VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
23. decembrī, 2020
Lasīšanai: 8 minūtes
12
12

Sejas maskas mazākajās klasēs. Kā rīkoties?

LV portālam: ĢIRTS BRIĢIS, Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs; DACE ZAVADSKA, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas infektoloģe, Latvijas bērnu infektologu biedrības viceprezidente; LAILA GRĀVERE, Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja; JANA VEINBERGA, Izglītības kvalitātes valsts dienesta vecākā eksperte
Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Daļa skolēnu vecāku asi iebilst pret sejas masku valkāšanas pienākumu mazajās klasēs.

Freepik

Likt pirmo četru klašu skolēniem lietot maskas vai ne – par to jau tuvākajā laikā būs jāizšķiras valdībai, kura sākotnēji bija lēmusi par šāda soļa nepieciešamību. Eksperti norāda: ja masku valkāšana neapdraud bērnu veselību un to ir iespējams darīt pareizi, ko jau apliecina citu valstu prakse, tad tas būtu jādara cilvēku dzīvības un veselības vārdā.

īsumā
  • Saeima uzdevusi valdībai atkārtoti izvērtēt prasību 1.–4. klases skolēniem mācību procesa laikā un ārpus tā lietot mutes un deguna aizsegu.
  • Pasaules Veselības organizācijas un Latvijas atbildīgo iestāžu rīcībā nav faktu, kas apliecinātu sejas masku valkāšanas kaitīgumu bērnu veselībai.
  • Sejas masku lietošana nav vienīgais faktors Covid-19 slimības ierobežošanā, bet viens no līdzekļiem, kas liekams lietā, sekojot pieejai – darīt visu, lai mazinātu infekcijas iespēju izplatīties.

Saeima pirmdien, 21. decembrī, uzdeva Ministru kabinetam atkārtoti izvērtēt prasību 1.–4. klases skolēniem mācību procesa laikā un ārpus tā lietot mutes un deguna aizsegu. Kā jau ziņots, 1. decembrī valdības sēdē tika nolemts, ka minēto klašu skolēniem, tāpat kā skolotājiem, sākoties mācību gadam pēc ziemas brīvlaika, mācību stundās un ārpus tām jālieto sejas maska.

Saeimas lēmumā teikts: balstoties uz ekspertu viedokli, ir izvērtējams attiecīgās vecuma grupas saslimstības īpatsvars un ietekme uz slimības izplatību, ietekme uz izglītības procesu, kā arī ierobežojuma samērīgums un iespaids uz sabiedrības atbalstu vīrusa ierobežošanas pasākumu kopumam. 

Lēmuma projektu sagatavojusi Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, ņemot vērā šīgada 3. decembrī Saeimā iesniegto kolektīvo iesniegumu “Ļausim bērniem skolā brīvi elpot”, ko parakstījuši 17 322 Latvijas pilsoņi. Iesniegumā autori aicināja neīstenot valdības pieņemto lēmumu par obligātu masku valkāšanu sākumskolas skolēniem, tostarp uzsverot, ka skolotājiem paredzama papildu slodze, sekojot pareizai masku lietošanai.  

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) speciālisti atzinuši, ka masku nēsāšana ir efektīvāka, ja skolās paralēli tiek ievērota nepieciešamā distance. Latvijā jau no 30. novembra stājies spēkā nosacījums, ka skolās mācību procesa laikā jānodrošina ne mazāk kā 3 kvadrātmetru uz vienu skolēnu. Arī Pasaules Veselības organizācija akcentējusi, ka masku lietošana bērniem un pusaudžiem skolās jāuzskata par daļu no stratēģijas, lai ierobežotu Covid-19 izplatību. Izglītības un zinātnes ministrija iepriekš aicinājusi skolotājus, vecākus un bērnus ar sapratni izturēties pret jauno prasību par sejas maskas nēsāšanu izglītības iestādēs un citiem drošības pasākumiem.

LV portāls jautā: vai prasība par masku lietošanu jaunāko klašu skolēniem būtu atbalstāma?

Ģirts Briģis, Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs, profesors

Foto: Kalvis Kalsers

Domāju, ka sākotnējais lēmums atteikties no maskām bijis vairāk emocionāls, nevis balstīts uz kādiem pierādījumiem vai pētījumiem. Daudzās valstīs ir prakse, ka maskas valkā arī mazāki bērni, un sevišķi lielas problēmas viņiem tas nav radījis.

Uz jautājumu, cik lielā mērā prasība valkāt maskas arī skolēniem varētu ietekmēt pandēmijas izplatību, ir ļoti grūti. Maskas nav vienīgais un absolūti izšķirīgais faktors infekcijas ierobežošanā, bet viens no papildu faktoriem. Katrā ziņā pieejai vajadzētu būt – darīt visu, lai mazinātu infekcijas iespējas izplatīties, tostarp noteikt masku lietošanu bērniem.

