Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Lai veicinātu īpašumu sakārtošanu, ir noteikts maksimālais būvdarbu veikšanas termiņš līdz būvju nodošanai ekspluatācijā.
FOTO: Freepik.
Tiesību aktos šīgada 1. oktobris ir datums, no kura pašvaldība var piemērot daudzkārt paaugstināto nekustamā īpašuma nodokļa 3% likmi būvēm, kuras laikus nav nodotas ekspluatācijā. Turklāt nodokli aprēķina vai nu no būves, vai tai priekrītošās zemes kadastrālās vērtības, proti, no tās, kura konkrētajā īpašumā ir lielāka. Katrs pats var aprēķināt, kas gaidāms. Tā kā likuma prasību daudzi nav ievērojuši, virkne pašvaldību, to šoruden konstatējot, izrādīja pretimnākšanu – saistošajos noteikumos noteica dažādus termiņa pagarinājumus, piemēram, līdz 2023. gada 1. jūlijam, 2024. gada 1. janvārim un citiem datumiem.
Saskaņā ar Būvniecības likuma 5. panta pirmās daļas 1. punktu 2014. gada 1. oktobrī stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi”, kuri paredz maksimālo būvdarbu veikšanas laiku, kas ir astoņi gadi no atzīmes saņemšanas būvatļaujā par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi.
Visām būvēm, kuru celtniecība sākta pirms 2014. gada 1. oktobra, būvdarbu pabeigšanas termiņu skaita no 2014. gada 1. oktobra, un tās ekspluatācijā bija jānodod līdz 2022. gada 1. oktobrim. Noteikumi attiecas uz visiem būvobjektiem – savrupmājām, saimniecības ēkām, dārza mājām, daudzdzīvokļu mājām u. c.
Uzzini vairāk >>
Savukārt likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” paredzēts, ka pašvaldības var piemērot paaugstināto likmi, ja tas paredzēts saistošajos noteikumos.
Likuma 3. panta 1.6 daļa nosaka, ka būvi, kuras būvniecībā pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais kopējais būvdarbu veikšanas ilgums, apliek ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3% apmērā ar nākamo mēnesi pēc būvniecības termiņa izbeigšanās līdz mēnesim, kad parakstīts akts par būves pieņemšanu ekspluatācijā, ja to ir noteikusi pašvaldība savos saistošajos noteikumos, kurus tā publicē ne vēlāk kā līdz pirmstaksācijas gada 1. novembrim.
Kādreiz nebija noteikts termiņš, cik ilgā laikā jāuzceļ māja. Jāatgādina, ka arī nekustamā īpašuma nodoklis dzīvojamajām telpām tika ieviests tikai 2010. gadā, tāpēc daudzi joprojām to dēvē par zemes nodokli.
Likums noteic, ka ar nekustamā īpašuma nodokli apliek zemi, ēkas, tai skaitā kadastra informācijas sistēmā reģistrētās, bet ekspluatācijā nenodotās ēkas.
Virkne pašvaldību ir atlikušas nodokļa 3% likmes piemērošanu laikus ekspluatācijā nenodotajām būvēm. Datumi tiek noteikti, arī izdodot jaunus noteikumus par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu pēc vairāku pašvaldību apvienošanas.
Saistošajos noteikumos vai to grozījumos ir paredzēti arī atšķirīgi termiņi, pēc kuriem tiks piemērota paaugstinātā likme.
Piemēram, līdz 2023. gada 1. jūlijam 3% likmes piemērošana ir atlikta Ādažu un Cēsu novadā.
Pēc 2024. gada 1. janvāra paaugstināto likmi piemēros Ķekavas novadā, Ludzas novadā, Ropažu novadā, Valmieras novadā. Ir arī citi datumi. Kuldīgas novadā 3% likmes piemērošana atlikta līdz 2024. gada 1. oktobrim, tāpat arī Siguldas novadā – līdz 2024. gada 30. septembrim.
Tomēr jau 2023. gada 1. janvārī stāsies spēkā Līvānu novada domes saistošie noteikumi Nr. 11 “Par likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” normu piemērošanu Līvānu novadā”. Šajā datumā stāsies spēkā arī Tukuma novada domes saistošie noteikumi Nr. 35 “Par nekustamā īpašuma nodokli un nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piemērošanu Tukuma novadā”, kuros noteikta 3% likme būvei, kuras būvniecībā pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais kopējais būvdarbu veikšanas ilgums.
Pašvaldību saistošo noteikumu paskaidrojošajā argumentācijā bieži ir norādīta Valsts zemes dienesta kapacitāte:
“Lielākās problēmas ēku nodošanai ekspluatācijā ir Valsts zemes dienesta kadastrālās uzmērīšanas lietas termiņi – apmēram 4 mēneši”; “Valsts zemes dienests šobrīd nevar nodrošināt būves kadastrālās uzmērīšanas lietas izgatavošanu samērīgā termiņā”; “Ņemot vērā, ka būvatļaujas termiņa pagarināšanai un būves nodošanai ekspluatācijā nepieciešama Valsts zemes dienesta sagatavota Būves vai telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lieta un lielā iesniegumu apjoma dēļ Valsts zemes dienests pakalpojumu šobrīd savlaicīgi (šobrīd 8 mēneši) nav spējīgs nodrošināt [..].”
Dažreiz minētas arī būvvaldes:
“Būvvalde nespēj izpildīt pasūtījumus, kas kavē īpašniekus nodot ēkas ekspluatācijā”; “Pašvaldības būvvaldes kapacitātes trūkuma dēļ līdz šim nav apzināti visi objekti, kas atbilstu iepriekš minētās normas pazīmēm un būtu apliekami ar paaugstinātu nodokļa likmi.”
Pašvaldības pārzina arī citas savu iedzīvotāju problēmas un kavēšanās iemeslus:
“Vienlaikus konstatējams, ka Covid-19 pandēmijas dēļ, t. i., aptuveni kopš 2021. gada, ir izveidojusies situācija, ka faktiskā būvju kadastrālās uzmērīšanas pasūtījuma plānotā izpilde noteikta ilgāka nekā Ministru kabineta noteikumos noteiktais izpildes termiņš (līdz pat 7 mēnešiem), attiecīgi daļa no nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem, kuri ir savlaicīgi uzsākuši būves nodošanu ekspluatācijā, tomēr nevar to pabeigt no tiem neatkarīgu apstākļu dēļ”; “Problēma ir arī nepietiekamas finanses, lai pabeigtu ēkas būvniecību un sagatavotu dokumentus ēkas nodošanai ekspluatācijā (kadastrālā uzmērīšanas lieta, izpilduzmērījums, ēkas pagaidu energoefektivitātes sertifikāts, skursteņslauķa atzinums, atzinums par iekšējiem elektrotīkliem).”
Mārupes novada pašvaldība 26. oktobra saistošo noteikumu grozījumos iekļāvusi ekspluatācijā nodošanas procesa saistību ar Valsts zemes dienesta kapacitāti, paredzot, ka 3% likme netiks piemērota līdz 2023. gada 1. jūnijam, ja tiks iesniegta VZD informācija par pasūtījuma reģistrāciju līdz 2022. gada 1. oktobrim. Tātad, ja ēkas nodošanas process nav sākts līdz šīgada 1. oktobrim, vai nodoklis no nākamā gada 1. jūnija būs 3%?
Mārupes novada pašvaldības Sabiedrības iesaistes un mārketinga nodaļas vadītāja Elīna Brigmane pašvaldības atbildē norāda: “Lai veicinātu īpašumu sakārtošanu un novērstu situācijas, kad ekspluatācijā nenodotās ēkas to īpašnieki jau izmanto, MK noteikumos Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi”, kas stājās spēkā 2014. gada 1. oktobrī, tika noteikti astoņi gadi, kas ir maksimālais būvdarbu veikšanas termiņš līdz būvju nodošanai ekspluatācijā.
Būvatļaujas termiņš visiem īpašniekiem bija zināms, tas nav radies pēkšņi. Masu mediji un institūcijas par to regulāri atgādināja.
Mārupes novada pašvaldībā nekustamā īpašuma nodokļa paaugstinātā likme tiek piemērota jau no 2018. gada. Ņemot vērā to, ka gan VZD, gan Ekonomikas ministrija, gan Tieslietu ministrija izvērtē iespējas, kā samazināt VZD kapacitātes problēmu valstī, pašvaldība ir radusi situācijas risinājumu tiem īpašniekiem, kuri godprātīgi ievēro likumā noteikto. Proti, ar saistošo noteikumu grozījumiem paredzēts, ka gadījumos, kad īpašnieks pašvaldībā iesniedz VZD izsniegu informāciju par pasūtījuma reģistrāciju, ka līdz 2022. gada 1. oktobrim ir uzsākta attiecīgās būves pieņemšanas ekspluatācijā procedūra, nekustamā īpašuma īpašniekam līdz 2023. gada 1. jūnijam netiek piemērota paaugstinātā nodokļa likme. Savukārt tiem nekustamo īpašumu īpašniekiem, kuri laikus nav veikuši dokumentācijas sakārtošanu un nevarēs iesniegt VZD izsniegtu informāciju (līdz 01.10.2022.), tiks piemērota paaugstinātā nodokļu likme.
