AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
15. februārī, 2016
Lasīšanai: 15 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Nodokļi

Jāmaksā lielāks nekustamā īpašuma nodoklis. Kas ir būvei piekritīgā zeme?

LV portāla infografika

Nekustamā īpašuma nodokļa likums ļauj pašvaldībām noteikt maksimālo 3% likmi ne tikai graustiem, bet arī mājām, kuras būvniecībai atvēlētajā termiņā nav nodotas ekspluatācijā. Paaugstināto nodokli aprēķina vai nu no pašas būves, vai arī no tai piekritīgās zemes kadastrālās vērtības – no tās, kura ir lielāka. Ja kādam, saņemot nodokļa maksāšanas paziņojumu, nav skaidrs, kāpēc maksājamā summa ir tieši tāda, atbilde nav meklējama likumā, bet katras pašvaldības saistošajos noteikumos, kas šo likuma normu var interpretēt.
īsumā
  • Pašvaldība ar saistošiem noteikumiem var noteikt nekustamā īpašuma nodokļa likmi no 0,2 līdz 3,0% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.
  • Par graustu un ekspluatācijā laikus nenodotu būvi 3% nodoklis jāmaksā no lielākās kadastrālās vērtības – būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības vai būves kadastrālās vērtības.
  • Pašvaldības saistošajos noteikumos atšķirīgi definē terminu "būvei piekritīgā zeme".
  • Saeimā ir iesniegti grozījumi, lai visā likumā terminu "piekritīgā zeme" aizstātu ar "zemes vienību".

Likums "Par nekustamā īpašuma nodokli"  nosaka  gan to, ka nodokļa likme var būt no 0,2% līdz 3%, gan to, kādos gadījumos var likt maksāt lielāku nodokļa likmi.

Likme var pārsniegt 1,5% robežu tikai gadījumos, ja nekustamais īpašums netiek apsaimniekots atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

Par deklarēšanās kritērija ieviešanu, kad pašvaldība tukšiem mājokļiem paaugstina likmi līdz 1,5%, tātad lielākoties šis paaugstinājums ir septiņkārtīgs, jau ir rakstīts, un pagaidām tas ir retums.

Ir citi gadījumi, kad likme par mājokli var tikt paaugstināta līdz 3%, tātad – pat 14 reizes.

Likums dod pašvaldībai tiesības noteikt  3% likmi, saistošos noteikumus publicējot līdz iepriekšējā gada 1.novembrim:

  • vidi degradējošai, sagruvušai vai cilvēku drošību apdraudošai būvei;
  • būvei, kuras būvniecībā pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais kopējais būvdarbu veikšanas ilgums, ar nākamo mēnesi pēc būvniecības termiņa izbeigšanās līdz mēnesim, kad parakstīts akts par būves pieņemšanu ekspluatācijā.

Abos gadījumos likums pasaka: ar paaugstināto likmi būve apliekama no lielākās kadastrālās vērtības:

  1. būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības;
  2. būves kadastrālās vērtības.

Kas šajā gadījumā ir būvei piekritīgā zeme, likums nedefinē. To domā pašvaldības.

Graustu nodoklis

Graustu nodokli – par vidi degradējošu, sagruvušu vai cilvēku drošību apdraudošu būvi pašvaldības paredz gan atsevišķos saistošajos noteikumos, gan iekļauj to kopējos noteikumos par nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas kārtību. Kā nu kura.

Šīs likuma normas mērķis ir sakārtot vidi. Ir pašvaldības, kuras graustus ir saskaitījušas.

Piemēram, Rīgas domes Īpašuma departamenta informācijā norādīts, ka 2015.gadā 229 graustiem tika nolemts piemērot paaugstināto nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmi. Rīgā pašreiz vēl esot 328 grausti.

Būve nav nodota ekspluatācijā, nodoklis maksimālais

2013.gadā pieņemto likuma grozījumu anotācijā par to, kāpēc nosakāms lielāks nodoklis, tika paskaidrots: lai pasargātu sabiedrību un vidi no ilgstoša būvniecības procesa, kā arī dzīves kvalitātes pasliktināšanās ilgstošu būvdarbu dēļ, kad būve noteiktajā laikā netiek pabeigta un nodota ekspluatācijā.

Tā kā likums liedz izvēli, pašvaldībai jānosaka maksājums no lielākās kadastrālās vērtības. Ja īpašumā tā ir lielāka mājai, tad nodokli aprēķina no šīs kadastrālās vērtības. Ja lielāka vērtība ir piekritīgajai zemei, nodokli mājai aprēķina no zemes kadastrālās vērtības.

Nosakot paaugstinātu nodokli gan graustiem, gan laikus ekspluatācijā nenodotām būvēm, pašvaldības lielākoties (gan ne vienmēr) saistošajos noteikumos arī paskaidro, kas ir būvei piekritīgā zeme, turklāt paskaidrojumi atšķiras.

Būvei piekritīgās zemes definīcijas piemēri dažādu pašvaldību saistošajos noteikumos:

  • zemes gabals vai tā daļa, kura noteikta proporcionāli būvju apbūves laukumiem, ņemot vērā būvju izvietojumu zemesgabalā, kā arī būvju apbūves laukumam nepieciešamo zemes platību atbilstoši normatīvajam apbūves blīvumam, ievērojot piekļuvei un apsaimniekošanai nepieciešamo zemes gabala platību;
  • apbūves zemes gabals pilsētā vai zeme zem būvēm saskaņā ar vienības robežu plāna zemes lietošanas veidu eksplikāciju;
  • zeme, ko aizņem ēkas (būves) un pagalms, kā arī šo ēku (būvju) uzturēšanai nepieciešamā zeme - 1500 kvadrātmetru (kv.m) platībā;
  • zeme, ko aizņem ēka (būve), kā arī šo ēku (būvju) uzturēšanai nepieciešamā zeme – līdz 1200 kv.m platībā;
  • apbūves zemes gabals pilsētā vai ciemā vai zeme zem ēkām un būvēm saskaņā ar lauku zemes vienības robežu plāna zemes lietošanas veidu eksplikāciju;
  • zemes vienība, uz kuras atrodas ēka vai būve;
  • zeme pagastos - attiecīgās ēkas vai būves apbūves laukuma pieckārtīgs apmērs;
  • zeme, ko aizņem ēka (būve) proporcionāli no zemes īpašuma/lietojuma kopplatības;
  • zemes platība zem ēkām un būvēm, kas nepieciešama to ekspluatācijai saskaņā ar zemes robežu plānu, atbilstoši teritorijas plānojuma apbūves noteikumiem;
  • zeme, ko aizņem ēkas (būves) un pagalms, kā arī šo ēku (būvju) uzturēšanai nepieciešamā zeme – saskaņā ar apbūves noteikumiem.

Tie ir nedaudzi piemēri, bet 119 pašvaldību saistošajos noteikumos katrs var atrast, kā likuma sodošā norma tiks piemērota viņa īpašumam, ja tas ir kļuvis par draudīgu graustu vai arī nav nodots ekspluatācijā. Jo arī šo soda mēru šogad pašvaldības izmanto aktīvi.

Tā kā Rīga savos saistošajos noteikumos Nr.148 par nekustamā īpašuma nodokli nav pateikusi, kas ir būvei piekritīgā zeme, LV portāls lūdza paskaidrot, kā šo terminu tulko, lai noteiktu paaugstināto nodokli galvaspilsētā.

Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes Nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas nodaļas vadītāja Kitija Andersone informē, kā tiek veikts ēkai piekritīgās platības aprēķins. Ja uz zemes vienības ir viena būve, tad par būvei piekritīgo zemi tiek uzskatīta šī zemes vienība. Ja uz vienas zemes vienības ir vairākas būves, tad katrai būvei piekritīgo zemes vienības daļu aprēķina proporcionāli katras būves platībai. Speciāliste norāda, ka ir arī sarežģītāki gadījumi, kad būve atrodas uz vairākām zemes vienībām, tad tiek vērtēta katras zemes vienības apbūve atsevišķi pēc iepriekš minētā principa. Savukārt, ja ēka ir funkcionāli saistīta ar zemes vienību, uz kuras tā neatrodas, arī šī zemes vienība (vai tās daļa) ir piekritīga ēkai.

Informācijas avoti šīs zemes noteikšanai ir Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēma, Zemesgrāmata, īpašnieka iesniegtie robežplāni u.c., norāda speciāliste.

VARAM: piekritīgā zeme - saskaņā ar kadastra datiem

Pašvaldību saistošos noteikumus saskaņo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Lai iedzīvotāji, saņemot nodokļa maksāšanas paziņojumu ar daudz lielāku maksājamo summu, spētu saprast, atbilstoši kādiem valsts tiesību aktiem ir aprēķināts paaugstinātais nodoklis, LV portāls lūdza ministrijas skaidrojumu, kas nodokļa likuma izpratnē ir būvei piekritīgā zeme.

VARAM informē: nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai izmanto Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus (atbilstoši likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 4.panta 1.1daļai).

Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas izsniegšanas apjomu un kārtību, kādā Valsts zemes dienests sniedz pašvaldībām kadastra informāciju nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas vajadzībām, nosaka Ministru kabineta 2012.gada 10.janvāra noteikumi Nr.46 "Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtība".

Būvei piekritīgā zemes vienība tiek noteikta saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā pieejamajiem datiem un attiecīgi:

  • ja uz zemes vienības ir viena būve, tad par būvei piekritīgo zemi uzskatāma šī zemes vienība;
  • ja uz zemes vienības ir vairākas būves, tad katrai būvei piekritīgā zeme tiek aprēķināta kā daļa no zemes vienības proporcionāli būves platībai;
  • ja uz zemes vienības ir daudzdzīvokļu ēka, tad dzīvoklim piekritīgā zeme tiek aprēķināta kā daļa no zemes vienības proporcionāli dzīvokļa platībai.

LPS: piemērošana – katras pašvaldības ziņā

Pašvaldības tomēr atšķirīgi definē likuma terminu "būvei piekritīgā zeme", nosakot par būvei piekritīgo zemi gan apbūves laukumu, gan zemes vienību utt. Tādējādi iznāk - nodokļu likumi ir interpretējami tik plašās robežās, ka vienā pašvaldībā valsts ar likumu noteikts maksājums (protams, ņemot vērā kadastrālo vērtību, pieļaujamo augstāko likmi) ne tuvu nav salīdzināms ar citā pašvaldībā noteikto.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere norāda, ka minētais termins nav precizēts nevienā valsts noteiktā normatīvā aktā, bet, tā kā tas ir jāpiemēro, tad likumdevējs to ir atstājis katra likuma piemērotāja - katras pašvaldības kā nodokļa administratora - kompetencē.  Tieši tāpēc piemērošana ne tikai atšķiras, bet arī drīkst atšķirties.

S.Šķiltere informē, ka LPS jau 2013.gada 10.jūlijā VARAM norādījusi, ka valsts atbildīgajām institūcijām ir jāprecizē termins "nekustamā īpašuma objektam piekritīgā zeme". Ministru kabinets 2013.gada 19.novembrī uzdeva sekojošo:

"Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju sagatavot un līdz 2014.gada 1.jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos par nekustamā īpašuma nodokļa objektam (dzīvojamām mājām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, dzīvojamo māju daļām, telpu grupām nedzīvojamās ēkās, kuru funkcionālā izmantošana ir dzīvošana) piesaistītās zemes vienības noteikšanu."

Tieslietu ministrija ir iesniegusi Ministru kabinetā, un Ministru kabinets ir iesniedzis Saeimā grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", kura pamatbūtība ir visā likumā terminu piekritīgā zeme aizstāt ar zemes vienību.

S.Šķiltere norāda, ka atbilstoši likumam "Par pašvaldībām" pašvaldības savus saistošos noteikumus, pirms tie stājas spēkā, nosūta atzinuma sniegšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

Arī Finanšu ministrija (FM) akcentē pašvaldību tiesības: "Ņemot vērā, ka NĪN administrē pašvaldības un visi ieņēmumi no šī nodokļa nonāk pašvaldību rīcībā, pēdējā laikā nekustamā īpašuma nodokļa politika ir vērsta uz lielāku pilnvaru deleģēšanu pašvaldībām gan nodokļa likmju, gan nodokļa objektu noteikšanā. Savas ar likumu "Par nekustamā īpašuma nodokli" noteiktās tiesības nodokļa likmes un atvieglojumu piemērošanā pašvaldības īsteno, ievērojot likumā definētos principus, ar mērķi sasniegt vēlamo rezultātu, piemēram, atbalstīt uzņēmējdarbību, veicināt sakoptas vides veidošanu utt. Turklāt saskaņā ar likuma 5.panta trešo daļu pašvaldībām ir tiesības pēc saviem ieskatiem piešķirt nodokļa atvieglojumus atsevišķām nodokļa maksātāju kategorijām līdz pat 90% no aprēķinātās nodokļa summas. Līdz ar to arī iespējamas atšķirības aprēķinātajā nodoklī vai piešķirtajā nodokļa atvieglojumā par līdzīgiem nodokļa objektiem, kas atrodas dažādu pašvaldību teritorijās.

 Ar kārtējiem likuma grozījumiem, kas tika pieņemti Saeimā 2012.gada 15.novembrī, tika noteikts nodokļa atvieglojums daudzbērnu ģimenēm par mājokli (māju vai dzīvokli) un tam piekritīgo zemi. Ņemot vērā, ka nevienā normatīvajā aktā nav dota termina "piekritīgā zeme" definīcija, likumprojekta anotācijā tika skaidrots, ka likumprojekta izpratnē, ja uz zemes vienības atrodas viena ēka, tad par ēkai piekritīgo zemi tiek uzskatīta zemes vienība. Savukārt, ja uz zemes vienības atrodas vairākas ēkas, tad katrai ēkai piekritīgo zemes vienības daļu aprēķina proporcionāli katras ēkas platībai, bet dzīvoklim piekritīgo zemes daļu aprēķina proporcionāli attiecīgā dzīvokļa platībai. Šo principu pēc analoģijas var piemērot arī citos likumā noteiktajos gadījumos, kad nodoklis vai nodokļa atvieglojums aprēķināms no ēkai piekritīgās zemes platības. Bet dabā situācijas attiecībā uz ēkai piesaistītās zemes vienības platību var būt ļoti atšķirīgas, tādēļ daļa pašvaldību dažādu apsvērumu dēļ, galvenokārt, lai nodrošinātu samērīguma principu, ar saistošajiem noteikumiem nosaka piekritīgās zemes platību nodokļa aprēķina vajadzībām, kas atšķiras no zemes vienības platības."

Arī FM vērš uzmanību uz to, ka Saeimā ir iesniegts un 2015.gada 19.novembrī 1.lasījumā pieņemts TM izstrādātais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"".

Ko paredz jaunie likuma grozījumi

Likuma grozījumu izskatīšanā plenārsēdē Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāts Imants Parādnieks, paskaidrojot šo grozījumu būtību, deputātus informēja: "Līdz šim bija noteikts, ka nodokļa objektam, kurš nav, piemēram, atbilstošā kārtībā nodots vai reģistrēts, nekustamā īpašuma nodokli aprēķina pēc tam piekritīgās zemes un tam var piemērot maksimālo likmi jeb 3%. Ar likuma grozījumiem paredzēts noteikt, ka šādos gadījumos var šo zemes platību, kurai piemēro paaugstināto likmi, noteikt lielāku. Komisijas sēdē bija ļoti daudz jautājumu par to, cik tas ir samērīgi, un tieši tāpēc, kaut arī komisija nolēma atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, būs pietiekoši garš priekšlikumu iesniegšanas termiņš, lai šo samērīgumu varētu izvērtēt."

Priekšlikumi 2.lasījumam bija jāiesniedz līdz 2016.gada 1.februārim.

Saeimas Juridiskais birojs pirms 2.lasījuma ir vērsis komisijas uzmanību uz to, ka Satversmes tiesa vairākās ar nodokļa uzlikšanu saistītās lietās ir secinājusi: "Pārbaudot pamattiesību ierobežošanas tiesiskumu nodokļu lietās, Satversmes tiesa vērtē galvenokārt to, vai nodokļa maksājums nav nesamērīgs slogs adresātam. Izvērtējot, vai nodokļa maksājums nav nesamērīgs slogs adresātam, cita starpā jāapsver tas, vai piemērotais nodoklis pēc sava rakstura nav konfiscējošs" (sk. Satversmes tiesas 2015.gada 25.marta sprieduma lietā Nr. 2014-11-0103 20. punktu).

Pašvaldību saistošos noteikumus var atrast pašvaldību mājaslapās.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
NOVĒRTĒ PĀRMAIŅAS