“Kad beidzot tiku pie mantojuma, atklājās – tam jau cits īpašnieks”

Pēdējā laikā izgaismojušās vairākas lietas, kurās krāpniekiem izdevies izkrāpt mantotu īpašumu. Šai problēmai, kā atzīst Tieslietu ministrija, diemžēl ir tiesiskā regulējuma nepilnībās dibināts pamats: izmantojot viltotus dokumentus, pašlaik noteiktā kārtība neizslēdz iespēju zemesgrāmatā reģistrēt darījumu. Tālab šogad pasākuma galvenais tematiskais uzsvars bija darbības ar mantotu nekustamo īpašumu, šā īpašuma tiesību nosargāšana un nostiprināšana.

Problēma: zemesgrāmatā var iesniegt viltotus dokumentus

Rīgā notāri konsultācijas iedzīvotājiem bez maksas sniedza improvizētā notāru birojā tirdzniecības parkā "Alfa", un, jāteic, klientu bija gana daudz. Kā saskaitījusi Latvijas Zvērinātu notāru padome (LZNP), abās dienās - 29.februārī un 1.martā – konsultēties bija nākuši vairāk nekā 700 personu, galvenokārt pensijas vecuma ļaudis.

Tas arī ir pat ļoti saprotams. Pirmkārt, darba dienas vidū gados jaunākiem cilvēkiem lielākoties jābūt savās darbavietās. Otrkārt, tiesiskā drošība darījumos ar nekustamo īpašumu patiešām varētu būt ļoti aktuāla tieši viņiem, domājot par dāvinājumiem, pilnvarojumiem, testamentu sastādīšanu vai pieticīgo ienākumu rosinātu dzīvesvietas maiņu. Treškārt, tā kā notārs ir iedzīvotājiem vispieejamākais jurists (turklāt šoreiz bez maksas), tad jautājumi mēdz aptvert ļoti plašu sadzīves problēmu lauku, jo neskaidrību pietiek arī dzīvojamo telpu īres, apsaimniekošanas un dažādu ar to saistīto līgumu, maksājumu un pat dažādu valsts iestāžu funkciju skaidrošanas jomā, kas gan bieži vien neietilpst notāru kompetencē, taču ļaudīm dzīvi dara vieglāku.

"Tieslietu ministrija aktīvi strādā pie normatīvā regulējuma grozījumiem."

Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece, sastapta konsultāciju norises vietā "Alfā", LV portālam sacīja: "Jā, pēdējā laikā patiešām ir bijuši vairāki gadījumi, kad cilvēkiem ir izkrāpti mantoti īpašumi, un mēs tajā saskatām ļoti nopietnu problēmu.

Jāuzsver, ka Tieslietu ministrija aktīvi strādā pie normatīvā regulējuma grozījumiem, lai sakārtotu šo nekustamā īpašuma darījumu jomu. Bet, Notāru padomes ieskatā, pašlaik ir ļoti svarīgi uzrunāt sabiedrību - cilvēkus, kuri ikdienā varbūt nepārzina darījumu procesa gaitu un dažādas iespējamās juridiskās sekas."

Bet sekas var būt tiešām ļoti nepatīkamas. Cietušie paši reti par to vēlas publiski runāt, taču LZNP aicinājumam bija atsaukusies kāda juriste, kura šādi zaudējusi mantojumu (pašlaik norisinās tiesas process) un dalījās ar LV portālu savā rūgtajā pieredzē.

Lielais nezināmais – cik daudz ir blēžu pievāktu īpašumu

Pirms dažiem gadiem nomiris viņas attāls radinieks, neatstājot testamentu, bet mutiskus norādījumus, kā rīkoties ar tā īpašumu. Mantošanas lietas kārtošana ieilgusi, jo nācies pieprasīt un saņemt dokumentus no Latvijas un Lietuvas arhīviem. Pēc tam izrādījies, ka radniecības saišu kā juridiska fakta pierādīšanai ar izziņām nepietiek, vajadzīgs vēl attiecīgs tiesas lēmums.

"Kad tiesa konstatēja – jā, šis cilvēks ir mans radinieks un es varu doties pie notāra un noformēt savu mantojuma lietu līdz galam, un iegūt savu nekustamo īpašumu, atklājās, ka tam jau ir citi īpašnieki. Ielūkojoties zemesgrāmatas attiecīgajā failā, es redzēju, ka it kā gadu pirms nāves mans radinieks ir noslēdzis privātu pirkuma līgumu, neejot pie notāra. Krāpnieki pat nebija pacentušies gādāt par paraksta līdzību, dokuments bija acīmredzams viltojums. Uz zemesgrāmatu nodaļu var iet tikai ar notāra taisītu nostiprinājuma lūgumu, un arī tas bija viltots dokuments, ko var elementāri pārbaudīt. Tomēr uz šo dokumentu pamata krāpnieks zemesgrāmatā īpašumu bija reģistrējis kā savējo. Pēc tam ātri, ātri mēneša laikā pāris reižu to pārdevis, radot labticīgo ieguvēju ķēdīti.

Zemesgrāmatu nodaļā jums noteikti teiks, ka viņiem nav formāla pienākuma pārbaudīt šo dokumentu patiesumu. Taču, atverot zemesgrāmatas nodalījuma failu un salīdzinot tēvoča oriģinālo parakstu ar to, kas ir uz pirkuma līguma, nav saskatāma ne mazākā līdzība. Tādējādi vismaz manā gadījumā pierādās, ka zemesgrāmatu publiskā ticamība zināmā mērā tiešām ir fikcija; tas šobrīd ļoti bieži strādā par labu krāpniekiem."

Cietusī mantiniece uzsver - sistēma ir jāsakārto, kaut arī par notāra pakalpojumiem nāktos maksāt vairāk. "Es pati, juriste būdama, labprāt samaksātu, ja tādējādi gūtu pārliecību, ka viss notiks likumīgi un būs arī kāds par šo procesu atbildīgais. Pirms neesi saskāries ar šādu situāciju, grūti noticēt, ka Latvijā mūsdienās kaut kas tāds var notikt. Vēlos uzsvērt divas lietas: pirmkārt, mans gadījums pierāda, ka sistēma nestrādā; otrkārt, šādi identificē tikai tos gadījumus, kad mantinieks tiešām uzrodas. Bet vai kāds ir painteresējies, cik, piemēram, Rīgā ir nomiruši vientuļi cilvēki, kuri nav atstājuši testamentus? Tad šiem īpašumiem vajadzētu kā bezsaimnieka mantai piekrist valstij. Bet ir arī skaidri redzams, cik vienkārši ir tos aplasīt. Mēs uztraucamies, ka valsts budžetā trūkst ieņēmumu – lūdzu, tad paskatieties šajā virzienā! Domāju, ka atklātos daudzi gadījumi, kur gailis pakaļ nedzied..." 

Riska zonas un krāpnieku uzmanības subjekti

Šajās Notāru dienās piedalījās arī Valsts policijas Ekonomikas noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietniece Ilze Sokolovska. Uzskatāmības labad viņai līdzi bija daži plakāti ar shēmām, kā noziedznieki nolūko īpašumu, izvēlas savus upurus un izkrāpj viņiem īpašumu. Īpaši veciem un vientuļiem cilvēkiem šīs zināšanas ir noderīgas. Taču plakātu saturu sīkāk komentēt viņa nevēlējās, jo dažs potenciāls blēdis to varētu izmantot kā pamācību un "pašlaik robi likumdošanā nav novērsti".

"Mēs ar Notāru padomi konsultējamies un pētām visus jau atklātos gadījumus un krāpšanas raksturīgākās tendences. Īpaši atzīmējamas ir divas: cilvēki uzticas tādām personām, kas ar viltu iegūst viņu labvēlību un uzraksta ģenerālpilnvaras, un otra – viltoti privātie testamenti. Saistībā ar īpašuma tiesībām bīstami arī tas, ka, piemēram, īstais dzīvokļa īpašnieks kaut kādu iemeslu dēļ to laikus nereģistrē zemesgrāmatā. Uz mantojumu viņš ir pieteicies, gūstot it kā drošības sajūtu, ka ar īpašumu nekas slikts nevar notikt, bet krāpniekiem tādējādi tiek dots pamats un laiks nekustamā īpašuma izkrāpšanas darbībām.

Treškārt, tiek viltoti nostiprinājuma lūgumi. Tiesa, te nu Zemesgrāmatai jāvienojas ar Notāru padomi, kā organizēt informācijas apmaiņu. Tagad ir tā, ka zemesgrāmatas tiesnesis nevar ielūkoties notāra informācijā – vai attiecīgais nostiprinājuma lūgums patiešām ir apstiprināts vai nav, un šis apstāklis ļauj tos viltot.

"Visi darījumi pilnīgi noteikti būtu jāslēdz pie notāra notariāla akta veidā."

Mūsu ieteikums ir izveidot speciālu datubāzi, kas pieejama notāriem un  zemesgrāmatas tiesnešiem. Kārtojot darījumu, tā ļautu savstarpēji apmainīties ar informāciju. Mūsu izmeklētajos gadījumos visi nostiprinājuma lūgumi ir viltoti; krāpnieki ar tiem devušies uz zemesgrāmatu un tur bez grūtībām reģistrējuši īpašumu. Nav noliedzams, ka nostiprinājuma lūgumu ir ļoti daudz, un zemesgrāmatu tiesnešiem darba apjoma dēļ acīmredzot nav tādas kapacitātes, lai katru dokumentu pārbaudītu – piezvanītu, pajautātu. Mēs esam par to runājuši un arī uzklausīti, tāpēc domāju, ka šī nepilnība tuvākajā laikā tiks novērsta."

I.Sokolovska skaidro, ka nekustamā īpašuma izkrāpšanas lietu īstenībā nav daudz. "Taču šajās lietās ir vairākas epizodes, blēži izkrāpj uzreiz vairākus īpašumus, un izveidojas shēma. Krāpšanas gadījumos bieži iesaistīti vismazāk aizsargātie cilvēki. Pirms ģenerālpilnvaru izsniegšanas pie viņiem nāk personas, kas iemanto uzticību, piedāvā vai nu citu dzīvesvietu, vai pārdot esošo mājokli un tā vietā nopirkt citu, izmanto situāciju, ka nav nomaksāti rēķini. Tendence ir skaidra - lielākoties tiek apkrāpti cilvēki, kuriem ir sadzīviska rakstura problēmas.

Ļoti lielu riska zonu veido privātie testamenti, kas tiek taisīti mājās, nevis pie notāra. Domāju, ka tuvākajā laikā tiks virzīti grozījumi normatīvajos aktos, kas šo situāciju uzlabos."

Visi darījumi būtu jāslēdz pie notāra notariāla akta veidā

Notāru padomes priekšsēdētāja skaidro - jau no 2015.gada 1.maija nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā kļuvusi drošāka un ērtāka: notārs kā klienta likumiskais pilnvarnieks to veic elektroniski, izmantojot Notāru informācijas sistēmu, kas savienota ar Valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu. Taču tā notiek tikai tad, ja pie notāra ir sastādīts notariālais akts, un tā ir cilvēka brīva izvēle.

"Mūsuprāt, sakārtojot tiesisko regulējumu, jānosaka, ka visi darījumi pilnīgi noteikti jāslēdz pie notāra notariāla akta veidā; šim dokumentam ir spēcīgs pierādīšanas, kā arī piespiedu izpildes spēks. Tādējādi ziņas zemesgrāmatai sniedz tikai un vienīgi notārs elektroniskā formā, turklāt tas notiek nekavējoties. Tad vairs nebūtu riskantā starpposma, kad cilvēks noslēdz darījumu, paņem savus dokumentus un aizmirst par to. Paiet gads, divi vai pat ilgāk, un viņš nav bijis zemesgrāmatā. Nav samaksājis valsts nodevu, tātad nav nostiprinājis savas īpašuma tiesības, un tas ir periods, kur, ļaunprātīgi rīkojoties, īstenojot krāpniecības shēmu, var apkrāpt cilvēku.

Šāda prakse jau vairāk nekā 20 gadu pastāv gan Lietuvā, gan Igaunijā. Kaimiņvalstīs parakstu apliecināšana nekad nav bijusi, visi darījumi notiek tikai un vienīgi pie notāra, un tas pat nav apspriežams. Mēs Latvijā šajā ziņā esam atpalikuši."