Lai rastu ilgtermiņa risinājumu, VZD rosinājis izmaiņas normatīvajos aktos. Tajās paredzēts, ka daļai būvju (piemēram, inženierbūvēm) kadastrālā uzmērīšana vairs nebūtu jāveic, daļai veicama vienkāršota būvju uzmērīšana, kā arī tiks samazināts birokrātiskais slogs – nepieciešamo iesniedzamo dokumentu skaits. Tāpat ir norādīts, ka VZD esot pārskatījis būves kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumu izpildes procesus, kā arī piesaistījis papildu speciālistus pakalpojuma izpildei, klāsta E. Brigmane.
Vērtējot mājokļa ekspluatācijā nodošanas prasības, nereti izskan bažas par lielajām izmaksām pakalpojumu sniedzējiem – sertificētam arhitektam, sertificētam elektriķim, sertificētam mērniekam, sertificētam skursteņslauķim u. c.
Mārupes novada pašvaldība norāda –, ja iedzīvotājs izvēlas būvēt māju, viņš rēķinās ar to, ka būs izmaksas dažādiem pakalpojumu sniedzējiem. Tās nav jaunas prasības un ir zināmas visiem. Savukārt gadījumos, ja īpašnieks saņēmis būvatļauju, bet būvniecību nav uzsācis un to nevēlas dažādu iemeslu dēļ, tad, sakārtojot dokumentāciju, būvatļauju iespējams anulēt. Centrālā administrācija jau ir saņēmusi vairākus būvvaldes lēmumus par būvatļaujas anulēšanu. Tādējādi tiek veikta īpašumu dokumentu sakārtošana. Šajos gadījumos īpašniekiem netiek piemērota paaugstinātā nodokļu likme. Daļa īpašnieku jau ir īpašumus nodevuši ekspluatācijā, tāpat regulāri tiek saņemti zvani par to, ka VZD darbinieki jau ir veikuši apsekošanu un tuvākajā laikā būve tiks nodota ekspluatācijā.
Likumā noteikts pietiekami ilgs termiņš, tomēr, kā zināms, cilvēkiem raksturīgi lietas kārtot pēdējā brīdī. Protams, ir arī situācijas, kad ir pazaudēti īpašuma dokumenti, mainījušies īpašnieki, kuri, iespējams, nav informēti par nepabeigto būvniecības procesu iegūtajā īpašumā, dažiem vienkārši pietrūcis naudas. Iemesli, kāpēc ēkas nav laikā nodotas ekspluatācijā, ir ļoti dažādi, norāda E. Brigmane.
Viens no vissvarīgākajiem dokumentiem, kas nepieciešams ēkas nodošanai ekspluatācijā, ir būves kadastrālās uzmērīšanas lieta, kuru izgatavo VZD. Šobrīd izgaismojies arī VZD kapacitātes trūkums. Zemes dienestam bija jāparedz šāda situācija un jau laikus jāmobilizējas milzīgam darba apjoma pieaugumam īsā laika periodā, vērtē Mārupes novada pašvaldība.
Rīgas pašvaldība, šoruden aicinot pagarināt būvatļaujas termiņu, paskaidroja, ka tas attiecas uz rīdziniekiem, kuru īpašumā ir ilgstoši nepabeigta būve, un to nav izdevies pagūt nodot ekspluatācijā līdz likumā noteiktajam termiņam – šīgada 1. oktobrim. Rīgā ir aptuveni 12 000–13 000 būvatļauju, kurām nav ziņu par nodošanu ekspluatācijā, norādīts pašvaldības informācijā.
Provizoriskie dati liecina, ka Ķekavas novada administratīvajā teritorijā nav noslēgtas apmēram 1750 būvatļauju, norādīts domes saistošo noteikumu paskaidrojuma rakstā.
Savukārt Ādažu novada administratīvajā teritorijā (arī pēc provizoriskajiem datiem) nav noslēgtas aptuveni 1000 būvatļauju būvēm, kuru celtniecība bija uzsākta pirms 2014. gada 1. oktobra un kuras bija jānodod ekspluatācijā līdz šīgada 1. oktobrim.
