NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
06. janvārī, 2021
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Izglītība
5
5

Kā uzlabos gaisa kvalitāti skolās

Lielākajā daļā Latvijas skolu gaisa kvalitātes uzlabošana, arī Covid-19 pandēmijas apstākļos, joprojām notiek visvienkāršākajā no iespējamajiem veidiem: atverot logus. Taču šādai pieejai ir vairāki trūkumi, kurus varētu novērst, īstenojot visaptverošu centralizētas mehāniskas vēdināšanas sistēmu ieviešanu izglītības iestādēs.

FOTO: Edijs Pālens, LETA

Telpu vēdināšana ir viens no efektīvākajiem līdzekļiem, ar ko ierobežot koronavīrusa izplatību skolās, taču svaiga gaisa nodrošināšanas iespējas tajās lielākoties nav apmierinošas. Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdē apstiprināts pasākumu plāns gaisa kvalitātes uzlabošanai izglītības iestādēs. 

īsumā
  • Lielākā daļa izglītības iestāžu ēku ir būvēta padomju laikā, un tikai nedaudzas – pēdējos gados, piemērojot aktuālos Eiropas Savienības standartus, tostarp ventilācijas jomā.
  • Efektīvākais veids normatīvajam regulējumam atbilstošas gaisa kvalitātes nodrošināšanai ir centralizētu ventilācijas sistēmu ierīkošana.
  • Centralizētas mehāniskās ventilācijas sistēmas izbūve ne vienmēr ir iespējama, piemēram, ēkās, kurām ir augsta kultūrvēsturiskā vērtība.
  • Izstrādās grozījumus Ministru kabineta noteikumos par higiēnas prasībām izglītības iestādēs, ietverot tajos gaisa kvalitātes rādītājus un paredzot pienākumu veikt regulāru gaisa kvalitātes vērtējumu.

Gaisa kvalitātes uzlabošana un higiēnas prasībām atbilstošas gaisa kvalitātes nodrošināšana izglītības iestādēs ir aktuāls jautājums ne tikai pandēmijas laikā – kvalitatīvs gaiss nepieciešams arī mācību procesa vispārējai nodrošināšanai, informē Ekonomikas ministrija (EM). Tās kopā ar citām iesaistītajām institūcijām sagatavotie priekšlikumi, kas balstīti Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteikumos, paredz mūsdienīgus vēdināšanas risinājumus skolās un to ieviešanas grafiku, kā arī sniedz ieskatu pašreizējā situācijā.

Lielākā daļa skolu – padomju laika ēkas ar novecojušu ventilāciju

Latvijas izglītības iestādes ir izvietotas dažādos laikos un dažādām vajadzībām būvētās ēkās, no kurām daļa jau sākumā būvētas izglītības iestādes vajadzībām, savukārt daļa pielāgota izglītības iestāžu vajadzībām, pārbūvējot tās, norādīts EM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par priekšlikumiem gaisa kvalitātes uzlabošanai izglītības iestādēs ar mērķi mazināt Covid-19 inficēšanas risku”.

Lielākā daļa izglītības iestāžu ēku ir būvēta padomju laikā, un tikai nedaudzas – pēdējos gados, piemērojot aktuālos Eiropas Savienības standartus, tostarp ventilācijas jomā. Tādējādi galvenokārt izglītības iestāžu ēkās ir ierīkota tikai dabīgā ventilācija (gaisa padeve pa speciāli ierīkotiem kanāliem un ierīcēm bez mehānisma, kas gaisu kustina), bet nelielā daļā – jaunākajām prasībām atbilstoša mehāniskā ventilācijas sistēma, kas ļauj, neatverot logus, nepārtraukti vēdināt telpas. Šāda ventilācijas sistēma nodrošina patīkamāku, mazāk mitru un pelējumam nelabvēlīgu iekštelpu gaisu, noradīts ziņojumā.

Ministru kabinets apstiprinājis rīcības plānu, kas ietver pasākumus, kuri ir vērsti gan uz īstermiņa problēmu risinājumiem, gan ilgtermiņa ventilācijas sistēmu uzlabojumu izglītības iestādēs.

Ilgtermiņa risinājums – centralizēta mehāniskā ventilācija

Pie īstermiņa risinājumiem pieder regulāra telpu vēdināšana, atverot logus. “Veselības ministrija, ievērojot PVO ieteikumus, uzskata: lai panāktu efektīvu ogļskābās gāzes (CO2) koncentrācijas kritumu mācību telpā, lielākoties pietiek ar pareizi īstenotu dabisko ventilāciju jeb vēdināšanu,” teikts ziņojumā. Taču tas jādara, ievērojot vairākus nosacījumus:

  • starpbrīžos telpā neuzturas skolēni;
  • vēdināšana tiek veikta ar pilnībā, nevis pusvirus atvērtiem logiem;
  • starpbrīdim atvēlētais laiks maksimāli tiek izmantots vēdināšanai.

Mācību telpu pēc katras mācību stundas vēdina vismaz 10 minūtes (ziemā – vismaz 5 minūtes). Gaiteni, atpūtas un rekreācijas telpu pēc katra starpbrīža vēdina vismaz 10–20 minūtes (ziemā – vismaz 5 minūtes), paredz Ministru kabineta noteikumu Nr. 610 “Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas” 39. punkts.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) norāda: lai veicinātu gaisa apmaiņu mācību telpās, mācību stundas laikā var veidot pauzes un ik pēc 20 minūtēm vēdināt telpas vismaz 10 minūtes (ziemā – vismaz 5 minūtes). Vēdināšanas laikā jāveicina efektīvāka gaisa apmaiņa, atverot konkrētās telpas logus un durvis, ja pastāv tāda iespēja. Vienlaikus šāda vai līdzīga pieeja attiecībā uz vēdināšanu katrai izglītības iestādei ir rekomendējoša, lai tā varētu patstāvīgi plānot mācību stundu sarakstu un izglītojamo plūsmu nepārklāšanos. Starp šādas vēdināšanas trūkumiem minēts saaukstēšanās risks skolēniem un skolotājiem, logu konstrukcijas, kuras neļauj tos atvērt pietiekami plaši, zema energofektivitāte, kā arī fakts, ka patlaban, lai nodrošinātu katram skolēnam paredzēto 3 m2 platību, dažās skolās mācības notiek gaiteņos un citās telpās, kuru vēdināšana ir apgrūtināta.

Lai uzlabotu situāciju, paredzēti tādi īstermiņa pasākumi kā decentralizēta ventilācija, ko iespējams īstenot ar dažādām iekārtām, kuras uzstāda telpās. Tas nodrošinātu pastāvīgu mehānisku gaisa plūsmu, logu atvēršanu paredzot tikai kā papildu vēdināšanu. Decentralizētas ventilācijas ierīkošana neprasītu lielus ieguldījumus un ēku konstrukciju pārbūvi. Tomēr šāda risinājuma lietderība būtu mazāka nekā centralizētas ventilācijas sistēmas ierīkošana. 

Tādējādi, kā secinājusi EM, efektīvākais veids normatīvajam regulējumam atbilstošas gaisa kvalitātes nodrošināšanai ir centralizētu ventilācijas sistēmu ierīkošana, paredzot to kā obligātu izglītības iestāžu jaunbūvēs. Diemžēl centralizētas mehāniskās ventilācijas sistēmas izbūve ne vienmēr ir iespējama, piemēram, ēkās, kurām ir augsta kultūrvēsturiskā vērtība vai kuru konstrukcijas nepieļauj centralizētās mehāniskās sistēmas izbūvi, atzīst ministrija. Tā arī norāda: “Jāņem vērā, ka centralizētas mehāniskās ventilācijas sistēmas izbūve, it īpaši pašreizējās būvēs, ir laikietilpīgs un resursietilpīgs process, kas var prasīt arī lielu konstruktīvo pārbūvi. Taču arī šādos gadījumos ilgtermiņā tā būtu efektīva.”

Uzdevumi gan skolu vadītājiem, gan ministrijām

Valdības apstiprinātajā plānā paredzēts, ka IZM sadarbībā ar Veselības ministriju (VM) līdz 2021. gada 4. janvārim izstrādās ieteikumus izglītības iestāžu telpu vēdināšanai Covid-19 pandēmijas laikā, “lai varētu nodrošināt pietiekamu vedināšanu, atverot logus, vienlaikus neapdraudot skolēnu veselību un samazinot izglītības iestāžu audzēkņu mijiedarbības risku”.

Savukārt līdz 2021. gada 1. maijam skolās, kurās ir izbūvēta centralizēta mehāniskā ventilācijas sistēma, šo izglītības iestāžu vadītājiem vajadzēs veikt to stāvokļa novērtēšanu, kā arī līdz 2021. gada 10. janvārim konfigurēt sistēmu atbilstoši PVO rekomendācijām, nodrošinot efektīvu gaisa apmaiņu klasēs. Mehāniskās ventilācijas sistēmas darbībai ir svarīga arī pareiza tās ekspluatācija. Diemžēl, kā teikts ziņojumā, nereti skolās trūkst atbilstošas kvalifikācijas darbinieku, kas varētu nodrošināt vajadzīgo sistēmas darbināšanu un tehnisko apkopi, kā arī trūkst finansējuma apkopes iegādei ārpakalpojumā.”

VM izstrādās grozījumus Ministru kabineta noteikumos par higiēnas prasībām izglītības iestādēs, ietverot tajos gaisa kvalitātes rādītājus un paredzot pienākumu veikt regulāru gaisa kvalitātes vērtējumu, noteikts plānā. Savukārt EM skolu dibinātāju vajadzībām sagatavos informatīvu materiālu par decentralizētajām ventilācijas sistēmām, to cenām un uzstādīšanas izmaksām, bet sadarbībā ar minētajām ministrijām izstrādās ieteikumus projektēšanas uzdevumā iekļaujamajām kompleksajām prasībām ventilācijas un apkures sistēmām. Tāpat EM izstrādās grozījumus, būvnormatīvā LBN 208-15 “Publiskās būves” paredzot obligātu centralizētas mehāniskās ventilācijas sistēmas izbūvi jaunajās izglītības iestāžu ēkās.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU