“Jurists un politologs Egils Levits pēdējos 30 gadus ir profesionāli un politiski “pavadījis” Latvijas valsti, sniedzot būtisku ieguldījumu gan Latvijas valsts atjaunošanā, gan tās pārveidē par demokrātisku un tiesisku valsti, gan tās kā mūsdienu Eiropas valsts idejiskajā, institucionālajā un tiesiskajā nostiprināšanā un attīstībā,” skaidro krājuma idejas autore un sastādītāja – rakstniece, publiciste, žurnāla “Domuzīmes” galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa.
Izdevuma 848 lappusēs ietverta liela daļa no vairāk nekā trīsdesmit gadu laikā periodikā un citviet publicētajiem rakstiem, runām un intervijām, caur to atklājot gan Latvijas jaunāko laiku vēsturi, gan paša E. Levita personību un devumu, plašai sabiedrībai saprotami analizējot daudzus ar Latvijas neatkarības un demokrātiskās valsts iekārtas atjaunošanu saistītos jautājumus.
Raksti krājumā simboliski sadalīti laika nogriežņos atbilstoši Latvijas valsts liktenim: “Atdzimšana” (1985–1991), “Atjaunošana”
(1991–1993), “Tapšana” (1993–1998), “Nobriešana” (1999–2004), “Nostiprināšana” (2004–2010) un “Pastāvēšana” (2011–2018). Katram no tiem E. Levits devis ievadkomentāru – kopsavilkumu par attiecīgo laikaposmu no sava šodienas skatpunkta. Krājumu noslēdz pirmpublikācija – raksts ar nosaukumu “Valstsgriba”. Tas ir jēdziens, kurš tagad nostiprināts pēc E. Levita iniciatīvas radītajā Satversmes priekšvārdā. “Nācijai, lai tā pastāvētu, ir ne tikai jāapzinās pagātne, bet, galvenais, tai ir nepieciešama griba veidot nākotni. Tā ir kopīga griba. Satversmē tā ir apzīmēta par “valstsgribu”, un tā ir pastāvīgi jāuztur,” skaidro E. Levits.
Grāmatā iekļauti tikai pāris juridiska satura materiālu, tekstu vairums ir ieinteresētam pilsonim absolūti uztveramā valodā.
“Grāmatā iekļauti tikai pāris juridiska satura materiālu, tekstu vairums ir ieinteresētam pilsonim absolūti uztveramā valodā. Turklāt Egils Levits prot arī sarežģītas lietas izskaidrot vienkārši, saprotami un aizraujoši,” skaidro R. Kalpiņa.
Krājumā varam uzzināt, piemēram, kā tapa 4. maija deklarācija un kurš tās tekstā ieviesa spekulatīvo jēdzienu “pārejas periods”, kādas problēmas pastāvēja valsts atjaunošanas laikā un kādas divdesmit gadus vēlāk, kā savulaik neizdarītais vai kļūdaini izdarītais iespaido šodienas Latviju. Iekļautas arī dažas privāti sūtītas vēstules politiķiem vai privātpersonām, viena no tām rakstīta pirms valsts valodas referenduma, citā iztirzāts, kāpēc priekšlikums noslēgt vienošanos starp valsti un “ietekmīgām personām” par neleģitīmiem darījumiem nav iespējams un pieļaujams.
“Pārlasot grāmatu, nākas atkārtoti secināt, ka nopietnākais ikviena Latvijas iedzīvotāja izaicinājums pēc iznākšanas no patvaļā balstītas valsts iekārtas bija tiesiskas valsts pilsoņa izpratnes un iemaņu apgūšana,” konstatē krājuma priekšvārda autore Satversmes tiesas priekšsēdētāja, Rīgas Juridiskās augstskolas profesore Ineta Ziemele.
Grāmatas “Valstsgriba. Idejas un domas Latvijai 1985–2018” atvēršana notika 15. februārī Latvijas Universitātes Lielajā aulā. Pasākuma laikā E. Levits dalījās pārdomās par Latvijas vietu, lomu un uzdevumiem 21. gadsimtā. Žurnāla “Jurista Vārds” 12. februāra numurā lasāma intervija ar E. Levitu “Pārvarēt provinciālismu un atbildēt par Latvijas un visas pasaules likteni”.
