Šādi secināts Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pētījumā par neuzskaitīto ekonomiku, korupciju publiskajā sektorā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kuru veicis Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Arnis Sauka.
Pētījums balstās uz jaunāko pieejamo oficiālo statistiku Latvijā, starptautisko organizāciju, tostarp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), Pasaules Bankas ziņojumu analīzi, kā arī apkopojumu atziņām, kuras publicējuši vadošie attiecīgo jomu pētnieki.
Ēnu ekonomika 20–23% no IKP
Latvijā ēnu ekonomika ir liela – aptuveni 20–23% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet tai ir tendence no 2012. gada mazināties par 1% gadā. Vislielākā pelēkā ekonomika bija 2009. gadā – 38% no IKP, kas skaidrojams ar finanšu krīzi.
Arnis Sauka uzsvēra, ka, diezgan strauji augot tautsaimniecībai, ēnu ekonomikai būtu jāmazinās par vairāk nekā 1% gadā. Tiešu korelāciju starp šiem diviem faktoriem viņš nevarēja argumentēt, vien minēja, ka tā ir "aksioma pēc būtības". "Pie šādas izaugsmes ēnu ekonomika samazinās pati, nav skaidrs, cik lielā mērā tas ir politikas veidotāju, cik – ekonomikas attīstības nopelns." Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šogad trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada attiecīgo periodu, IKP pieauga par 5,8%.
"Pie šādas izaugsmes ēnu ekonomika samazinās pati, nav skaidrs, cik lielā mērā tas ir politikas veidotāju, cik – ekonomikas attīstības nopelns."
Vislielākās ēnu ekonomikas problēmas ir aplokšņu algas (18,1%) un ienākumu neuzrādīšana (18,5%). Tā kā Latvijā ir lielas grūtības ar darbinieku pieejamību, ar laiku nopietna problēma varētu būt darbinieku neuzrādīšana, brīdināja A. Sauka. Tagad aptuveni 7,6% no aptaujāto uzņēmumu darbiniekiem strādā bez līguma. Latvijā nereģistrēto uzņēmumu īpatsvars ir 5,3%, un tas ir zemākais Baltijā.
Kopumā atbilstoši profesora Frīdriha Šneidera veiktajiem pētījumiem ir vērojama tendence, ka ēnu ekonomika ir lielāka Centrāleiropā un Austrumeiropā, bet mazāka Rietumeiropā, ASV, Kanādā, Austrālijā un Japānā.
Ēnu ekonomiku ietekmējošie faktori
Dažādi pētījumi rāda, ka Latvijā pieķeršanas varbūtību, strādājot bez ienākumu deklarēšanas, kā augstu vērtē ap 30% iedzīvotāju, sakot, ka pieķerot būs diezgan lielas sekas. Savukārt uzņēmumu vidū par nopietnām sekām bažījas jau puse komersantu. "Lai gan tiek uzskatīts, ka nodokļu maksāšanas morāle Latvijā ir zema, tas īsti neatbilst patiesībai," uzsvēra pētnieks.
Liela ietekme uz ēnu ekonomiku ir arī neapmierinātībai ar valsts institūciju darbu, biežo normatīvo regulējumu maiņu un nenoteiktību. Vairāk nekā 75% respondentu Latvijā pērn apgalvoja, ka ir vai nu ļoti neapmierināti, vai neapmierināti ar nodokļu politiku. Jāpiebilst, ka Saeima jūlija beigās pieņēma likumus nodokļu politikas reformas īstenošanai, kas stāsies spēkā 2018. gada 1. janvārī.
Pērn, salīdzinot ar 2012.–2015. gadu, ir samazinājusies apmierinātība ar Valsts ieņēmumu dienesta darbu. Visās trijās Baltijas valstīs uzņēmumu īpatsvars, kas ir neapmierināti ar valdības atbalstu uzņēmējiem, ir lielāks, salīdzinot ar apmierināto uzņēmumu skaitu.
Kontrabandas apkarošana ir liels izaicinājums
A. Sauka skaidroja, ka, ņemot vērā Latvijas atrašanās vietu – robežu ar Baltkrieviju un Krieviju, kur alkohols, cigaretes un naftas produkti ir būtiski lētāki, nelegālās akcīzes preču plūsmas apkarošana Latvijā ir liels izaicinājums.
Nelegālo cigarešu apjomi Latvijā ir milzīgi – viena ceturtā daļa no tiem, kas smēķē, lieto nelegālās cigaretes. "Gada apjomi ir 83 miljoni cigarešu no Krievijas un 407 miljoni no Baltkrievijas. Nezinu, kādā angārā tas viss saiet kopā," sprieda pētnieks. "Diezin vai kontrabandas apkarošanai līdzētu cigarešu cenu kāpums, iespējams, ir citi instrumenti, lai to mazinātu."
Pēc slimību profilakses un kontroles centra datiem, nelikumīgā alkohola patēriņš Latvijā samazinājies no 15,6% 2011. gadā līdz 10,2% 2015. gadā. Nelegālā alkohola tirdzniecība 2011. gadā valsts budžetam radīja kaitējumu negūto tiešo nodokļu veidā 54 miljonu eiro apmērā.
