Dūmaka virs Latvijas – kā un cik efektīvi mēra gaisa piesārņojumu

Gaisa kvalitātes pasliktināšanās iemesls visās trijās Baltijas valstīs no 1. oktobra līdz 4. oktobrim bija Ukrainas austrumu un Krievijas dienvidu daļā notiekošie ugunsgrēki – dega meži un krūmāji. Gaisa kvalitāti ietekmēja gan ugunsgrēku dūmi, gan arī vēja paceltās smilšu un putekļu daļiņas. Saskaņā ar Eiropas Komisijas programmas “Copernicus” datiem neliela daļa putekļu piesārņojuma varētu būt mērojusi ceļu arī no Āzijas un Āfrikas tuksnešu apgabaliem.

Līdz ar to Latvijā no 1. oktobra līdz 4. oktobrim PM10 (PM ir plaši izplatīts gaisa piesārņotājs, kuru veido cieto un šķidro daļiņu suspensija gaisā) diennakts rādītājs bija krietni paaugstināts:

Avots: LVĢMC

Kā redzams no LVĢMC sniegtās tabulas, nav skaidrs, kāds piesārņojums 1. oktobrī ar PM10 daļiņām bija Rīgā, Brīvības ielas gaisa kvalitātes mērījumu stacijā. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC), kas pēc 2017. gada grozījumiem noteikumos Nr. 1290 “Noteikumi par gaisa kvalitāti” ir pilnībā atbildīgs par valsts gaisa kvalitātes monitoringa tīklā iekļautajām stacijām, skaidroja, ka stacijās Brīvības ielā un Kronvalda bulvārī 1. oktobrī tika mainīti PM10 daļiņu filtri, tāpēc šīs dienas koncentrāciju (Brīvības ielā – 186 µg/m³) var izmantot tikai kā aptuvenu rādītāju, jo tā neietver pilnu 24 stundu laika periodu un trūkst informācijas par periodu no pusnakts līdz pusdienlaikam.

Iestādes Monitoringa daļas vadītāja Iveta Indriksone atzīst, ka šāda veida pārrobežu gaisa piesārņojumi Latviju sasniedz ļoti reti. Vēl pārrobežu gaisa piesārņojumu var ietekmēt Baltijas jūra – tiek ienests jūras aerosola gaiss, kas ietekmē putekļu veidošanās procesus –, kā arī piesārņojums var atnākt no Centrālās Eiropas.

Rādītāji – tikai reizi diennaktī

Sociālos portālus jau 1. oktobra vakarā pārpludināja satraukumu pilni ieraksti gan par dūmaku, gan par elpošanas problēmām gaisa kvalitātes dēļ, stāstīja laika ziņu apskatnieks Toms Bricis, kurš pārmeta LVĢMC novēloto iedzīvotāju brīdināšanu par lielo gaisa piesārņojumu: “Šīs institūcijas galvenā misija ir informēt sabiedrību. Turklāt LVĢMC datu ievākšanas laiks ir pārāk ilgs.”

Pirmo preses relīzi medijiem LVĢMC atsūtīja tikai 2. oktobrī ap pieciem pēcpusdienā.

Novēlota rīcība skaidrojama ar to, ka LVĢMC rīcībā nebija datu par piesārņojumu PM10. Latvijas valsts stacijās cieto daļiņu PM10 daudzums atšķirībā no citām piesārņojošajām vielām tiek noteikts reizi diennaktī, nevis stundā.

Turklāt Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai neparedz celt trauksmi par P10 daļiņu normu pārsniegšanu. “Ja PM10 piesārņojuma pēdējo 24 stundu vidējā koncentrācija pārsniedz 100 µg/m³, tad gaisa kvalitāte tiek novērtēta kā ļoti slikta. Taču ar šādiem kritērijiem nav noteikta vispārējā rīcība, kā tas ir trauksmes līmeņa gadījumos,” skaidroja LVĢMC Informācijas analīzes daļas vadītāja Anta Jantone.

Galvenais normatīvs, kas nosaka piesārņojuma un gaisa kvalitātes regulāciju Latvijā, ir Ministru kabineta noteikumi Nr. 1290 “Noteikumi par gaisa kvalitāti”. Tajos norādīts, ka PM10 daļiņu robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai ir 50 µg/m³ 24 stundu periodā, bet gadā atļauti 35 pārsniegumi.

Vienojas par informēšanu

Lai gan neviens normatīvs nav pārkāpts, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece Alda Ozola Lavijas Radio 1 raidījumā “Krustpunktā” uzsvēra sabiedrības informēšanas trūkumu. “Šāda rīcība un situācija nebija pieņemama un nedrīkst atkārtoties. Ir iedzīvotāju grupas, kurām šajā situācijā var būt veselības riski,” tā A. Ozola.

Tie var būt bērni, kas slimo ar astmu, un pieaugušie ar sirds problēmām. Pastiprināta gaisa piesārņojuma gadījumā ir jāierobežo pastaigas un lielāka fiziskā slodze ārpus telpām.

“Pēc notikušā PM10 gaisa piesārņojuma LVĢMC ar VARAM ir vienojusies, ka ir jāinformē un jāizglīto sabiedrība, lai tā saprastu, ko attiecīgajā brīdī nozīmē un ar ko izskaidrojams kāds piesārņojums,” teica A. Jantone.

