Saskaņā ar valdības noteikto tā dēvēto luksofora principu saslimstība, kas lielāka par 200 cilvēkiem uz 100 000 iedzīvotāju 14 dienās, atbilst ļoti augsta riska situācijai un tumši sarkanajam signālam. Zaļajai gaismai, kas liecina par zema riska līmeni, atbilst ne vairāk kā 20 saslimušie uz 100 000 iedzīvotāju. Attiecībā uz skolām zaļo gaismu nolemts iedegt krietni ātrāk – skolas gaitas mazākās klases atsāks jau tad, ja saslimstības rādītājs nepārsniegs minētos 200.
FOTO: Ieva Lūka, LETA
Stingri ievērojot visus valstī ieviestos piesardzības un drošības pasākumus, mācības klātienē mazāko klašu skolēniem būs iespēja atsākt tajās pašvaldībās, kurās saslimstība ar Covid-19 ir zemāka par 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka jau no pirmdienas mācības klātienē var atsākt 1.–4. klases skolēni 25 novados, piektdien informēja Izglītības un zinātnes ministrija. Arī turpmāk vispārējās izglītības procesa organizēšanā Covid-19 pandēmijas laikā tiks ņemts vērā reģionālais princips, proti, divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs katrā pašvaldībā.
Šādas izmaiņas paredz ceturtdien, 18. februārī, valdības atbalstītie grozījumi Ministru kabineta rīkojumā Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”.
Šī pieeja atbilst valdības pieņemtajam luksofora principam, kas paredz, ka ierobežojumi tiek atviegloti, ja kumulatīvais saslimstības rādītājs samazinās līdz 200, norāda izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.
Skolās, kuras atsāks mācības klātienē, lai novērstu Covid-19 infekcijas izplatību, būs jāievēro pastiprināti drošības pasākumi, piemēram:
Izglītības iestādei būs jānodrošina epidemioloģiskās drošības prasības, tostarp dezinfekcijas pasākumi, un ik nedēļu pēc Veselības inspekcijas izstrādāta algoritma jātestē darbinieki, kuri strādā klātienē.
Testēšanai varēs pieteikties, rakstot Veselības inspekcijai uz e-pasta adresi projekti@vi.gov.lv vai vēršoties vietējā Veselības inspekcijas nodaļā. Pieteikumā norādāma izglītības iestāde, tās adrese un pēc iespējas precīzs testējamo skaits.
Pedagogi, kas ir paaugstināta riska grupā – ar hroniskām saslimšanām un seniori no 60 gadu vecuma –, vienojoties ar izglītības iestādes vadītāju, var strādāt attālināti līdz brīdim, kamēr tiek uzsākta vakcinēšanās pret Covid-19, informē IZM.
Ja iespējams, bērni aicināti uz skolu doties kājām, ar privāto automašīnu vai izmantot organizētu skolas transportu. Ņemot vērā, ka sabiedriskais transports ir uzskatāms par vienu no bīstamākajiem epidemioloģiskā riska avotiem, valdība noteikusi, ka izglītības iestādes dibinātājam iespēju robežās jānodrošina izglītojamo iespējas nokļūt izglītības iestādē veselībai drošā veidā.
Šīgada 9. un 10. februārī IZM aptaujājusi pašvaldības par iespējām nodrošināt izglītojamo nokļūšanu izglītības iestādēs, neizmantojot sabiedrisko transportu. No atbildes sniegušajām 114 vietvarām 26 norādījušas, ka to var nodrošināt, bet 60 – ka var daļēji. 28 pašvaldības šādu iespēju skolēniem nodrošināt nespēj.
Lēmumu par mācību procesa īstenošanu klātienē konkrētajā izglītības iestādē pieņem izglītības iestādes dibinātājs (piemēram, pašvaldība) un par to informē izglītības iestādes padomi, izglītības iestādes izglītojamos un viņu likumiskos pārstāvjus, kā arī Izglītības un zinātnes ministriju. Mācību procesa īstenošanu klātienē uzsāk ar nākamās kalendāra nedēļas pirmdienu pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas (5.13.2.3 apakšpunkts).
Ja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) tīmekļvietnē publicētā informācija liecina, ka kārtējās kalendāra nedēļas trešdienā 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju konkrētās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā atrodas izglītības iestāde, pārsniedz 400 un bērna likumiskais pārstāvis nevar strādāt attālināti un nevar nodrošināt bērna uzraudzību cita pieaugušā klātbūtnē, izglītības iestādes dibinātājs nodrošina pirmsskolas izglītības programmu apguvi klātienē, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības un veicot izglītības iestādē klātienē nodarbināto iknedēļas testēšanu.
