NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Signe Krūzkopa
LV portāls
12. septembrī, 2018
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Ziņa
TĒMA: Tiesu sistēma
1
5
1
5

Tapis tiesnešu un prokuroru atlīdzības reformas piedāvājums

Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Freepik

Otrdien, 11. septembrī, Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēdē Valsts kancelejas darba grupa prezentēja tiesnešu un prokuroru atlīdzības reformas piedāvājumu. Piedāvātie risinājumi no valsts budžeta varētu prasīt aptuveni 9 miljonus eiro.

īsumā
  • Darba grupai jāizstrādā likumprojekts par tādas tiesnešu darba samaksas sistēmas ieviešanu ar 2019. gada 1. janvāri, kas nodrošina tiesnešu darba samaksas faktiskās vērtības saglabāšanu un finansiālo drošību atbilstoši tiesnešu neatkarības principam.
  • Darba grupa piedāvā četras izmaiņas tiesnešu un prokuroru atlīdzības sistēmā, kas no valsts budžeta varētu prasīt aptuveni 9 miljonus eiro.
  • Finanšu ministrijas pārstāve bažījas, vai noteiktajā termiņā – līdz 2019. gada 1. janvārim – likumprojekts būs izskatāms un izmaiņas varēs stāties spēkā.

Satversmes tiesa 2017. gada 26. oktobrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2016-31-01 "Par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 4. panta devītās daļas un 6.1 panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 83. un 107. pantam" un atzina Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 4. panta devītās daļas pirmo teikumu un 6.1 panta pirmo daļu par neatbilstošu Satversmes 83. un 107. pantam un spēkā neesošu no 2019. gada 1. janvāra.

Saskaņā ar Ministru prezidenta 2018. gada maija rīkojumu Nr. 139 tika izveidota darba grupa Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska vadībā. Tai tika dots uzdevums līdz 2018. gada 1. septembrim iesniegt Ministru prezidentam likumprojektu:

  • par tādas tiesnešu darba samaksas sistēmas ieviešanu ar 2019. gada 1. janvāri, kas nodrošina tiesnešu darba samaksas faktiskās vērtības saglabāšanu un finansiālo drošību atbilstoši tiesnešu neatkarības principam;
  • par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmas pilnveidošanu, lai atbilstoši Latvijas Republikas Satversmē noteiktajiem varas dalīšanas principiem nodrošinātu taisnīgu un vienlīdzīgu atlīdzības sistēmu.

Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas 11. septembra sēdē tika prezentētas vairākas metodes, pēc kādām darba grupa centusies noteikt tiesneša mēnešalgas apmēru:

  • salīdzinot ar atalgojumu līdzvērtīga ranga amatpersonām citos varas atzaros;
  • nosakot amata vērtībai atbilstošu algu darba tirgū (vērtējot pēc prasībām, atbildības, ietekmes);
  • salīdzinot ar atalgojuma līmeni citās reģiona valstīs (tiesneša atlīdzība salīdzinājumā ar vidējo atlīdzību tautsaimniecībā), izvēloties Igauniju kā atskaites punktu.

Piedāvātie risinājumi

Darba grupa piedāvā četras iekļaujamās izmaiņas tiesnešu un prokuroru atlīdzības sistēmā:

  1. celt tiesnešu bāzes algu, ņemot vērā tautsaimniecības attīstības līmeni Latvijā, ar mērķi nodrošināt konkurētspējīgu un amata prasībām atbilstošu atlīdzību, kura būtu līdzvērtīga līdzīgu amatu atlīdzībai citos varas atzaros un citās valstīs;
  2. kopumā saglabāt pašreizējos koeficientus tiesnešu un prokuroru algu noteikšanā, koriģējot tikai atsevišķas neatbilstības;
  3. sākot no 2020. gada, piemērot algas indeksācijas mehānismu, nodrošinot mēnešalgas faktiskās vērtības nesamazināšanos un atbilstību tautsaimniecības attīstības tempam;
  4. pašreizējo piemaksu daļēji integrēt pamatalgā, nodrošinot atbilstošu motivāciju gan karjeras uzsākšanai, gan tās turpināšanai ilgstoši, kas nozīmē samazināt izdienas piemaksas.

Vērtējot finansiālo ietekmi, no valsts budžeta šie risinājumi varētu prasīt aptuveni 9 miljonus eiro. Taču komisijas sēdē tika akcentēts, ka šie līdzekļi nepieciešami Satversmes tiesas sprieduma izpildei un nav noteikti iekļaujami budžeta standarta plānošanā. Uzklausot darba grupas ziņojumu, sēdes dalībnieki vairākkārt uzsvēra, ka risinājumu izstrāde un realizācija ir ar likuma spēku izpildāms pienākums, kā noteikts Satversmes tiesas spriedumā.

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece budžeta jautājumos Jolanta Plūme pauda bažas, vai noteiktajā termiņā – līdz 2019. gada 1. janvārim, kā paredzēts Satversmes tiesas spriedumā, – likumprojekts būs izskatāms un izmaiņas varēs stāties spēkā, ņemot vērā, ka vēl šajā gadā mainīsies Saeimas sastāvs un ietekme uz budžetu tomēr jāņem vērā.

Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisija pieņēma zināšanai izstrādāto priekšlikumu. Par to tuvākajā laikā gaidāmas debates Tieslietu padomē. Tālākie soļi – likumprojekta iesniegšana Saeimā Valsts budžeta likumprojekta paketē, paredzētais izmaiņu stāšanās spēkā laiks – 2019. gada 1. janvāris. “2019. gada laikā paredzot izstrādāt arī Valsts augstāko amatpersonu atlīdzības likumu un/vai grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, pārskatot atlīdzības nosacījumus augstākajiem amatiem atbilstoši varas dalīšanas principiem, piramīdas principam varas atzara ietvaros, kā arī pārskatot pašvaldības deputātu atlīdzības,” minēts darba grupas izstrādātajā atlīdzības reformas piedāvājumā.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI