SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Signe Krūzkopa
LV portāls
18. decembrī, 2018
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Tiesu sistēma
14
14

Grozījumi atlīdzības likumā – kāpēc tiesneši noskaņoti kritiski

FOTO: Freepik

Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī, paredz atalgojuma palielināšanu arī tiesnešiem un prokuroriem. Tieslietu padomes priekšlikumi ne vien nav tikuši ņemti vērā, bet neesot pat izskatīti un pienācīgi izvērtēti, norāda padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.

īsumā
  • 2019. gada 1. janvārī stāsies spēkā grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz atalgojuma palielināšanu arī tiesnešiem un prokuroriem.
  • Šie likuma grozījumi ir jāvērtē arī tiesnešu finansiālās drošības kontekstā.
  • Likuma grozījumi neaptver jautājumus par tiesu darbinieku darba samaksu.

Šā gada pirmajā pusē tika izveidota darba grupa Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska vadībā, kuras uzdevums bija izstrādāt likumprojektu par tādas tiesnešu darba samaksas sistēmas ieviešanu (ar 2019. gada 1. janvāri), kas nodrošinātu tiesnešu darba samaksas faktiskās vērtības saglabāšanu un finansiālo drošību atbilstoši tiesnešu neatkarības principam, kā arī iekļautu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmas pilnveidošanu, lai atbilstoši Latvijas Republikas Satversmē noteiktajiem varas dalīšanas principiem nodrošinātu taisnīgu un vienlīdzīgu atlīdzības sistēmu. Izmaiņas likumā bija jāveic, balstoties uz 2018. gada 26. oktobra Satversmes tiesas spriedumu, kurā par pamatlikumam neatbilstošām atzītas normas par tiesnešu atalgojuma noteikšanu.

Satversmes tiesa atzina Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 4. panta devītās daļas pirmo teikumu un 6.1 panta pirmo daļu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 83. un 107. pantam un spēkā neesošu no 2019. gada 1. janvāra.

2018. gada 6. decembrī Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz atalgojuma palielinājumu arī tiesnešiem un prokuroriem.

Likuma grozījumi paredz, ka Ministru kabinets ne retāk kā reizi četros gados izvērtē valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku, kā arī tiesnešu un prokuroru atlīdzības sistēmu un, ja nepieciešams, iesniedz Saeimai priekšlikumus tās pilnveidošanai. Likuma 4. panta otrā daļa par mēnešalgas apmēra noteikšanas vispārīgajiem principiem papildināta, nosakot, ka likumā paredzētajos gadījumos amatpersonām (darbiniekiem) mēnešalgu, noapaļojot līdz pilniem eiro, nosaka, bāzes mēnešalgas apmēram piemērojot attiecīgu koeficientu. Bāzes mēnešalgas apmēru nosaka šādi:

  1. saskaita Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēra pieaugumu procentos pret iepriekšējo gadu ar aizpagājušā gada inflāciju procentos pret iepriekšējo gadu, un attiecīgo summu dala ar divi;
  2. indeksē kārtējā gada bāzes mēnešalgu ar skaitli, kas iegūts saskaņā ar šīs daļas 1. punktu.

Tiesneša mēnešalgu iepriekš noteica, piesaistot to valsts tiešās pārvaldes iestādes augsti kvalificēta jurista mēnešalgai ar attiecīgu koeficientu, savukārt prokurora mēnešalgu – to piesaistot rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalgai ar attiecīgu koeficientu. Ar jaunajiem grozījumiem tiesneša mēnešalgu noteiks, to piesaistot bāzes mēnešalgai ar attiecīgu koeficientu. Prokurora mēnešalgu noteiks, to piesaistot rajona (pilsētas) prokurora mēnešalgai ar attiecīgu koeficientu. Likuma grozījumi paredz piemērojamo koeficientu pieaugumu.

Vienlaikus grozīts arī likuma 15. pants, kurā noteiktas speciālās piemaksas: “Ja tiesnesis tiesneša profesionālās darbības kārtējā novērtēšanā saņēmis pozitīvu atzinumu, tiesnesim, izņemot Satversmes tiesas tiesnesi, nosaka izdienas piemaksu pie mēnešalgas.” Ar jaunajiem grozījumiem izdienas piemaksas samazināsies uz pusi gan prokuroriem, gan tiesnešiem.

Vērtējot pieņemtos likuma grozījumus tiesnešu finansiālās drošības aspektā, tiek norādīts, ka tie tomēr nepilda Satversmes tiesas spriedumā noteikto.

Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs vērš uzmanību, ka gan abas tiesnešu biedrības, Latvijas tiesnešu biedrība un Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība, gan Tieslietu padome aktīvi iesaistījās Valsts kancelejas darba grupas izstrādāto un nu jau Saeimas akceptēto likuma grozījumu apspriešanā. Tieslietu padome ar savu lēmumu rosināja vairākus būtiskus grozījumus topošajā tiesnešu darba samaksas modelī un izteica priekšlikumus, kas ļautu piedāvāto kārtību uzskatīt par atbilstošu Eiropas Savienībā vispārpieņemtiem tiesnešu neatkarības standartiem.