Atbilstoši jaunajam principam no 22. februāra klātienes mācības 1.-4. klasē var uzsākt 25 novados (rīkojuma 5.13.2.5 apakšpunkts):
Turpmāk tās pašvaldības, kurās nākamajā nedēļā drīkstēs notikt mācības klātienē, SPKC paziņos katru trešdienu.
Informāciju par Covid-19 izplatību Latvijā SPKC katru dienu apkopo interaktīvajā kartē. Lai uzzinātu aktuālo informāciju par saslimstības līmeni konkrētā pašvaldībā, zem kartes ir jāizvēlas “14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 tk.”. |
Lai gan paredzēts, ka skolas mazākajām klasēm tiks atvērtas tad, ja kumulatīvais saslimstības rādītājs nebūs lielāks par 200, iespējams, tiks paredzētas nelielas atkāpes virs šī limita, informē I. Šuplinska. Tas varētu tikt attiecināts uz mazām pašvaldībām, kur pat viens vai daži saslimšanas gadījumi, piemēram, vienas ģimenes ietvaros, var nozīmēt kumulatīvā rādītāja lēcienu virs noteiktā pieļaujamā sliekšņa.
Savukārt skolēniem, kuri dzīvo pašvaldībās ar lielāku kumulatīvo saslimstības rādītāju par 200, bet apmeklē skolu novadā ar proporcionāli mazāku saslimstību, būs jāturpina mācīties attālināti. Ja skolēna ģimenē nav saslimušo un viņam uz skolu nav jābrauc sabiedriskajā transportā, iespējams, varētu tikt pieļautas klātienes mācības izglītības iestādē. Šādos gadījumos skolas direktors konsultējas ar skolēnu vecākiem, izvērtē iespējamos riskus un lemj par mācībām klātienē katrā konkrētā gadījumā atsevišķi, skaidro IZM.
Konstatējot Covid-19 izplatību kādā skolā, plānots rīkoties saskaņā ar kādu no jau pērn augustā pieņemtajiem A, B vai C rīcības modeļiem, kuri paredz turpināt mācības klātienē, ja apstākļi to ļauj, jauktu mācību veidu vai izglītības iestādes slēgšanu, pārejot uz pilnībā attālinātu mācību procesu.
Veselības ministrijas informatīvajā ziņojumā “Par Covid-19 izplatības risku novērtējumu un uz tiem balstītu lēmumu pieņemšanu par piesardzības un drošības pasākumu ieviešanu” norādīts: Covid-19 izplatībai samazinoties, var notikt pāreja uz zemāka riska fāzi, atvieglojot piesardzības un drošības pasākumus, teikts IZM sagatavotajā likumprojekta anotācijā. “Kā norādīts informatīvajā ziņojumā, saslimstības rādītājs ir galvenais situāciju raksturojošais indikators, bet lēmumu pieņemšanu ietekmē arī citi papildu apstākļi, piemēram, vai saslimstības izmaiņas ir saistītas ar uzliesmojumu vienā lokālā iestādē, vai pieaug jaunatklāto gadījumu vidū jauno koronavīrusu paveidu īpatsvars, stacionāru noslodzes rādītāju (stacionāru gultu noslodze, Covid-19 gadījumu skaits ar smagu gaitu), nāves gadījumu dinamika, veikto Covid-19 testu skaits, pozitīvo testu īpatsvars no kopējā veikto testu skaita. Ņemot vērā minētos rādītājus un lemjot par piesardzības un drošības pasākumu mazināšanu, prioritāri ir jāveic pasākumi, lai uzlabotu izglītības pakalpojumu pieejamību bērniem (prioritāri jaunāka vecuma bērniem un sociālās atstumtības riskam pakļautiem bērniem),” norāda ministrija.
Rēķinot, ka vienam skolēnam nepieciešams nodrošināt 3 m2 mācību telpas platību, lai skolā varētu atgriezties 1.–3. klases izglītojamie, visu izglītības iestāžu telpu platība ir atbilstoša, lai nodrošinātu drošu mācību vidi, secinājusi IZM. Savukārt, lai skolā varētu atgriezties visi 1.–6. klases izglītojamie, mācību telpu platība neatbilst 16 iestādēm, “taču tas nenozīmē, ka nevar izpildīt šo normu, izmantojot gaiteņus, aktu zāli un sporta zāli. Līdz ar to var uzskatīt, ka iestādes var nodrošināt mācību procesu klātienē arī 1.–6. klases izglītojamajiem,” aplēsusi ministrija.