Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Evija Trifanova, LETA
Valsts valodas politiku nākamajiem septiņiem gadiem noteiks 24. augustā Ministru kabinetā apstiprinātās pamatnostādnes. Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece uzsver – tas ir pirmais plānošanas dokuments, kurā skaidri pateikts, kāda ir valsts valodas loma, paceļot valodu un tās apguvi jaunā līmenī. Pamatnostādņu izstrādē ņemts vērā Valsts prezidenta Egila Levita aicinājums stiprināt Satversmē noteikto valsts valodas konstitucionālo nozīmi, vienlaikus risinot aktuālas mūsdienu problēmas, kas izriet no padomju okupācijas sekām un pieaugošās angļu valodas ietekmes, neaizmirstot par valodas ilgtspējību digitālajā vidē un zinātnē.
Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātās valsts valodas politikas pamatnostādnes ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments valsts valodas politikas jomā laika periodam no 2021. līdz 2027. gadam. Kā norāda Izglītības un zinātnes ministrija, tās izstrādātas, izvērtējot iepriekšējā periodā īstenotās pamatnostādnes, pamatojoties uz pētījumu datiem, kā arī konsultējoties ar ekspertiem un sabiedrības pārstāvjiem.
Pamatnostādņu izstrādē cita starpā ņemts vērā 2021. gada 26. aprīļa Valsts prezidenta paziņojumā Nr. 8 “Par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nostiprināšanu” paustais viedoklis un priekšlikumi.
Iesaistoties Valsts valodas pamatnostādņu projekta izstrādē, Valsts prezidents Egils Levits vērsa uzmanību uz Latvijas Republikas Satversmē noteikto valsts valodas konstitucionālo nozīmi un nepieciešamību to atbilstoši ietvert politikas plānošanas dokumentos un likumdošanā, kā arī iedzīvināt praksē.
“Latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda ir nedalāmi saistīta ar Latvijas valstisko identitāti, Latvijas valsts būtību un tās izveidošanas un pastāvēšanas jēgu. Tāpēc valsts valodas politika ir ārkārtīgi nozīmīga valsts politikas joma, kurai jāsekmē [..] Satversmē noteikto Latvijas valsts mērķu īstenošana: latviešu nācijas, valodas un kultūras ilgtspējīga attīstība un pastāvēšana cauri gadsimtiem,” norādīja Valsts prezidents.
Atsaucoties uz E. Levita paustajām idejām (Levits E. Valsts valodas statuss valstij un pilsoņiem ir jāīsteno ikdienā. Grām.: Levits E. Valstsgriba. Idejas un domas Latvijai. 1985.–2018. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2019, 799. lpp.), pamatnostādnēs uzsvērts – latviešu valoda ir “kopēja vērtība visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no tautības, izcelsmes, dzimtās valodas, reliģijas u. c. apstākļiem. Satversmes ievadā to atspoguļo norāde, ka latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda ir saliedētas sabiedrības pamats. Kopēja valoda veido kopēju pasaules redzējumu, informācijas un diskusiju telpu, kas nepieciešama, lai demokrātiskā sabiedrībā pieņemtu lēmumus un savstarpēji sadarbotos. Tā ir valsts valodas statusa jēga un vienlaikus obligāts priekšnoteikums saliedētai sabiedrībai un labi funkcionējošai demokrātijai.”
Tādējādi pamatnostādnēs iekļauta skaidra un nelokāma pozīcija: “Ikvienai personai, kura pastāvīgi dzīvo Latvijā, ir jāprot valsts valoda un jālieto valsts valoda saziņā, ievērojot normatīvos aktus, kuri precizē personas pienākumus un tiesības sazināties valsts valodā. Ikvienas personas atbildība ir novērst lingvistisko diskrimināciju – situāciju, kad personai pretlikumīgi ir liegtas tiesības savā darbā vai sadzīves situācijās sazināties valsts valodā.”
Līdz šim valodas politika bija vērsta uz valsts valodas lietojuma prasmju uzlabošanu, latviešu valodas izpēti, savukārt nākamajos gados valsts valodas politikas būtiskākie rīcības virzieni būs saistīti ar latviešu valodas attīstību un pilnveidi.
”Pamatnostādnes paceļ valodu un tās apguvi jaunā līmenī, ņemot vērā sabiedrībā aktuālus jautājumus. Iepriekšējās pamatnostādnēs akcents bija likts uz kvantitatīvajiem valodas apguves rādītājiem, savukārt tagad uzsvars ir uz kvalitāti un prasmes līmeņa paaugstināšanu,” uzsver izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, piebilstot: “Protams, arī valodas jautājumos esam cieši saistīti ar pasaulē notiekošajiem procesiem, tādēļ runājam gan par valodas apguvi imigrantiem, gan par valodas lietojumu digitālajā vidē, tostarp valodas apguvē un pētniecībā.”
Valsts valodas politikas galvenais mērķis ir vērsts uz to, lai stiprinātu latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pozīcijas un statusu sabiedrībā.
Valsts valodas politikas virsmērķis 2021.–2027. gadam ir nodrošināt latviešu valodas kā vienīgās konstitucionāli noteiktās valsts valodas ilgtspēju, tās lietojumu visās sabiedrības darbības jomās, sekmējot valodas izpēti un valodas resursu attīstību un digitalizāciju, stiprinot sabiedrības līdzdalību un individuālo atbildību valsts valodas politikas īstenošanā.
Savukārt atbilstoši Valsts valodas likumā norādītajam minētais virsmērķis realizējams, nodrošinot arī vēsturiskā latviešu valodas paveida ‒ latgaliešu rakstu valodas ‒ attīstību un lībiešu valodas kā vienīgās pirmiedzīvotāju (autohtonu) valodas Latvijā saglabāšanu.
Pamatnostādnēs identificēti valodas politikas pārvaldībai būtiskākie nākamajos septiņos gados risināmie jautājumi:
Lai īstenotu valodas politikas attīstības virsmērķi un nākotnes redzējumu par valsts valodas politiku, noteikti vairāki uzdevumi. Piemēram, mērķa sasniegšanai paredzēts nodrošināt zinātniskos un praktiskos resursus latviešu valodas izpētes ilgtspējai, attīstīt akadēmisko latviešu valodu, latviešu terminoloģiju un terminradi kā zinātniskās darbības daļu.
Latvijas Universitātes Lībiešu institūta pētniece, filoloģijas doktore Gunta Kļava norādīja, ka darbs pie terminoloģijas izstrādes ir būtisks: “Tas ir svarīgi, lai latviešu valodā mēs varētu nosaukt visu, kas latviešu valodas runātājam ir nepieciešams līdz ar mūsdienu dzīves straujo attīstību un dažādu jaunu lietu rašanos.”
Liels uzsvars likts uz stratēģiskās infrastruktūras izveidi latviešu valodas digitalizācijai. “Mūsu valsts valodas politikai jau šodien jābūt gatavai tiem izaicinājumiem, kurus sevī ietver digitālās vides un mākslīgā intelekta attīstība. Latviešu valodas pastāvēšanai un ilgtspējai ir kritiski svarīgi, lai latviešu valodā tās pratējiem digitālajā vidē būtu pieejamas tikpat plašas iespējas, kādas ir lielo valodu lietotājiem,” savā paziņojumā akcentēja Valsts prezidents.
Datorlingvistikas attīstība, terminoloģijas, tulkojumzinātnes attīstība un jauni, mūsdienīgi digitālajās tehnoloģijās balstīti valodas pētījumi noteiks pilnvērtīgu latviešu valodas funkcionēšanu un ilgtspēju, secināts plānošanas dokumentā.
Turpmākā valsts valodas politika izvirza uzdevumu nodrošināt latviešu valodas apguves un metodikas resursu daudzveidību, paplašināt latviešu valodas apguves iespējas dažādām mērķa grupām un pilnveidot prasmju vērtēšanu.
Tāpat plānots strādāt pie latgaliešu rakstu valodas attīstības un nostiprināšanas, kā arī veicināt lībiešu valodas vitalitāti. Integrācijas pasākumi ir cieši saistīti ar valodu, tāpēc tiek plānots paplašināt latviešu valodas lietojuma vidi Braila rakstā, zīmju un vieglajā valodā.
Turpmākajā valsts valodas politikā uzmanība pievērsta arī valodas kvalitātei mediju vidē, kas veido oriģinālsaturu latviešu valodā. “Lai veicinātu latviešu valodas lietojuma kvalitāti publiskajā telpā un medijos, svarīgi atbalstīt un rūpēties par latviešu valodas speciālistu, piemēram, valodas redaktoru, profesionālo izaugsmi un karjeras stabilitāti,” teikts pamatnostādnēs. Atbalsts latviešu valodas speciālistu karjeras izaugsmei ir izvirzīts arī kā viens no turpmākajiem uzdevumiem.
Paredzēts radoši attīstīt un izkopt latviešu valodu ar literatūras un mākslas līdzekļiem. Uzturēt institūciju līdzdalību valsts valodas jomas pārvaldībā, saglabāt un attīstīt Latvijas lingvistiskās vides reģionālo savdabību. Tiks veidota mērķtiecīga saziņa ar sabiedrību par valodas lietojuma jautājumiem, iesaistīti jaunieši lingvistiskās vides veidošanā un latviešu valodas prestiža stiprināšanā.
Kā norāda pētniece G. Kļava, šis ir vissarežģītākais virziens tieši īstenošanas aspektā. “Liela loma ir dažādajiem apstākļiem un faktoriem, kas kopumā ietekmē valodas situāciju ikvienā valstī, sākot ar konsekventām ziņām sabiedrībai no valodas politikas veidotāju un īstenotāju puses līdz pat katra indivīda valodiskajai pieredzei,” saka pētniece.
Komentējot valsts valodas politikas pamatnostādnes nākamajiem septiņiem gadiem, G. Kļava akcentē ar latviešu valodas apguvi saistītos jautājumus: “Šajās pamatnostādnēs ir īpaši izcelta latviešu valodas apguve skolā, kurā lielākais uzsvars tiek likts jau uz iepriekšējās pamatnostādnēs formulēto nepieciešamību strādāt ar valodas kvalitāti jeb t. s. labu latviešu valodu, par ko Latvijas sabiedrībā – gan publiskajā telpā, gan arī noteikti privātās sarunās ar draugiem un paziņām – ir satraukums.”
Var jautāt, vai šī jauniešu paaudze ir tā, kuras latviešu valoda kaut kādu iemeslu dēļ ir ļoti slikta, vai jauniešu valoda pirms 20, 50 vai 150 gadiem bija labāka un kas ir labāka valoda. “Šī ir valodas lietotāju īpatnība, kas nav vērtējama kā laba vai slikta, tas notiek visur, vienmēr un visās valodās,” saka G. Kļava. Pēc viņas domām, uz to būtu jāparaugās no citas puses – “satraukums par savas valodas kvalitāti un pastāvēšanu ir viens no būtiskiem priekšnoteikumiem valodas pastāvēšanā. Ja valodas runātāju kolektīvs satraucas par savu valodu un tās kvalitāti, tad tas ir pamats valodas dzīvotspējai”.
Lai gan par oficiālās valodas apguves nodrošināšanu ir atbildīga valsts, par savas dzimtās valodas kvalitāti atbildīgs ir katrs. Valodas politikas īstenošanas pedagoģiskajā virzienā nozīmīgi ir arī konkrētas valodas runātāji, kam tā nav dzimtā valoda, atgādina pētniece. “Mūsdienu pasaules norises skar arī Latviju un latviešu valodu. Latviešu valodas aģentūras pēdējais veiktais valodas situācijas pētījums parāda jaunu tendenci – jauno iebraucēju dažādību. Jā, lielākā daļa no tiem pieder pie krievu valodas runātājiem, bet pieaug arī jauno iedzīvotāju daudzveidība dzimto valodu ziņā. Tieši šajā grupā latviešu valodas prasme ir zemāka nekā Latvijas iedzīvotājiem kopumā. Tas nozīmē ne tikai valodu kursu organizēšanu, bet arī visu, kas ar to saistīts, – mācību līdzekļu, pedagogu, metodikas attīstības nodrošināšanu utt.,” secina G. Kļava.
Iecerēts, ka, mērķtiecīgi iesaistot sabiedrību valodas politikas īstenošanā, veidosies pozitīva lingvistiskā attieksme. To varētu veicināt arī 15. oktobra, Valsts valodas dienas, svinēšanas tradīcijas sākšana un uzturēšana.
“Šīs dienas atzīmēšanai jānorit gan ar aktīvu valsts un pašvaldību institūciju, gan izglītības iestāžu palīdzību un iesaistīšanos. Valsts valodas dienā jādod iespējas valsts valodas jautājumus izvērstāk iztirzāt plašsaziņas līdzekļos, valodas lietpratēju viedoklim pievēršot plašāku sabiedrības uzmanību,” teikts plānošanas dokumentā.
Pirmo reizi valsts valodas politikas plānošanas dokumenta mērķī minēta latgaliešu rakstu valoda un lībiešu valoda, tādējādi izceļot šo valodu nozīmīgumu un vērtību Latvijas lingvistiskajā ainavā.
“Nozīmīga vieta šajās pamatnostādnēs ir arī izpratnei par Latvijas kultūrtelpā aktuālo vēsturisko daudzveidību un pasaules valodu daudzveidību – Latvijas autohtono lībiešu valodu un latgaliešu valodu, kas liecina par to, ka izpratne par valodas un valodu daudzveidības vērtību ir pieaugusi. Tikai caur valodu daudzveidības izpratni vairāk nekā 7000 pasaules valodu pulkā katras valodas vai valodas paveida runātājs var skaidrāk saprast savas valodas vērtību – gan solidāri valodu daudzveidības kontekstā, gan literārās valodas un citu paveidu nozīmi,” uzsver G. Kļava.
Valoda nav tikai saziņas vai informācijas līdzeklis, tā ir kultūrmantojuma sastāvdaļa, nacionālās literatūras izteiksmes līdzeklis, tilts starp paaudzēm, nacionālās identitātes un specifikas nesēja. Tā kā iedzīvotāji lepojas ar daudzveidīgām identitātēm, jāveicina savu sakņu apzināšanās – latgaliešu, lībiešu, suitu, sēliskās identitātes atklāšana savos radurakstos veicina māju un piederības sajūtu savai valstij. “Lokālpatriotisms, pozitīva lingvistiskā attieksme palīdz popularizēt valsts valodas attīstību un sekmēt sabiedrības līdzdalību valsts valodas politikas īstenošanā, rosina lietot latviešu valodu un rūpēties par valodas kultūru, pilsoniski līdzdarboties, piemēram, vietvārdu vākšanas talkā,” secināts plānošanas dokumentā.
Iepriekšējās pamatnostādnēs, kas aptvēra laika periodu no 2015. līdz 2020. gadam, latgaliešu rakstu valoda bija pieminēta tikai vienu reizi – uzdevumu uzskaitījumā valsts valodas politikas mērķa sasniegšanai: “paplašinot un aizsargājot latviešu valodas kultūrvidi, t.sk. latgaliešu rakstu valodu”. Savukārt lībiešu valodai dokumentā bija veltīta lielāka uzmanība, paredzot arī sniegt atbalstu lībiešu valodas un kultūrvides attīstībai.
Lai sasniegtu pamatnostādnēs plānotos mērķus un rezultātus, ministrija ir izstrādājusi pamatnostādņu īstenošanas plāna 2021.–2023. gadam projektu, kas 19. augustā izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Plānā iekļauti īstenojamie pasākumi trijos valsts valodas politikas rīcības virzienos: attīstība un drošumspēja; resursi un ilgtspēja; sabiedrības līdzdalība un atbildība.