“Tieslietu padome aicināja izvērtēt tiesnešu atalgojuma līdzsvaru gan saistībā ar pārējiem varas atzariem, gan tiesu sistēmas iekšienē. Padome uzskatīja, ka rajona tiesneša atalgojums jau sākotnēji pielīdzināms Saeimas deputāta atalgojumam. Tika rosināts atteikties no tiesnešu un prokuroru mēnešalgu tiešas sasaistes un palielināt prokurora un tiesneša darba samaksas starpību, bet samazināt Satversmes tiesas un Augstākās tiesas tiesneša darba samaksas starpību. Tieslietu padome atzina par nepieciešamu paredzēt tiesnesim pakāpenisku izdienas piemaksas pieaugumu līdz 21% visas tiesneša karjeras laikā.

Diemžēl ne Saeimas komisijā, ne Saeimas sēdē šie Tieslietu padomes priekšlikumi ne vien netika ņemti vērā, bet netika pat izskatīti un pienācīgi izvērtēti,” norāda I. Bičkovičs.

Savukārt Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone uzsver, ka likuma grozījumu izstrādes procesā nav ievērots Satversmes tiesas spriedumā noteiktais, procedūra ir notikusi ar šķietamu noteikuma par dialogu ar tiesu varu izpildi.

D. Vilsone: “Darba grupā nebija iekļauti tiesu varas pārstāvji. Tieslietu ministrija pārstāv izpildu varu, līdz ar to tās dalība darba grupā nevar tikt vērtēta kā tiesu varas pārstāvība. Tieslietu padome darba grupā nebija pārstāvēta. Tiesnešu biedrība darba grupā netika iekļauta, un tās iesaistīšanās atsevišķās sarunās noslēguma posmā bija tiesnešu pašiniciatīva, turklāt bez redzamiem rezultātiem. Tieslietu padomē 2018. gada 15. oktobrī, tas ir, tikai vienā sēdē, tika prezentēta darba grupas piedāvātā tiesnešu atlīdzības reforma. Tieslietu padomes sēdē pieņemtie lēmumi tiesnešu atlīdzības jautājumā ir ņemti vērā tikai daļēji.”

Tāpat Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja atzīmē, ka sabiedrība tiek maldināta, publiskajā telpā izskanot paziņojumam, ka visu Latvijas tiesnešu atalgojums pieaugs par 35%. “No likumprojekta anotācijas ir nepārprotami redzams, ka šāds pieaugums skar tikai pamatalgas palielinājumu. Proti, rajona tiesu jauno tiesnešu atlīdzību. Vienlaikus publiskajā telpā nav pietiekami izskaidrots, ka tiek mainīta arī izdienas piemaksu sistēma, nosakot, ka tās nebūs, kā līdz šim, par katriem nostrādātajiem 5 gadiem 3% (kopā līdz 21%), bet turpmāk – pēc sešiem nostrādātiem gadiem izdienas piemaksa sasniegs 5%, savukārt pēc nostrādātiem 10 gadiem tā būs aprēķināma 10% apmērā, turpmāks pieaugums nav paredzēts,” skaidro D. Vilsone.

Sekojoši – rajona tiesās tiesnešiem ar lielu darba stāžu, apgabaltiesu tiesnešiem un Augstākās tiesas tiesnešiem atlīdzības kopējais pieaugums neveidos 35%, kā tas izskanējis publiskajā telpā. Faktiskais atlīdzības pieaugums būs aptuveni 11%, norāda Rīgas apgabaltiesas vadītāja.

D. Vilsone: “Turklāt jāatzīmē vēl viens būtisks aspekts. Likuma grozījumi aptver ne tikai tiesnešu atlīdzību, bet arī citu amata atlīdzību pārskatīšanu, tomēr jautājums par tiesu darbinieku darba samaksu vēl joprojām nav ticis risināts, taču bez augsti kvalificētiem un pienācīgi atalgotiem tiesu darbiniekiem nodrošināt kvalitatīvu tiesas darbu nav iespējams.”

“Nav šaubu, ka minētais modelis var likt izdarīt pirmšķietamu secinājumu, ka paveikts ir daudz, jo tiesnešu korpusam būs iespējams piesaistīt gados jaunus un profesionālus speciālistus, sākotnējais atalgojums taču tiek palielināts,” vērtē D. Vilsone. “Diemžēl jāatzīst, ka pieņemtie likuma grozījumi ir tuvredzīgs skatījums uz tiesu sistēmu, nedomājot par tiesu varas stiprināšanu un nepieciešamību nodrošināt tiesu darba kvalitāti. Likuma grozījumi nav risinājums par visa tiesnešu korpusa finansiālo drošību, jo bez pietiekamas ievērības ir atstāts jautājums par tiesnešu lomu un konstitucionālo rangu, tiesnešu vietu valsts atlīdzības sistēmā.”

Labs saturs
14
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU