Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika;
Designed by Freepik
No 1.janvāra Latvijas iedzīvotājiem jauna iespēja – dzīves sarežģījumu brīžos viņi var zvanīt uz palīdzības dienestu noziegumu upuriem, izmantojot bezmaksas informatīvo tālruni 116006. Šis pakalpojums paredzēts ne tikai cilvēkiem, kuri cietuši kādā noziegumā, bet arī negadījuma aculieciniekiem, cietušā tuviniekiem un pat tiem, kuri kaut kādā veidā bijuši iesaistīti noziedzīgā nodarījumā, bet, piemēram, baidās par to uzreiz ziņot policijai un vēlas padomu par turpmāko rīcību.
Grūtībās nonākušiem cilvēkiem palīdzības nekad nevar būt par daudz. Tā kā mūsu valsts šajā jomā nav bijusi īpaši dāsna, jaunais pakalpojums patiešām ir īsti laikā un vietā. To apliecina arī pirmo divu nedēļu pieredze: uz šo tālruni zvanīts jau vairāk nekā 50 reižu. Tagad, kad galvaspilsētā plaši izvietotas vides reklāmas, tālruni popularizē arī plašsaziņas līdzekļi, ziņa par to izplatīsies visā valstī, un tiek prognozēts, ka zvanu skaits pieaugs.
Palīdzības centrs un Cietušo direktīva
Šis pakalpojums nav radies kā mūsu ierēdņu iejūtības auglis, bet šāda tālruņa nepieciešamību paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gadā pieņemtā Direktīva 2012/29/ES, ar kuru ir noteikti minimālie nepieciešamie standarti cietušo aizsardzībai. Tā dēvētās Cietušo direktīvas mērķis ir uzlabot noziedzīgos nodarījumos cietušo aizsardzību, atbalstu un līdzdalību kriminālprocesā, kā arī nodrošināt, ka cietušie visā ES var paļauties uz vienotu minimālo garantiju līmeni neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī ir noticis noziedzīgs nodarījums. Vienā no šā normatīvā dokumenta sešām sadaļām iekļautas prasības par informāciju un atbalstu cietušajiem. Kā skaidro tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, minētā direktīva arī noteic, ka trīs gadu laikā katrai dalībvalstij obligāti ir jāizveido konfidenciāls bezmaksas atbalsta sniegšanas centrs.
Latvijā tagad tas ir minētais Palīdzības dienests noziegumu upuriem, kas sniedz ne tikai informatīvo, bet arī psiholoģisko, emocionālo un nepieciešamības gadījumā arī juridisko atbalstu iepriekš minētajam personu lokam. Dienesta izveide nebija īss un viegls ceļš, skaidro ministrs. Diezgan ilgi spriests, kurai no trim ministrijām (Iekšlietu, Tieslietu vai Labklājības) šis pienākums jāuzņemas. Projektu realizēja Tieslietu ministrija, tās pakļautības iestādei Juridiskās palīdzības administrācijai (JPA) noslēdzot deleģēšanas līgumu ar biedrību "Skalbes" par bezmaksas informatīvā tālruņa 116006 darbības nodrošināšanu un konsultāciju sniegšanu.
"Grūtībās nonākušiem cilvēkiem palīdzības nekad nevar būt par daudz."
Kā skaidro JPA direktore Irina Ļitvinova, pārņemot Cietušo direktīvas prasības, šīs iestādes funkcijas tika paplašinātas, un par efektīvāko veidu sabiedrības informēšanas darbā tika atzīta sadarbība ar biedrību "Skalbes", kuras speciālisti jau kopš 1997.gada sniedz profesionālu atbalstu un informāciju cilvēkiem, kuri nonākuši krīzes situācijās. Valsts biedrībai šo pienākumu veikšanai sniedz finansiālu atbalstu, nepaplašinot valsts ierēdņu skaitu, bet nodrošinot kvalitatīvu pakalpojumu.
"Svarīgi arī tas, ka šā tālruņa darbība nodrošinās ar statistiku par problēmu un pakalpojumu klāstu, tādējādi ļaujot precīzi plānot turpmāko valsts atbalsta veidu ieviešanu, kā arī koordinēt atbildīgo dienestu darbību un plānot atbalsta sniegšanai nepieciešamo valsts finansējumu," stāsta I.Ļitvinova. "Papildus vēl tiek uzturēta interneta vietne "cietušajiem.lv", kur apkopota informācija par Latvijā jau pieejamiem atbalsta dienestiem, izskaidrots, kā tajos vērsties un saņemt palīdzību."
Konsultācijas pa bezmaksas tālruni zvanītājiem sniedz divi speciālisti katru dienu no pulksten septiņiem rītā līdz desmitiem vakarā.
Vienots tālruņa numurs visā Eiropas Savienībā
Valsts policijas (VP) priekšnieka vietnieks Artis Velšs stāsta, ka ik gadu VP tiek reģistrēti aptuveni 200 tūkstoši dažādu notikumu, kuros ir arī cietušie. Taču, protams, ne visi šie gadījumi uzskatāmi par noziegumiem – noziedzīga nodarījuma pazīmes saskatāmas tikai ceturtajā daļā no visiem reģistrētajiem notikumiem. "Tomēr vai ikkatrā no šiem gadījumiem ir aizskartas kāda cilvēka intereses, tiesības, brīvības, un tādēļ cilvēki ir vērsušies policijā pēc palīdzības. Šādos gadījumos cietušie faktiski neatšķiras no cietušajiem kriminālprocesā: viņi lūdz palīdzību. Gadās, ka cilvēki pat īsti nesaprot, vai viņi patiešām ir cietuši noziegumā, bet katrā ziņā viņiem ir nepieciešams atbalsts. Mēs vienmēr esam centušies izzināt un izprast cietušo vēlmes.
Kā liecina VP 2013.gadā veiktais pētījums, 65 procenti no visiem cilvēkiem, kuri vērsušies policijā, no tās sagaida, ka tiktu uzklausīti un policija veiktu atbilstošas darbības. Bet 29 procenti mūsu klientu vēlas, lai viņiem konkrētā situācijā sniegtu reālu palīdzību un padomu, piemēram, kā saistībā ar ceļu satiksmes negadījumu sazināties ar apdrošinātāju, kur jāiet, kas jādara. Šī praktiskā palīdzība nereti pāraug juridiskā palīdzībā, it sevišķi gadījumos, kad tiek ierosināts kriminālprocess. Tad cilvēks vēlas zināt savas tiesības, kā, piemēram, pārsūdzēt šo lēmumu. Bet daļa cietušo no policistiem vēlas saņemt tikai psiholoģisku un emocionālu atbalstu, it sevišķi tad, ja notikusi vardarbība. Katram cietušajam ir atšķirīgas vajadzības, un no mūsu viedokļa jaunais palīdzības dienests šādu problēmu risināšanā būs liels atspaids, dažādos iedzīvotājiem pieejamo pakalpojumu klāstu."
Kad zvanīt pa atbalsta tālruni? Biedrības "Skalbes" vadītāja Zane Avotiņa nosauc šādas iespējamās situācijas: zādzība, ceļu satiksmes negadījums, uzbrukums uz ielas, pazemošana, vardarbība internetā, ģimenē, seksuāla vardarbība vai tikai vardarbības draudi, slepkavība, kā arī citi noziegumu veidi.
"Palīdzības dienests sniedz informatīvo, psiholoģisko un juridisko atbalstu."
Palīdzības tālrunis darbojas anonīmi, konsultanti neredz ne zvanītāja telefona numuru, nedz arī taujā vārdu vai uzvārdu. Viņi arī paši neziņos par uzzināto citām iestādēm, vien tad, ja saskatīs nepieciešamību, cietušajai personai ieteiks vērsties policijā, pie ārsta vai citur. Z.Avotiņa atzīst, ka palīdzības dienesta konsultanti pastiprināti papildina juridiskās zināšanas par cietušo tiesībām, lai varētu sniegt ne tikai psiholoģiskus un emocionālus padomus, bet arī lietišķu informāciju par viņu tiesībām un valsts iestādēm, kurās vērsties attiecīgajā situācijā.
"Skalbēs" jau ilgstoši cauru diennakti darbojas Latvijā vienīgais krīzes tālrunis (+371 67222922; +371 27722292), taču, kā uzsver Z.Avotiņa, jaunais tālrunis ar šo nekonkurēs. Protams, ja krīzes situācija iestājusies pēc desmitiem vakarā, kad valsts nodrošinātā pakalpojuma vairs nav, var droši zvanīt pa norādītajiem krīzes centra tālruņa numuriem. Taču galvenā atšķirība ir tā, ka uz krīzes centru cilvēki lielākoties mēdz zvanīt par sarežģījumiem un nepatikšanām ģimenē, darbā. Tie ir ļaudis, kam vajadzīga emocionāla palīdzība, jo viņi, piemēram, jūtas vientuļi, nemīlēti, nav atraduši savu vietu dzīvē, vai viņus nomoka citas līdzīgas psiholoģiskas problēmas. Šie ļaudis tiek uzklausīti, viņiem palīdz izprast problēmu un iespēju robežās atrisināt dzīves samezglojumus.
Palīdzības dienesta misija ir konkrētāka: padoma sniegšana saistībā ar negadījumu vai noziedzīgu nodarījumu. Protams, arī tad speciālisti uzklausīs pirmējās, satrauktās emociju izpausmes, centīsies mazināt stresu, izskaidrojot situāciju un dodot padomu tālākai rīcībai. Turklāt, izpildot Cietušo direktīvas prasības, atbalsta tālruņa numurs 116006 pakāpeniski tiek ieviests arī pārējās ES dalībvalstīs. Piemēram, ja esat nonācis sarežģītā situācijā, cietušā lomā Lietuvā vai Vācijā, zvanot uz šo tālruņa numuru, jau varat saņemt atbalsta konsultācijas. Protams, ne latviešu, bet angļu valodā.
Taču gan VP, gan TM, gan "Skalbes" atgādina – ikvienam mūsu valsts iedzīvotājam ir jāpatur prātā arī ārkārtas tālruņu numuri: 110 – VP palīdzība izsaukšana; 112 – vienotais ārkārtas palīdzības izsaukšanas numurs.