Protams, ir svarīgi, lai bērni sejas maskas valkātu jēgpilni, pareizi. Ja tas kādu bērnu vecuma īpatnību dēļ objektīvi nebūtu iespējams, tas varētu būt vienīgais arguments pret maskām. Taču, kā jau teicu, ir valstis, kurās bērniem masku valkāšana ir noteikta, un nekādu problēmu ar to nav bijis.  

Dace Zavadska

Asoc. prof., Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas infektoloģe, Latvijas bērnu infektologu biedrības viceprezidente

Foto: Anna Jurkovska

Maskas jeb deguna un mutes aizsegs kā profilaktisks pasākums medicīnā ir zināms jau ilgus gadus. Pirms pandēmijas mēs to esam jau efektīvi un droši lietojuši, tostarp, lai samazinātu infekcijas slimību izplatību. Medicīnas personāls un cilvēki, kas potenciāli varētu inficēt citus, ir izmantojuši šo aizsardzības līdzekli visā pasaulē, lai pasargātu apkārtējos.

Tāpat arī cilvēkiem, kuriem dažādu iemeslu dēļ ir novājināta imunitāte, maska ir bijis un joprojām ir veids, kā sevi pasargāt. Piemēram, bērni, kuri slimo ar onkoloģiskām saslimšanām, kā arī viņu vecāki nēsā masku, lai bērnu pasargātu no dažādām infekcijām.

Es pievienojos jau iepriekš savu Bērnu slimnīcas kolēģu paustajam, ka maskas nēsāšana nerada negatīvas sekas valkātāju veselībai, pilnīgi pretēji – tā pasargā ne tikai no Covid-19, bet arī no citiem slimību ierosinātājiem un alergēniem.

Laila Grāvere, Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību aizsardzības nodaļas vadītāja

Foto: Edijs Pālens, LETA

Šis jautājums primāri skatāms no medicīniskā viedokļa – vai bērniem sejas maskās būtu pietiekami daudz skābekļa, lai mācītos. Tas jāvērtē bērnu ārstiem kopā ar epidemiologiem no bērnu veselības viedokļa. Ja masku lietošana skolā tiešām ir vienīgā iespēja, kā turpināt mācības klātienē, tad tā būtu atbalstāma, ja tas nenāk par sliktu bērnu veselībai, jo mazie bērni – līdz sestajai klasei – lielākoties nespēj pilnvērtīgi mācīties patstāvīgi.

Pasaules Veselības organizācijas atzinumos nekas nav teikts, ka bērniem masku lietošana nav pieļaujama. Arī mums nav tādas informācijas, ka masku lietošana negatīvi ietekmētu veselību. Eiropas Savienībā jau ir valstis, kurās masku valkāšana skolu mazākajās klasēs notiek. Ja ārsti un epidemiologi apgalvo, ka masku lietošana ir vienīgais risinājums, lai saglabātu mācības klātienē, tad tas būtu atbalstāms.

Jana Veinberga, Izglītības kvalitātes valsts dienesta vecākā eksperte

Šis ir jautājums par prioritātēm. Augstākā prioritāte šajā situācijā, ņemot vērā, ka ir parādījusies jauna Covid-19 izraisošā vīrusa mutācija, par kuru vēl maz zinām, ir cilvēka veselība un dzīvība. Tikai nākamā prioritāte ir vēlme nodrošināt mācības klātienē.

Kā zināms, pirmā prioritāte – veselība un dzīvība  – ir tāda, ko nodrošina ar masku lietošanu. Ja tā var nodrošināt pietiekamu barjeru vīrusa izplatībai, tad bērni var mācīties klātienē. Pretējā gadījumā, ja pastāv tik augsts slimības izplatības līmenis, kāds tas ir tagad, viņiem jāmācās attālināti.  

Taču domāju, ka ir ļoti daudz spekulāciju par to, vai bērns gribēs un vai pratīs lietot maskas. Taču vecāki un skola var parādīt, kā to pareizi dara, un atbilstoši motivēt. Ja bērnu motivē, ka masku lietošana ir jaunā mode, viņš to ļoti vienkārši pieņem, jo bērniem nav to aizspriedumu, kādi šajā ziņā mēdz būt pieaugušajiem. Bērni ļoti kopē pieaugušo rīcību un spēj to labi iemācīties. Arī citu valstu pieredze apliecina, ka tas ir iespējams. Ja vecākiem un skolotājiem pret masku valkāšanu ir noliedzoša attieksme, tad, protams, tāda tā būs arī bērniem un viņi negribēs un nepratīs tās lietot. Būtībā tas, cik sekmīga būs masku lietošana mazajās klasēs, ir atkarīgs no pieaugušajiem, nevis no bērniem.

***
Šajā publikācijā paustais intervētās personas viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
12
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI