Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pusaudži kļūst arvien agresīvāki, un vardarbība arvien jūtamāk ielaužas skolu vidē.
LV portāla kolāža
Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andris Rinkevics uzsver, ka šīs tendences būtu jāanalizē ilgākā laikposmā, bet arī minētais skaitlis ir pastiprinātas uzmanības vērts. Jo vairāk tādēļ, ka "šī ir leduskalna redzamā daļa. Lielu daļu informācijas par vardarbības gadījumiem mēs, protams, neuzzinām". No viņa sacītā izriet, ka (Latvijā šādu pētījumu nav, bet to liecina ārvalstu pieredze) ļoti liels – ap 70% - ir latento jeb slēpto vardarbības gadījumu skaits, turklāt policija saņem ziņojumus tikai par tiem, kam jau ir pietiekami smagas sekas.
Programma mācību iestāžu direktoriem par drošas vides veidošanu
"Ņemot vērā šīs problēmas raksturu, šobrīd pienācis laiks kardināli mainīt izpratni un pieeju, kā mēs vispār skatāmies uz drošības jautājumiem skolās," uzskata A.Rinkevics. Saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto, par visu, kas notiek skolā, atbildīgs ir skolas direktors. Viņa uzraudzības zonā ir gan mācību iestādes iekšējās kārtības un drošības noteikumi, gan to ievērošana. Direktors ir tas, kurš faktiski uzrauga skolas vidi. "Mūsu pieredze liecina, ka skolu direktori ne vienmēr ir spējīgi ar šiem pienākumiem tikt galā, un iemesli ir dažādi. Kāds varbūt negrib, kāds varbūt nemāk."
Ņemot vērā šo informāciju, VP apņēmusies šogad izstrādāt speciālu programmu mācību iestāžu direktoriem par drošas mācību vides veidošanu. "Apmācīsim direktorus, kā šo programmu ieviest, lai ar tiem resursiem, kas ir viņu rīcībā, skolā var veidot drošu mācību vidi - tādējādi no policijas puses dodot pozitīvo artavu vardarbības samazināšanai skolās."
Kā stāsta VP Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks, policija ikdienā saskaras ar to, ka jaunieši veic ne tikai fiziskās vardarbības aktus. "Nu jau nereti uz mācību iestādi tiek paņemti līdzi dažādi bīstami priekšmeti – šaujamieroči, gāzes ieroči, naži. Protams, tad rodas jautājums – kā jaunietis pie šiem ieročiem tiek? Mēs sadarbosimies ar mācību iestāžu vadītājiem skolu drošības programmas izstrādē un ieviešanā, bet, no otras puses, aicinām pašvaldību sociālos dienestus aktīvāk sadarboties ar skolu sociālajiem pedagogiem, direktoriem, lai savā starpā apmainītos ar informāciju un ņemtu savā uzmanības lokā bērnus, kuri izrāda agresivitātes pazīmes. Tad, kad informācija nonāk līdz Valsts policijai, diemžēl bieži vien ir par vēlu: jau ir nodarīti miesas bojājumi un problēma ir ielaista."
Lielākā problēmgrupa ir tieši pusaudži, kas mācās pamatskolā, novērojuši policisti. "Nereti tie gadījumi, ar kuriem saskaramies, ir sākušies kā joks, bet sekas cietušajiem ir vai nu vidēji, vai smagi miesas bojājumi. Otrkārt, īpaša uzmanība pievēršama arī emocionālajai vardarbībai. Nereti, saņemot signālu par fizisku vardarbību un tālāk šķetinot lietvedību, noskaidrojam, ka cilvēks, kurš veicis šo vardarbīgo darbību, patiesībā ir aizstāvējies, jo pirms tam skolā ilgstoši ticis pazemots un kādā brīdī nav izturējis, piecēlies un par sevi pastāvējis," skaidro A.Rinkevics. "Šajā gadījumā ir lielais jautājums – kādēļ pedagogi, kuri ikdienā ir kopā ar šo jaunieti, nebija pamanījuši, ka klasē notiek emocionāla vardarbība? Tā taču īpaši netiek slēpta, un katrs skolotājs to ļoti labi redz un jūt. Taču ne vienmēr šī informācija tiek nodota sociālajam pedagogam un vēl retāk no viņa nonāk pašvaldības sociālajā dienestā. Tā ir galvenā problēma."
Praktiskas apmācības – ko darīt, ja skolā kautiņš vai šaujamierocis
A.Rinkevics dalās novērojumā: skolas, cīnoties par savu reputāciju, nereti mēģina nosargāt savu labo tēlu, un tādēļ informācija par vardarbību tajā ne vienmēr tiek celta gaismā. Policiju nākas aicināt palīgā jau galēji bīstamās situācijās, kad savus pienākumus laikus nav pildījuši ne psihologi, ne sociālie darbinieki, ne vecāki.
"Valsts policija apņēmusies šogad izstrādāt speciālu programmu mācību iestāžu direktoriem."
Paredzēts, ka programma par drošu mācību vidi būs gatava un tiks prezentēta ap augusta vidu un jaunajā mācību gadā jau sāksies praktiskas mācības par rīcību noteiktās apdraudējumu situācijās, saistītās ar fizisku vardarbību (piemēram, lielākiem vai mazākiem kautiņiem), kā arī tad, ja bērni skolā ienesuši sprādzienbīstamus priekšmetus vai ir aizdomas par šaujamieroču klātbūtni.
"Pašlaik skolas direktoram pašam ir jāimprovizē, kā instruēt savus darbiniekus, ja, piemēram, konstatēta šaujamieroča klātbūtne skolā. Pirmām kārtām viņam ir jāzvana policijai, bet ko darīt līdz brīdim, kamēr tā ierodas – vai runāt ar bērnu, kādus jautājumus uzdot – tādas instruktāžas diemžēl nav," uzskata Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks. "Negribētu gan visus direktorus "bāzt vienā maisā", protams, ir cilvēki, kuriem ir pietiekamas zināšanas un skaidrs rīcības plāns. Ir direktori, kuri, sadarbojoties ar policijas iestādēm, iecirkņiem, šos jautājumus uzdod, un policijas darbinieki viņus ir konsultējuši. Tomēr strukturēta pieeja visaptverošu treniņu vai mācību programmas veidā mācību iestāžu vadītājiem līdz šim nav bijusi."
Vēl ir domāts direktoriem mācīt, ko darīt ar bērniem smēķētājiem, narkotiku vai alkohola lietotājiem skolas teritorijā.
Tomēr nepatīkamo faktu vidū gan pāris patīkamākas ziņas. Pateicoties pērnā gada grozījumiem Krimināllikumā, ievērojami gājusi mazumā bērnu un jauniešu narkotisko vielu lietošana, tostarp arī atrašanās narkotiskajā reibumā skolās. Pērn pirmajos trijos mēnešos atklāti 28 šādi gadījumi, šogad – 10, tātad samazinājums ir vairāk kā uz pusi. "Pērnā gada sākumā faktiski katru dienu saņēmām signālus, ka kāds mazgadīgais nogādāts medicīnas iestādē, jo bija lietojis jaunās psihoaktīvās vielas," informē A.Rinkevics. "Pašlaik šī tendence ir lauzta, un, kā redzam pēc statistikas datiem, arī mācību iestādēs šī problēma kļūst arvien mazāk aktuāla."
Samazinājies arī to gadījumu skaits, kad skolēni mācību iestādē atradušies alkohola reibumā. Kā liecina piemērs ar psihoaktīvo vielu lietošanu, ikdienas procesos ļoti liela nozīme ir skaidram tiesiskajam regulējumam. Ieviešot kriminālatbildību personām, kas pārdod jaunās psihoaktīvās vielas, ja to apritei piemērots pagaidu aizliegums, faktiski tika pielikts punkts gadiem ilgajai un šķietami bezcerīgajai cīņai ar "spaisa" tirgoņiem, diemžēl atstājot garu šlepi ar atkarīgiem jauniešiem, kuriem šī inde sabojājusi nākotni.
Bērns nepiedzimst par varmāku
Ar vardarbību bērnu vidū diemžēl nav un nebūs tik vienkārši. Fiziskās vardarbības gadījumu kļūst arvien vairāk, un tie ir arvien smagāki. Policija patiešām cer, ka drošas vides programma palīdzēs mācību iestāžu vadītājiem ieviest zināmu sistēmu šajā laukā un tādējādi arī mazināt vardarbības izpausmes mācību iestādēs. Bet patiesībā problēma aptver ļoti plašu jautājumu loku.
Vardarbība taču nesākas pamatskolā, šajā posmā atklājas tās redzamās izpausmes, bet iedīgļi ir meklējami agrāk - sākumskolā, bērnudārzā, ģimenē. Valsts policija aicina sociālos pedagogus, izglītības iestāžu un pašvaldību sociālo dienestu darbiniekus, kuri ir atbildīgi par sociālās korekcijas programmu izstrādi bērniem, kam novērojamas uzvedības novirzes, būt vērīgiem arī šajos agrīnās izglītības posmos. "Informācija, kas ir mūsu rīcībā, kā arī eksperti, kuri snieguši savus atzinumus, liecina, ka pirmie aizmetņi dažādām tieksmēm uz vardarbību vai līdzīga rakstura aktivitātēm bieži vien jau ir novērojami bērnudārzā," uzsver A.Rinkevics.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) norādījusi, ka agresivitātei ir divi cēloņi – bērns tiek traumēts mājās un skolā izvērš atriebību vai arī tiek audzināts visautļautībā un nejūt necilvēcības robežas. "Mūsdienās raksturīga arī vēlme pastrādāto fiksēt un tiražēt – līdzīgi kā rīkojas pieaugušie," skaidro inspekcijas vadītāja Laila Rieksta-Riekstiņa. Arī šīs iestādes redzeslokā nonāk tikai smagākie bērnu vardarbības gadījumi, pērn to bijis ap 40, bet uzticības tālrunī bērni par to stāstījuši vairāk nekā 1000 reižu. Taču problēma ir tajā, ka viņi baidās atklāt skolas nosaukumu vai pāridarītāja vārdu, atzīst inspekcijas vadītāja.
Šī problēma nebūt nav jauna. Pirms vairākiem gadiem nelielu pētījumu "Vardarbība jeb mobings Latvijas skolās" veica Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību departamenta juriskonsulte Zanda Rūsiņa, un jau 2008.gadā 68% no aptaujātajām vairāk nekā pussimt mācību iestādēm atzīts, ka vardarbība novērota samērā bieži. Bet tikai pusē skolu bija gatavs vai atradās tapšanas procesā plāns par skolas personāla rīcību, ja mācību iestādē atklāts vardarbības gadījums. Mācību iestāžu vadītāji arī atzina, ka šāda plāna izstrādē ļoti noderīgs būtu zinoša eksperta padoms. Tas apliecina, ka policijas VP programma patiešām daudziem būs noderīga.
"Lielākā problēmgrupa ir tieši pusaudži, kas mācās pamatskolā."
"Viņiem ir savas problēmas - viņi jūtas noskumuši vai dusmīgi par to, kas notiek viņu pašu dzīvē, un skola vai tās apkārtne ir vieta, kur izlādēt savas negatīvās emocijas. Iespējams, viņi paši cieš no vecāku, vienaudžu vai citu līdzcilvēku vardarbības. Viņiem ir bail, ka paši būs tie, kurus izsmies vai sitīs, tādēļ viņi to dara pirmie. Daudziem cilvēkiem, kuri izturas vardarbīgi, ir zems pašvērtējums un, liekot citiem baidīties no viņiem, ir iespēja celt pašapziņu." Tā Valsts policijas mājaslapā jauniešiem "Sargi sevi" skaidrots, kāpēc vienaudži mēdz vardarbīgi izturēties pret citiem cilvēkiem, tostarp pret saviem līdzbiedriem.
Šajā īsajā raksturojumā iekļauta vesela plejāde vardarbības cēloņu, un skaidri redzams, ka tās saknes meklējamas mūsu pašu vidū, sabiedrības uzvedības modelī. Neviens bērns nepiedzimst ar domu, ka pēc dažiem gadiem aizdedzinās sava skolasbiedra matus, liks kādam laizīt grīdu vai piekaus līdz asinīm.
Bērnu vardarbība patiešām ir mūsu sabiedrības greizais atspulgs, par kuru atbildība pirmām kārtām ir jāuzņemas ģimenei un tālāk jau arī jāpamana un jācenšas kā sekas dzēst pārējiem sociālajā un izglītības jomā iesaistītajiem speciālistiem.
"Mūsu pieredze liecina, ka diemžēl lielākā daļa vecāku pārmērīgi uzticas savam bērnam, cenšas pieņemt viņa viedokli un stāstīto par vienīgo patiesību un aizstāvēt viņu līdz pēdējam. Manā praksē ļoti reti gadījies, ka vecāki patiešām cīnās par savu bērnu, laikus vēršas policijā pēc padoma un palīdzības, lai tiktu galā ar bērna uzvedību," LV portālam pērn stāstīja Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Koordinācijas un kontroles pārvaldes priekšnieka vietniece Mārīte Ziemele.
Līdzīgu viedokli pauž arī A.Rinkevics: policistu pieredze liecina, ka vecāki nepamatoti par katru cenu cenšas aizstāvēt savu atvasi, pat ja skaidri redzams tās nodarījums.
Bērnu vardarbības izpausmes skolā patiešām varētu mazināt precīzi izstrādāts pedagogu rīcības plāns un arī pašu bērnu informētība.
Domnīcā "Providus" jau daudzus gadus pēta nepilngadīgo likumpārkāpumu novēršanas un preventīvā darba metodes. Organizācijas vadošā pētniece un viena no vadošajām speciālistēm Latvijā kriminālsodu politikas un sodu izpildes jomā Ilona Kronberga VP ierosmi par drošas vides programmu mācību iestādēs atzīst par ļoti noderīgu un norāda, ka liela rezerve vardarbības izpausmju apkarošanā skolā ir iekšējās kārtības noteikumu izvērstai izstrādei, kuros būtu skolēniem saprotama informācija, kas mācību gada sākumā audzināšanas stundās tiek rūpīgi izskaidrota.
"Protams, dažādu skolu noteikumi var atšķirties, bet lielākoties tie ir pie sienas piespraužams dokuments, kas paredzēts pieaugušajiem, lai varētu atskaitīties par skolas pareizi organizētu darbu. Taču noteikumos varētu iekļaut izsmeļošu izklāstu, ko, piemēram, nozīmē "netraucēts darbs stundā", kas ir drošībai bīstami priekšmeti, kas ir vardarbīgas situācijas un kā bērnam rīkoties, tādās iekļūstot. Turklāt nepietiek, ka tas ir uzrakstīts uz papīra (nekad visu uzrakstīt nav iespējams!), daudz svarīgāk ir bērniem rīcības secību saprotami izstāstīt. Kā rīkoties katrā noteiktā situācijā, būtu jāzina visiem – gan skolēniem, gan pedagogiem."
