Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Šogad pirmo reizi 15. oktobris Latvijā tiek svinēts kā Valsts valodas diena, tāpēc esam sagatavojuši nelielu ieskatu datos par valsts valodas lietojumu sabiedrībā.
Informācija balstīta Valsts valodas politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam.
Pamatnostādnēs norādīts, ka valodas politikas izstrāde ir balstīta situācijas izpētē, kas Latvijā regulāri tiek veikta jau kopš 1995. gada un turpināta vairākos gan vispārīgos valodas situācijas pētījumos, gan pētījumos par atsevišķām aktuālām valodas situācijas jomām. Piemēram, raksturojot latviešu valodas lietojuma situāciju, pamatnostādņu autori atsaucas uz Latviešu valodas aģentūras izstrādāto pētījumu “Valodas situācija Latvijā: 2016–2020”, kā ietvaros veiktas arī iedzīvotāju aptaujas.
Plānošanas dokumentā ir secināts, ka būtiska nozīme valodas konkurētspējas nodrošināšanā ir tās runātāju skaitam. To ietekmē ne vien iedzīvotāju skaita izmaiņas, bet arī iedzīvotāju etniskais sastāvs.
Emigrācijas rādītāji, kas joprojām pārsniedz imigrācijas rādītājus, ietekmē divus valodas politikas īstenošanas aspektus – latviešu valodas apguves un saglabāšanas iespējas diasporā un latviešu valodas apguves nodrošinājumu iebraucējiem Latvijā.
Veikto aptauju dati rāda, ka mazākumtautību grupā vērojams neliels latviešu valodas lietojuma pieaugums. 2014. gadā apmēram 35% gadījumu mazākumtautību pārstāvji latviešu valodu lietoja vairāk, nekā citas valodas, savukārt 2019. gadā latviešu valodu publiskajā vidē izmantoja 39% cittautiešu.
Vienlaikus dati rāda, ka latviešu valodas lietojums publiskajā vidē (valodas lietojums darbā, mācību iestādēs, valsts un pašvaldību iestādēs, veselības aprūpes iestādēs, uz ielas, veikalā u. tml.) pēdējos gados ir palielinājies tieši jaunu cilvēku vidū. Tas liecina, ka, visticamāk, mazākumtautību jaunākajai paaudzei latviešu valodas zināšanas ir labākas.
Otra valoda, kura visbiežāk tiek lietota publiskajā saziņā, ir krievu valoda. Savukārt angļu valoda lielākoties tiek izmantota, pildot darba pienākumus.
Valodu statuss un prestižs ietekmē ne tikai valodas situācijas attīstību, bet arī mūsu lingvistisko attieksmi un uzvedību. Lingvistisko attieksmi raksturo vairāki rādītāji, primāri tas ir sabiedrības viedoklis. Pārliecināti par to, ka latviešu valodas prasme veicina piederību Latvijas valstij, ir 83% respondentu (93% latviešu, 73% mazākumtautību pārstāvju). Tāpat lielākā daļa sabiedrības – 88% – uzskata, ka visiem Latvijā dzīvojošajiem jāprot latviešu valoda.
Vienlaikus šeit vietā ir Valsts valodas centra direktora Māra Baltiņa teiktais intervijā LV portālam: “ [..] ir jautājums nevis par cittautiešiem, bet par pašiem latviešiem, jo ir pilnīgi skaidrs, ka mums būs ļoti grūti pārliecināt pat vislojālāko cittautieti, ka valsts valoda ir vērtība, kura mūs vieno, ja tie, kuriem šī valoda ir dzimtā, tās prestižu ne vienmēr tur gana augstu.”