Gaisa monitoringu Rīgā veic arī pašvaldība, kurai ir trīs monitoringa stacijas. Taču LVĢMC nesadarbojas ar galvaspilsētu gaisa kvalitātes noteikšanā. Pēc PM10 augstā piesārņojuma tomēr tiks rasts risinājums sadarbībai ar Rīgas pašvaldību gaisa kvalitātes noteikšanā. “Sadarbība tiks veikta atsevišķu pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līguma ietvaros, kas katru gadu tiek slēgts starp VARAM un LVĢMC,” paskaidroja A. Jantone.

Septiņas stacijas valstī

Gaisa kvalitātes novērojumu valsts tīklā iekļautas septiņu pilsētu (pa vienai Liepājā, Ventspilī un Rēzeknē, bet četras – Rīgā) novērojumu stacijas, kurās tiek novērota gaisa kvalitāte pilsētās, un divas – Rucavā un Zosēnos – lauku fona stacijas, kurās tiek novērtēta pārrobežu gaisa masu pārneses ietekmē Latvijā ienākošā atmosfēras gaisa kvalitāte.

Noteikumu Nr. 1290 grozījumu anotācijā pirms trim gadiem VARAM norādīja: pietrūkst vienotas sistēmas, kas nodrošinātu, ka sabiedrībai publicētā informācija par gaisa kvalitāti ir ticama. Var rasties situācija, ka publicētie dati gaisa piesārņojumu ir apšaubāmi, jo nav pietiekama garanta, ka iekārtām tiek veikta atbilstoša apkope, kalibrēšana un iegūtais datu apjoms ir pietiekams korektu secinājumu izdarīšanai.

Tikmēr I. Indriksone apgalvoja, ka pašreizējās iekārtas LVĢMC valsts tīklā tiek uzturētas atbilstoši visām prasībām un dati ir ticami.

Gaisa kvalitātes novērojumu staciju modernizācijas ietvaros tiks izveidotas jaunas stacijas un atsevišķiem parametriem – arī PM10 – mērījumi tiks veikti biežāk.

Savukārt A. Jantone norādīja: ieguldot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļus  2,1 miljona eiro apmērā, tuvākajā laikā paredzēts veikt gaisa kvalitātes novērojumu tīkla modernizāciju un iekārtu piegādi, kuru uzstādīšanu ir plānots pabeigt līdz 2021. gada jūlijam. “Modernizācijas ietvaros būs jaunas stacijas, un atsevišķiem parametriem – arī PM10 – mērījumi tiks veikti biežāk,” apgalvo A. Jantone.

Vislielāko piesārņojumu rada autotransports un apkure

Atbildot uz jautājumu, kas ir vislielākais piesārņojuma avots pilsētās, LVĢMC Monitoringa daļas vadītāja I. Indriksone norādīja, ka tā ir apkure ziemas periodā, transports, rūpnieciskā darbība un pārrobežu piesārņojums. Piemēram, transports rada paaugstinātu slāpekļa dioksīda (NO2) un cieto daļiņu (PM10, PM2,5) piesārņojumu gaisā.

I. Indriksone vērtēja, ka kopumā gaisa kvalitāte Latvijā ir laba, taču pie atsevišķiem jautājumiem ir jāstrādā vairākām pašvaldībām. “Gan Rīgai, gan arī citām pilsētām, piemēram, Liepājai un Rēzeknei, ir jādomā par piesārņojuma mazināšanas pasākumiem,” tā LVĢMC speciāliste.

Jāatgādina, ka 2010. gadā Rīgas transporta gaisa kvalitātes monitoringa stacijās konstatētā paaugstinātā gaisa piesārņojuma (PM10) dēļ Eiropas Komisija ierosināja pārkāpuma procedūru pret Latviju. Šogad maijā šī pārkāpuma procedūra tika izbeigta, jo Latvija pierādīja, ka pārsniegumu skaits ir pamatojams, zināja teikt LVMĢC.

Īsteno trešo programmu

Rīgas aglomerācijā būtu jāsamazina gaisā suspendētās cietās daļiņas (PM), tāpēc galvaspilsētas pašvaldība īsteno Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu 2016.–2020. gadam.

2016. gadā tika apstiprināta trešā Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma 2016.–2020. gadam, informēja Mājokļu un vides departaments (MVD). Tā ietver pasākumus, kuriem jāsamazina gan transportlīdzekļu, gan stacionāro piesārņojuma avotu, tostarp mājsaimniecību, radītais slāpekļa dioksīda, daļiņu PM10, kā arī benzola un benzopirēna piesārņojums. Ņemot vērā to, ka lielākais piesārņotājs pilsētā ir autotransports, lielākā daļa pasākumu ir saistīti ar transportu un satiksmes infrastruktūras pilnveidi.

Tomēr no 2016. gada līdz 2019. gadam Rīgas pilsētā reģistrēti vairāku piesārņojošo vielu gaisa kvalitātes normatīvu pārsniegumi, atzina MVD.

Savukārt “Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020.–2030. gadam” paredz, ka Rīgas domei ir jāizstrādā jauns rīcības plāns 2021.–2025. gadam, kā arī jāizvērtē papildu pasākumu veikšana. Jaunā programma būs gatava 2021. gada maijā.