Lai samazinātu ieilgušo attālināto mācību radīto psihoemocionālo slodzi, valdība ir atbalstījusi Izglītības un zinātnes ministrijas ieceri pamatizglītības un vidējās izglītības skolēniem daļu izglītības programmas apgūt klātienē ārtelpās.
Nodarbības ārpus telpām formālās un neformālās izglītības programmās atbilstoši Ministru kabineta rīkojumam Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” tika atļautas administratīvajās teritorijās, kurās 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 250.
Mācības ārpus telpām pēc ārkārtējās situācijas beigām
Ārkārtējai situācijai noslēdzoties, šis regulējums ir pārcelts uz Ministru kabineta noteikumu Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 32.7 8. apakšpunktu, kas stāsies spēkā 7. aprīlī.
Atbilstoši šiem noteikumiem no 7. aprīļa mācības klātienē noritēs 1.-6. klasē un 12. klasē, kā arī rotācijas kārtībā 7.-9. klasē un 10.-11. klasē, ja 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju konkrētajā pašvaldībā nepārsniedz 200 vai pārsniedz, bet ir ne vairāk kā 220 (lemjot par klātienes mācību atsākšanu) vai 250 (lemjot par klātienes mācību turpināšanu).
MK noteikumu Nr. 360 32.7 8. apakšpunkts peredz, ka no 7. aprīļa vienas klases (grupas, kursa) izglītojamiem (ne vairāk kā 10 personām grupā) pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpē ārpus telpām varēs īstenot ne vairāk kā piecas formālās izglītības programmu nodarbības no attiecīgajā nedēļā paredzēto nodarbību skaita.
Ārpus telpām varēs organizēt arī interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu apguvi klātienē, bet ne vairāk kā 10 personām grupā.
Kā iepriekš norādīja Izglītības un zinātnes ministrija, katra skola epidemioloģiski drošajās teritorijās var patstāvīgi pieņemt lēmumu par klātienes nodarbību īstenošanas veidu un kārtību ārtelpās. Skolām, kurās mācības tiek īstenotas ārā, jābūt izveidotiem šādu nodarbību noteikumiem, ar kuriem iepazīstina skolēnus un vecākus. Vienam no noteikumu punktiem jāparedz: ja noteikumi netiek ievēroti, tad nodarbības ārā vairs nevar notikt.
Izglītības iestādēm jāapzina vietas iekštelpās un ārā, kur pastāv drūzmēšanās risks, un tas jānovērš. Vienlaikus var notikt vairāku skolēnu grupu darbs, ja to plūsmas nepārklājas. Ārtelpās plānotās nodarbības tiek norādītas stundu sarakstā. Skolēniem, kuriem ir akūtas veselības problēmas vai elpceļu infekcijas slimības pazīmes, aizliegts piedalīties nodarbībās.
Āra nodarbības – galvenokārt skolēnu labsajūtai
“Āra nodarbības neaizstāj klātienes nodarbības un attālināto mācīšanos. Tās ir primāri saistītas ar skolēnu psihoemocionālās labsajūtas uzlabošanu, spriedzes un stresa mazināšanu,” mācību procesam ārtelpās veltītajā vebinārā skaidroja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Izglītības kvalitātes nodrošināšana āra nodarbībās ir izglītības iestādes atbildība, meklējot risinājumus, lai tajās pēc iespējas īstenotu paredzēto izglītības saturu, skolotājam izpaužot savu radošo izdomu, skaidro Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāve Jana Veinberga.
Pirmajās āra nodarbībās vēlams, lai pedagogs noskaidrotu, kādā mērā skolēni ir gatavi darboties šādā formātā, aicina I. Šuplinska, iesakot: “Es liktu akcentu uz pāru un grupu darbu, jo šajā laikā, kad gadu esam strādājuši attālināti, ir darba formas, kuru pietrūkst visvairāk. Neapšaubāmi, vissvarīgākais ir spēles elements.” Viena no āra mācību pieejām varētu būt slēpņošana, kurai var piemērot dažādu uzdevumu spektru un kuru iespējams izmantot gandrīz visos mācību priekšmetos, norāda ministre, secinot: “Spēles elements nodrošinās arī to, ka izglītošanās būs augstākā kvalitātē.”
Par āra mācību nodarbības teritoriju jau pirms nodarbības ir jāvienojas ar skolotāju, ārpus tās iziet nedrīkst. Ja objektīvu iemeslu dēļ skolēnam jāpārtrauc nodarbība, ir jāprasa skolotāja atļauja, skaidro I. Šuplinska. Labierīcības bērni skolas iekštelpās var izmantot, nodrošinot epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanu, piemēram, dodoties uz labierīcībām pa vienam, lietojot mutes un deguna aizsegu, ievērojot distanci un dezinficējot rokas, skaidro J. Veinberga.
Uz skolu tiek ieteikts doties ar kājām, ar privāto auto vai izglītības iestādes transportu, sabiedrisko transportu izmantojot tikai tad, ja iepriekšminētos pārvietošanās veidus nav iespējams izmantot.