Mārupes novadā ir 700 ēku, kuru būvniecībā ir pārsniegts maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums.
Rīgā un Pierīgas novados problēmas ir ar tūkstošiem būvju, tomēr arī citur Latvijā tādas ir vairāki simti. Uz LV portāla vaicāto, cik daudz ekspluatācijā nenodoto būvju ir Cēsu novadā, Cēsu novada Komunikācijas un klientu servisa pārvaldes vecākā komunikācijas speciāliste Ance Āboliņa atsaucās uz būvvaldes datiem, proti, novadā tie ir aptuveni 667, savukārt Cēsīs un Vaives pagastā (bijušajā Cēsu novadā) – 90 objekti.
Pašvaldības, lemjot par paaugstinātās likmes piemērošanu, nav paredzējušas konkrētas papildu summas budžetu ieņēmumos.
Piemēram, gan Ludzas, gan Ādažu novada saistošo noteikumu paskaidrojuma rakstā norādīts, ka, ņemot vērā, ka pašvaldības budžetā nav plānoti ieņēmumi no paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa par būvi, kuras būvniecībā pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais kopējais būvdarbu veikšanas ilgums, noteikumiem nav ietekmes uz pašvaldības budžetu.
Dienvidkurzemes novada (paaugstinātā likme paredzēta no 2023. gada 1. janvāra) informācijā secināts, ka ietekme uz pašvaldības budžetu būs neliela.
Arī Kuldīgas novadā prognozēts, ka budžeta ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa būtiski nemainīsies.
Turpretī Līvānu novadā, piemērojot paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi, paredzama nodokļa ieņēmumu palielināšanās, kuru šobrīd nevar aprēķināt, norādīts saistošo noteikumu paskaidrojuma rakstā. Arī Cēsu novadā, kā pastāstīja A. Āboliņa, pašvaldība nav aprēķinājusi finansiālo ieguvumu no paaugstinātās NĪN likmes, to esot grūti prognozēt.
Mārupes novada pašvaldība uzsver, ka paaugstinātās nodokļu likmes piemērošanas būtība nav saņemt papildu finansiālo ieguvumu pašvaldībai. Tās mērķis ir veicināt īpašumu sakārtošanu, pārtraukt nepamatoti ilgstošus būvniecības procesus un novērst situācijas, kad ekspluatācijā nenodotās ēkas to īpašnieki jau izmanto.
Uz jautāto, kādas būs sekas, ja līdz 2023. gada 1. jūnijam būvi nenodos ekspluatācijā, Mārupes novada pašvaldība norāda, ka saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3. panta 16. daļu būvi, kuras būvniecībā pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais kopējais būvdarbu veikšanas ilgums, ar nākamo mēnesi pēc būvniecības termiņa izbeigšanās līdz mēnesim, kad parakstīts akts par būves pieņemšanu ekspluatācijā, apliek ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3% apmērā.
E. Brigmane arī informē, ka, ņemot vērā masu medijos norādīto, ka gan VZD, gan Tieslietu ministrija, gan Ekonomikas ministrija strādā, lai novērstu VZD radušās problēmas ar pakalpojuma sniegšanas kapacitāti, pašvaldība seko līdzi aktualitātēm un rīkosies atbilstoši izmaiņām normatīvajos aktos, ja tādas tiks pieņemtas. Taču, ja valstiskā līmenī risinājums netiks rasts, pašvaldība mēģinās atrisināt šo jautājumu, veicot grozījumus saistošajos noteikumos (pagarinot būves nodošanas ekspluatācijā termiņu).
Ne visas pašvaldības ir lēmušas par termiņa atlikšanu uz kādu laiku. Tāpēc, lai zinātu, kādas ir nekustamā īpašuma nodokļa likmes pašvaldībā, kurā ir nekustamais īpašums, tostarp, vai ekspluatācijā laikus nenodotajām būvēm likme būs paaugstināta jau tagad vai no 1. oktobra, vai nebūs paaugstināta, vai arī tiks paaugstināta pēc kāda laika, un ar kādiem nosacījumiem, īpašniekiem jāiepazīstas ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem.
Par to, kā Valsts zemes dienestā saņemt kadastrālās uzmērīšanas lietu, kas ir nepieciešama būves ekspluatācijas nodošanas procesā, kādos termiņos VZD izpilda pasūtītos pakalpojumus, lasiet turpmāk!