Arī nelegālo narkotisko vielu ievešana Latvijā joprojām ir problēma, īpaši minot narkotiku apriti pasta sūtījumos. Tomēr pieejamā statistika rāda arī to, ka kontrabandas apkarošanā tiek pieliktas lielas pūles un ieguldīti būtiski resursi. Savukārt, salīdzinot ar citām valstīm reģionā, nelegālo narkotisko vielu aprite Latvijā nevar tikt uzskatīta par ļoti būtisku problēmu.
Korupcija publiskajā sektorā
Dažādi dati, kas apkopoti pētījumā, liecina, ka Latvijā par būtisku problēmu uzskatāma korupcija publiskajā sektorā. Piemēram, 71% respondentu Latvijā domā, ka valdība korupcijas apkarošanas jomā nestrādā labi. Savukārt atbilstoši "Ēnu ekonomikas indeksa" jaunākajiem datiem kukuļdošanas likme, lai Latvijā "nokārtotu lietas", sasniedz vidēji 6,5% no darījuma apjoma. Savukārt cits pētījums norāda, ka 16% no aptaujātajiem uzņēmējiem ar tiesvedības pieredzi ir saskārušies ar korupcijas pazīmēm.
"Lai gan tiek uzskatīts, ka nodokļu maksāšanas morāle Latvijā ir zema, tas īsti neatbilst patiesībai."
Interpretējot šos rezultātus, gan jāņem vērā, ka galvenie pētījumi attiecībā uz korupcijas apjomu publiskajā sektorā Latvijā balstās uz iedzīvotāju vai to grupu, piemēram, uzņēmēju, uztveri. Kā liecina "Transparency International" pētījums, 35% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pauž viedokli, ka tieši korupcija ir viena no trīs galvenajām problēmām valstī, ko amatpersonas risina nepietiekami. Ņemot vērā, ka kopumā Latvijā uzticība valdībai un valsts institūcijām ir zema, tas potenciāli var ietekmēt arī vērtējumu attiecībā uz korupcijas apjomu publiskajā sektorā.
Korupcijas uztveres indeksā no 176 valstīm Latvija pērn ierindojās 44. vietā.
13–20 miljardi ASV dolāru caur Latvijas bankām
Jaunākie pētījuma dati liecina, ka pēdējos gados būtiski ir mazinājušies noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riski, ko lielā mērā ietekmējusi Latvijas sagatavošanās dalībai OECD, kā arī starptautisko organizāciju rekomendāciju ieviešana.
Tomēr noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana joprojām ir svarīgs jautājums Latvijai un liels izaicinājums visās pasaules valstīs. Nesenā pagātnē situācija gan bija krietni sliktāka – caur Latvijas bankām 2009.–2014. gadā varētu būt pārskaitīti vismaz 13–20 miljardi ASV dolāru nelegālās naudas no bijušās Padomju Savienības valstīm. Lielu rezonansi izraisīja, piemēram, tā saucamais Panamas dokumentu skandāls, Moldovā īstenotā krāpšanas shēma.
Tomēr jaunākais Bāzeles "AML 2017" indekss parāda, ka Latvija ir guvusi ievērojumus panākumus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas līmeņa mazināšanas jomā. "Latvija vairs nav iekļauta to valstu grupā, kur noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizācija ir būtiska problēma, kas ir svarīgs sasniegums," uzsvēra pētnieks.
"Lai arī ēnu ekonomikas mazināšanas jomā un atsevišķos tās izcelsmes avotos, tostarp kontrabandas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un citu finanšu noziegumu apkarošanas jomās, ir ieguldīts liels darbs, politikas veidotāji nedrīkstētu apstāties pie sasniegtā. Ēnu ekonomika Latvijā joprojām ir augsta, un tās mazināšanās temps ir lēns, sevišķi ņemot vērā ekonomikas izaugsmes pozitīvo tendenci," piebilda A. Sauka.
Jāsasniedz 10% no IKP
"Iepazīstoties ar jaunākā pētījuma rezultātiem, ir skaidrs, ka jāstrādā ar nelegālo preču apriti, jo šī ir sadaļa, kas veido lielu ēnu ekonomikas īpatsvaru," pētījuma prezentācijā teica LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, piebilstot, ka sasniegtie rezultāti ēnu ekonomikas apkarošanā ir vērtējami kā labi, taču jāturpina ēnu ekonomikas samazināšanas pasākumi, līdz šis īpatsvars nepārsniedz 10% no IKP.
J. Endziņš arī norādīja, ka viens no korupcijas riskiem ir saistīts ar birokrātiju. "Uzņēmējiem laiks ir nauda, un no biznesa viedokļa jautājumu, atļauju vajag nokārtot ātri. Un tad ir skaidrs, ka uzņēmējs meklēs iespēju, kā procesu saīsināt. Ja kādu nepieciešamo atļauju var nokārtot ātri, zūd motivācija kādam par to piedāvāt kukuli."
