Atbilstoši Zvejniecības likuma 9. panta pirmajai daļai ar zvejas tiesību izmantošanu vai kuģošanu un citām ar to saistītām darbībām gar ūdeņu krastiem ir nosakāma tauvas josla. Tauvas josla nav jānosaka, ja privātie ūdeņi visā to platībā un tiem piegulošās sauszemes daļa pieder vienam un tam pašam īpašniekam un ja zvejas tiesības šajos ūdeņos nepieder valstij. 

Minētā panta sestā daļa noteic, ka tauvas joslas bezmaksas lietošana bez iepriekšējas saskaņošanas ar zemes īpašnieku ir paredzēta: 

• kājāmgājējiem;
• zivju resursu un ūdeņu uzraudzībai un izpētei;
• robežapsardzībai;
• vides aizsardzības, ugunsdrošības un glābšanas pasākumu veikšanai.

Savukārt minētā panta septītā daļa paredz, ka pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku tauvas joslā ir atļauta: 

• laivu un kuģu piestāšana (izņemot zvejas uzraudzības dienesta laivas un kuģus, ja tie izmantoti, pildot dienesta pienākumus), to izkraušana un pagaidu uzglabāšana;
• laivu un kuģu pārziemošana, būve un remonts;
• zvejnieku apmetņu ierīkošana, atpūta, zvejas rīku žāvēšana un citas ar zveju saistītas darbības;
• ūdenstūristu apmetņu ierīkošana.

Atbilstoši minētā panta astotajai daļai dabiskās tauvas joslas platums ir: 

• gar privāto ūdeņu krastiem – 4 metri;
• gar pārējo ūdeņu krastiem – 10 metru;
• gar jūras piekrasti – 20 metru.

Ievērojot minēto, Sārumezera tauvas josla ir četri metri. Tajā ir atļauts gan pārvietoties kājām, gan peldēties. Tāpat tauvas joslai ir jābūt pieejamai, lai nodrošinātu ugunsdrošības un glābšanas pasākumus.