Sabiedriskajā apspriešanā: Stingrāki noteikumi suņu, kaķu un mājas sesku pavairošanai

Šī gada 1. jūlijā stājās spēkā plaši grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz, ka no 2025. gada 1. janvāra:

• mājas (istabas) dzīvnieka – suņa, kaķa vai mājas (istabas) seska – īpašniekam ir pienākums reģistrēt dzīvnieka pavairošanas faktu, izdarot atzīmi mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē;
• mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks, kas pavairo sev piederošu suni, kaķi vai mājas (istabas) sesku un atsavina tā pēcnācējus, ir apmācīts mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā un ir saņēmis apliecinājumu par to. 

Lai izpildītu likumā noteikto, Ministru kabinetam (MK) līdz 2024. gada 31. decembrim jāizdod jauni noteikumi, kuros par mājdzīvnieku pavairošanu jānosaka prasības: 

• telpām, aprīkojumam, inventāram un dzīvnieku kopējam;
• dzīvnieku apzīmēšanai un reģistrācijai;
• labturībai (dzīvnieku turēšanai, tostarp veselībai, barošanai, dzirdināšanai, fiziskām aktivitātēm un socializācijai);
• atsavināšanas kārtībai;
• veterinārmedicīniskajai aprūpei;
• blakusproduktu savākšanai un uzglabāšanai;
• dezinsekcijai un dezinfekcijas kārtībai.

Savukārt attiecībā uz apmācību mājdzīvnieku labturības un aizsardzības jomā MK ir jānosaka:

• prasības izglītībai un darba pieredzei personām, kuras ir tiesīgas apmācīt;
• prasības izglītībai un darba pieredzei personām, kurām nav nepieciešama papildu apmācība;
• apmācības programmas saturu un apjomu, periodiskumu un pārbaudījuma norises kārtību;
• prasības apmācīto personu uzskaitei un apliecībā par apmācību norādāmajai informācijai.

Vienotā tiesību aktu projektu publiskā portāla sadaļā “Sabiedriskā līdzdalība” līdz 14. novembrim publiskajai apspriešanai ir pieejams Zemkopības ministrijas izstrādātais noteikumu projekts. Plānots, ka jaunajiem noteikumiem ir jāstājas spēkā 2025. gada 1. janvārī.

Prasības dzīvnieku pavairošanai

Noteikumu II nodaļa paredz apmācību dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā, bet III nodaļā norādītas prasības dzīvnieku pavairošanai.

Saskaņā ar noteikumu projektu telpām, aprīkojumam un inventāram ir jābūt piemērotam dzīvnieku sugai, viegli mazgājamam, tīrāmam un dezinficējamam.

Cik vien iespējams, telpām, aprīkojumam un inventāram ir jābūt aizsargātam no parazītiem un kukaiņiem, un atbilstoši nepieciešamībai ir jānodrošina tā deratizācija un dezinsekcija.

Ja nepieciešams, tad telpai ir jābūt dezinficētai ar dzīvnieku turēšanas vietām piemērotu dezinfekcijas līdzekli.

Dzīvnieka īpašniekam ir jāizstrādā telpu, aprīkojuma un inventāra tīrīšanas un dezinfekcijas pasākumu plāns.

Noteikumu projekts paredz, ka dzīvnieku kopšanai nepieciešamais inventārs un dezinfekcijas līdzekļi jāuzglabā atsevišķā telpā vai vietā, kas ir fiziski nodalīta no dzīvnieku turēšanai un barības uzglabāšanai paredzētajām telpām vai vietām.

Plānots noteikt, ka dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir jāiekārto arī telpas vai nodalītas vietas slimo un ievainoto dzīvnieku izvietošanai.

Noteikumu projektā paredzētas papildu prasības dzīvnieku kopējam, ja dzīvnieku īpašnieks tādu izmanto.

Plānots noteikt, ka dzīvnieka kopēju uzrauga persona, kas ir apmācīta dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā, līdz viņš ir apliecinājis darbam nepieciešamo kompetenci:

• izprot dzīvnieku bioloģisko uzvedību un fizioloģiskās un etoloģiskās vajadzības;
• spēj atpazīt dzīvnieka izpausmes, tostarp jebkādas ciešanu pazīmes, un veikt atbilstīgus ciešanu mazinošos pasākumus;
• spēj nodrošināt labturības prasības, izmantot un uzturēt aprīkojumu, kas tiek lietots viņa aprūpējamo dzīvnieku sugām, un samazināt jebkādu risku dzīvnieku labturībai.

Tāpat noteikumu projekts paredz pienākumu dzīvnieka kopējam vai personai, kas ir apmācīta dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā, vismaz divas reizes dienā izvērtēt dzīvnieka veselības stāvokli un turēšanas apstākļus.

Jaundzimušus, slimus vai ievainotus dzīvniekus, kā arī suņa, kaķa un mājas seska mātītes, kas ir grūsnas vai zīdīšanas periodā, jāpārbauda biežāk.

Dzīvniekus ar slimības pazīmēm, kuri ir ievainoti vai kuru labturība ir apdraudēta, bez kavēšanās jāpārvieto uz atsevišķu telpu vai vietu un, ja nepieciešams, nekavējoties jānodrošina dzīvnieka veterinārmedicīniskā aprūpe.

Kādus dzīvniekus var izmantot pavairošanai

Noteikumu projekts paredz noteikt, ka suņa mātītes izmanto pavairošanai, sākot ar otro meklēšanās reizi (oestrus), bet kaķa mātītei ir jābūt vismaz 10 mēnešus vecai un ar pilnīgi izaugušu skeletu.

Suņa, kaķa un mājas seska mātītes nevar izmantot pārošanai vai apsēklošanai zīdīšanas periodā.

Suņa mātītēm, kurām divu gadu laikā ir bijušas trīs sekojošas grūtniecības, ieskaitot nedzīvi dzimušos metienus, ir jānodrošina, ka neiestājas grūtniecība vismaz vienu gadu.

Pavairošanai neizmanto suņa un kaķa mātīti, kurai ir bijis ķeizargrieziens.

Suņa mātītei, kas ir sasniegusi astoņu vai vairāk gadu vecumu, un kaķa mātītei, kas ir sasniegusi sešu vai vairāk gadu vecumu, pirms pavairošanas ir jānodrošina veterinārārsta fiziska pārbaude.

Noteikumi apmācībai dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā

Noteikumu projekts šobrīd paredz, ka apmācību ir tiesīga īstenot persona, kurai ir izglītība veterinārmedicīnā un darba pieredze specialitātē vismaz pēdējos piecus gadus.

Apmācība nebūs vajadzīga personai, kura jau ir ieguvusi izglītību veterinārmedicīnā ne vēlāk kā pirms 10 gadiem, izņemot personas, kurām ir darba pieredze specialitātē vismaz pēdējos piecus gadus. 

Plānots noteikt, ka šāda apmācība būs jāapgūst periodiski reizi desmit gados.

Minimālais apmācības ilgums būs sešas stundas, un tās noslēgumā jānokārto rakstveida pārbaudījums, atbildot uz 60 testa jautājumiem. Noteikumu projekts pašlaik paredz, ka pārbaudījums tiks uzskatīts par nokārtotu, ja būs pieļautas ne vairāk par četrām kļūdām.

Noteikumu projekta pielikumā ir norādīts, kas jāapgūst minimālajā apmācības programmā suņu, kaķu un mājas sesku labturības un aizsardzības jomā.