Kad 1992.gadā spēkā atjaunoja Civillikumu, tajā bija iekļauta notariālā akta forma darījumu uzrādījuma kārtībā un privātdarījumi. Pēc gadiem desmit darījumi uzrādījumu kārtībā ar likuma grozījumiem tika izņemti, bet palika privātie. "Tā arī dzīvojam," secina S.Stīpniece.

Pensionāra interese - kā pareizi pārdot vasarnīcu

Vairāki LV portāla aptaujātie Notāra dienu apmeklētāji savas vajadzības pēc padoma vēlējās paturēt noslēpumā, gan atzīstot, ka jautājumi patiešām saistīti ar nekustamā īpašuma lietām.

Kāda kundze gan dalījās savās rūpēs: "Gribu uzzināt par nekustamā īpašuma pārdošanu, kā to pareizi izdarīt. Abi ar vīru vēlamies pārdot vasarnīcu, jo tagad to jauno nekustamā īpašuma nodokli nespējam nomaksāt - Carnikavas novadā ir ļoti dārga zeme. Esam divi pensionāri, vasarnīca nav līdz galam uzcelta, jo pietrūka naudas. Pabeigta ir tikai viena maza daļa, kas piemērota dzīvošanai vasarā. Tur strādājām un dzīvojām vairāk nekā 25 gadus, ir neliela siltumnīca, ābelītes, un savā mazajā īpašumā pavadām visas vasaras, rūpējoties par dārziņu, turklāt dzīvojam svaigā gaisā. No tā visa šķirties būs ļoti sāpīgi. Man pensija ir 200 eiro, vīram mazliet vairāk, bet samaksāt mēs nevaram. Dēlam ir jāmaksā kredīts par dzīvokli, un viņš mums nevar palīdzēt.

"Krāpnieki pat nebija pacentušies gādāt par paraksta līdzību, dokuments bija acīmredzams viltojums."

Lai nodoklis būtu mazāks, vīrs Carnikavas novadā deklarēja savu dzīvesvietu, bet līdz ar to zaudēja visas atlaides, kuras ir Rīgā. Tagad viņam Rīgā vairs nav atlaides sabiedriskajā transportā, problēmas būs ar ģimenes ārstu un ārstēšanos vispār. Man ir 70 gadu, vīram vēl vairāk, un šie pakalpojumi ir vajadzīgi. Bet, ja nu viņš nomirst, par vietu kapsētā vajadzēs maksāt vairāk nekā 500 eiro tādēļ, ka viņš vairs nav rīdzinieks. Arī vairāki kaimiņi pensionāri domā, ka vajadzēs vasarnīciņas pārdot. Ko lai dara – valdībai un Carnikavas novadam pietrūkst naudas un nodokļi ir vajadzīgi... Kaut gan mums blakus dzīvo cilvēki, kuriem ir daudz lielākas mājas, bet, cik zinu, viņi maksā pat mazāk nekā mēs." Lūk, arī tāds pēdējam laikam raksturīgs stāsts.

Notāru bezmaksas konsultācijas – ļoti izmantotas

Kopumā šogad iespēju saņemt notāru bezmaksas konsultācijas visā Latvijā izmantoja 3300 cilvēku.

Notāru padomes priekšsēdētājas pārdomas pēc ikgadējā vērienīgā pasākuma ir šādas: "Kopumā aizvadītās Notāru dienas un lielā iedzīvotāju interese par konsultāciju iespējām liek secināt vismaz divas lietas. Pirmkārt, juridiskā palīdzība cilvēkiem ir ļoti nepieciešama, turklāt daudz biežāk un visdažādākajās dzīves situācijās, nekā ikdienā varētu šķist. Otrkārt, gadījumi, kuros cilvēkiem nepieciešama juridiskā palīdzība, kļūst aizvien sarežģītāki."

Visu Latvijas notāru sniegtā informācija tiks analizēta LZNP, un, iespējams, padome ar priekšlikumiem vērsīsies valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēs, lai pārrunātu identificētās problēmas.