VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
17. novembrī, 2020
Lasīšanai: 7 minūtes
14
14

Skolu slēgšana. Vai šobrīd pieļaujama?

LV portālam: ĢIRTS BRIĢIS, Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs profesors; LAILA GRĀVERE, Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja; JĀNIS PLEPS, konstitucionālo tiesību eksperts, Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos
Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Skolu slēgšana saistībā ar Covid-19 izplatību sabiedrībā raisījusi pretējus viedokļus, šāda soļa lietderību gan atbalstot, gan apstrīdot. Tagad politiķi nonākuši jautājuma priekšā: vai kompromiss starp izglītošanos klātienē un sabiedrības veselības interesēm vēl ir iespējams?

FOTO: Ivars Soikāns, LETA

Valdība varētu lemt par vēl stingrākiem pasākumiem Covid-19 ierobežošanai, ieskaitot iespējamu skolu slēgšanu. Tiesību eksperti norāda – šāds solis būtu tiesiski un epidemioloģiski pamatots.

īsumā
  • Skolas ir papildu riska faktors slimības izplatībai.
  • Tiesības uz dzīvību un veselību liekamas pirmajā vietā.
  • Tiesības uz izglītību var nodrošināt dažādās formās.

Otrdien valdība uzklausīs ekspertus un varētu lemt par vēl stingrākiem pasākumiem Covid-19 ierobežošanai, pirmdien LTV sacīja veselības ministre Ilze Viņķele. Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš sarunā ar mediju pārstāvjiem pēc valdības koalīcijas Sadarbības sanāksmes pirmdienas vakarā atzina, ka neizslēdz iespēju, ka varētu tikt lemts par papildu ierobežojumiem izglītības iestādēs. 

Arkārtējās situācijas laikā joprojām klātienē mācās 1.-6. klases skolēni. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktora Jurija Perevoščikova teiktā ir zināms, ka pēdējās divās nedēļās ir novērojams saslimstības pieaugums bērniem vecumā no 10 līdz 14 gadiem. 

Sabiedrībā izskan bažas, vai noteiktie ierobežojošie pasākumi ir pietiekami, ja vienlaikus mazāko klašu skolēni ikdienā apmeklē skolu, kur pulcējas vienaudži no daudzām citām mājsaimniecībām. Nereti ģimenes dzīvo vienā mājoklī ar  personām, kuras pieskaitāmas pie augsta riska grupām, kam Covid-19 infekcija var būt bīstama, piemēram, vecvecākiem, tuviniekiem ar hroniskām saslimšanām, tai skaitā onkoloģiskām slimībām.

Satversmes 93. pants nosaka ikviena tiesības uz dzīvību, savukārt 111. pants paredz: valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu. Viens no argumentiem, kāpēc mazāko klašu skolēniem ir būtiski turpināt mācības klātienē, ir izglītības kvalitātes iespējamā pasliktināšanās, kā arī sociālo saišu uzturēšana, kas ir svarīga bērna psihoemocionālajā attīstībā. Jāatzīmē, ka pamatlikuma 112. pants nosaka: “Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta.”

LV portāls jautā: vai skolu slēgšana, pārejot uz mācībām attālināti, būtu pamatota?

ĢIRTS BRIĢIS, Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs profesors

Foto: Kalvis Kalsers

Skolas nešaubīgi ir papildu riska faktors slimības izplatībai. Lai arī mūsu epidemiologi teic, ka maziem bērniem saslimšanas iespējamība ir mazāka, taču publikācijas ASV un citur pasaulē liecina, ka neatkarīgi no vecuma grupas bērni cieši kontaktējas savā starpā un skola ir būtisks riska avots.

Jautājums par skolu slēgšanu, protams, ir kompromisa meklējums starp sociālajām, izglītības un sabiedrības veselības vajadzībām. Tas, ka mazākajām klasēm ir saglabāta iespēja mācīties klātienē, ir pretimnākšana izglītībai, sociālajiem jautājumiem, ekonomikai. Šāds kompromiss ir iespējams tikai tad, ja situācija nepasliktinās. Ja tā pasliktinās, protams, ir jāiet uz tālākiem ierobežojumiem. Slimību profilakses un kontroles centram ir konkrēti jāanalizē, vai jaunie slimības izplatības gadījumi ir tieši saistīti ar skolām. No tīri epidemioloģiskā viedokļa dzīve būtu jāaptur pilnībā, taču ir skaidrs, ka tas nav iespējams.

Jau ir valstis, kur arī uz maziem bērniem attiecina ļoti stingrus piesardzības pasākumus – tiek pirktas maskas, organizēta distancēšanās skolās, un, protams, notiek arī skolu slēgšana.

LAILA GRĀVERE, Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja

Foto: Edijs Pālens, LETA

Mācības klātienē neapšaubāmi ir risks gan cilvēku veselībai, gan dzīvībai. Attiecībā uz bērniem – veselībai pilnīgi noteikti. Taču, ja viņi infekciju aiznes mājās, rodas veselības un pat dzīvības apdraudējums viņu ģimenes locekļiem – vecākiem un vecvecākiem. Tiesības uz dzīvību un veselību būtu liekamas pirmajā vietā.

Noteikt to, vai ir pienācis brīdis pāriet uz pilnībā attālinātām mācībām, ir valdības un epidemiologu ziņā. Saeimā ceturtdien jau ir nobalsojusi par likumprojektu (grozījumi Izglītības likumā), kurš attālinātās mācības nosaka kā klātienes mācību sastāvdaļu.

Jau labu laiku sabiedrība ir informēta par trim mācību procesa modeļiem – A, B un C, kādus, ieskaitot pilnībā attālinātas mācības, paredzēts īstenot atkarībā no Covid-19 infekcijas izplatības mēroga. Tātad skolām un vecākiem jau bija jābūt gataviem, ka var pienākt situācija, kad skolas pavisam pāriet uz mācībām attālināti. Jau tagad arvien palielinās to skolu un klašu skaits, kur bērni aizsūtīti karantīnā. Ja epidemiologi saka un valdība to atbalstīs, ir jāpāriet uz mācībām attālināti.

Raugoties no sabiedrības veselības viedokļa un spriežot ar veselo saprātu, šķiet, ka vajadzētu pārtraukt skolu apmeklēšanu klātienē un pulcēšanos. Infekcija ir jāaptur, un nevar teikt, ka mācības tiktu pārtrauktas, ja tās notiks attālināti.

JĀNIS PLEPS, konstitucionālo tiesību eksperts, Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos

Foto: Ieva Lūka, LETA

Valstij ir pienākums nodrošināt kvalitatīvu izglītību jebkuros apstākļos. Tiesības uz izglītību var nodrošināt dažādās formās, un nevar teikt, ka attālināta forma nenodrošina izglītību. Pavasarī iepriekšējās ārkārtējās situācijas laikā jau redzējām pilnībā attālinātu izglītības procesu. Atkarībā no konkrētās situācijas arī tagad valdībai ir tiesības izlemt, vai izglītības nodrošināšana notiek klātienē, neklātienē, attālināti vai izmantojot citas piemērotas formas.

Attiecībā uz tiesībām uz veselību, dzīvību un zināmu drošību, kas ir ārkārtīgi būtiski, saskaroties ar Covid-19 izplatību, šeit ir tā lietas būtība, ka valdība, ņemot vērā visus apstākļus, spēj novērtēt situāciju un pieņemt tai atbilstošus lēmumus.

***
Šajā publikācijā paustais intervētās personas viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
14
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI