“Rodas jauns laikmets, vecais grimst,” pauda Egils Levits, norādot: patlaban, līdzīgi kā aizvadītā gadsimta 80. un 90. gadu mijā, piedzīvojam laikmetu griežus, kā izpausmes saistītas gan ar potenciāliem draudiem, gan iespējām, ko sniegtu vēršanās pret tiem. Kā būtisku 21. gadsimta izaicinājumu līdzās globālajām klimata pārmaiņām pazīstamais jurists izcēla tehnoloģiju un mākslīgā intelekta strauju un visaptverošu ielaušanos katra cilvēka un visas sabiedrības dzīvē. Šim procesam līdzi nāk problēmas – visaptveroša personu novērošana un izsekošana, kā arī risks nonākt situācijā, kad mākslīgais intelekts voluntāri sāk pieņemt lēmumus par cilvēkiem pašu cilvēku vietā un, galu galā, var tos padarīt manipulējamus vai pat iznīcināt. Tam pretī jau tagad nāktos likt aizsargmehānismus cilvēka autonomijas saglabāšanai, tostarp meklēt arī juridiskus risinājumus. Cilvēka pamattiesībās būtu iekļaujamas viņa tiesības netikt novērotam un tiesības uz humānu saskarsmi, proti, to, ka lēmumus attiecībā uz cilvēku pieņem cilvēks, nevis mašīna, norāda E. Levits.
Šajā ziņā, kā norāda jurists, visas pasaules valstis, arī visvairāk attīstītās, pašlaik ir līdzvērtīgās pozīcijās – neviena nav citām jūtami aizsteigusies priekšā minēto nākotnes problēmu risinājumos – un Latvijai šajā ziņā ir priekšrocības, kuras vajadzētu izmantot. “Latvija kā samērā neliela, bet ne maza valsts var šajā situācijā ar savu intelektuālo pienesumu izrauties pasaules priekšgalā – radīt kaut ko jaunu, radīt kaut ko progresīvu, radīt kaut ko nebijušu, lai tādā veidā mūsu valsts varētu šajā valstu tīklojumā ieņemt pēc iespējas prominentāku lomu,” savu nākotnes vīziju Latvijai piedāvā E. Levits.
