SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Mudīte Luksa
LV portāls
27. decembrī, 2016
Lasīšanai: 15 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Tava drošība
1
4
1
4

Bērns ar uzvedības problēmām. Ko darīt?

Jo vairāk ielaistas ir bērna uzvedības problēmas, jo sarežģītāk ar tām tikt galā.

FOTO: Freepik

Ja uz skolu jāsauc policisti, lai savaldītu kauslīgus pusaudžus, ar audzināšanas lietām kaut kas patiešām ir sagājis grīstē. Bērnu uzvedības traucējumi, saskarsmes grūtības, vardarbība vēršas plašumā un jau ilgstoši ir visas sabiedrības problēma.
īsumā
  • No 1. novembra VBTAI darbu sākusi Konsultatīvā nodaļa, kas nodrošina korekcijas pasākumu kopumu bērniem ar uzvedības problēmām.
  • Pasākumi notiek Eiropas Sociālā fonda projekta "Atbalsta sistēmas pilnveide bērniem ar saskarsmes grūtībām, uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē" ietvaros.
  • Bērniem, kuru uzvedība atbilst noteiktiem kritērijiem, tiek izstrādātas individuālas atbalsta programmas, kuru īstenošana norisinās gada garumā.
  • Programmās paredzētā pasākumu kopuma īstenošanā tiek iesaistīti ne tikai bērna vecāki vai aprūpētāji, bet arī pašvaldības sociālā dienesta un izglītības iestādes speciālisti.

Labā ziņa ir tā, ka no 1. novembra Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā (VBTAI) darbu sākusi Konsultatīvā nodaļa, kurā palīdzību var meklēt gan vecāki, gan bērnu (ja viņiem nav ģimenes) aprūpētāji, tiklīdz pamanījuši mazo cilvēku uzvedības problēmas, ar kurām pašu spēkiem nespēj tikt galā. Konsultatīvā nodaļa ir izveidota Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta "Atbalsta sistēmas pilnveide bērniem ar saskarsmes grūtībām, uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē" ietvaros.

Kritēriji bērnu pieteikšanai Konsultatīvajā nodaļā

Bērna uzvedības problēmas rodas, izpaužas un nostiprinās dažādās vidēs – ģimenē, izglītības iestādē, sabiedrībā. Arī šobrīd līdztekus bērna vecākiem vai aprūpētājiem pienākums veikt viņa uzvedības koriģēšanas pasākumus ir izglītības iestādēm, pašvaldību sociālajiem dienestiem, bāriņtiesām, VBTAI un, galu galā, ja bērns jau nonācis konfliktā ar likumu, policijai. Taču lielākoties šie pūliņi ir (ja vispār ir) fragmentāri, novēloti un tādēļ nav jūtami arī vērā ņemami rezultāti.

Līdz ar jaunās nodaļas izveidi valstī tiek veidota vienota sistēma, kā agrīni atklāt un novērst bērna uzvedības traucējumus. Projekta ietvaros pirmām kārtām bija jāizstrādā zinātniski pamatota metodika darbam ar bērniem un viņu likumiskajiem pārstāvjiem, jānosaka vērtēšanas kritēriji, vai bērnam patiešām nepieciešama konsultantu palīdzība, un jāveic vēl citas aktivitātes.

VBTAI Konsultatīvās nodaļas vadītāja Inga Millere skaidro: "Šobrīd ir iezīmēti četri kritēriji: bērna uzvedība ir neatbilstoša vecumposmam un sociāli nepieņemama; bērna uzvedības problēmas ir noturīgas; tās negatīvi ietekmē bērna attīstību vai iekļaušanos sabiedrībā; bērna uzvedību neizdodas koriģēt ar nevardarbīgām disciplinēšanas metodēm.

Šo pazīmju uzskaitījums it kā ir sauss, bet par katru no tām paplašinātu informāciju var iegūt mūsu izstrādātajā sadarbības tīklu rokasgrāmatā, kas jau no oktobra nogales ir ievietota inspekcijas mājaslapā."

Ja bērna likumiskie pārstāvji – vecāki, aizbildņi, bērnu ārpusģimenes aprūpes iestāžu vadītāji, bāriņtiesas (ja bērns ievietots audžuģimenē) saskata, ka viņa uzvedība atbilst minētajiem kritērijiem, viņi var vērsties VBTAI Konsultatīvajā nodaļā, iesniedzot aizpildītu standarta iesnieguma veidlapu un anketu bērna individuālās atbalsta programmas izstrādei. Gan iesnieguma, gan anketas paraugs atrodams VBTAI interneta vietnē.

Konsultācijas un atbalsta programma gada garumā

Taču bērna likumiskajiem pārstāvjiem uzreiz arī jāņem vērā, ka iesaistīšanās bērna atbalsta programmā nebūs vienkārša parunāšanās ar VBTAI speciālistiem, kas uzreiz brīnumaini novērsīs problēmas, bet gan sistemātisks darbs vismaz gada garumā un ārpus ģimenes vai aprūpes iestādes robežām.

"Kādēļ ir veidlapa, nevis brīvā formā rakstīts iesniegums? Tādēļ, ka paraugā iestrādāta rindkopa, ar kuru mēs informējam likumisko pārstāvi, ka Konsultatīvajai nodaļai ir tiesības sadarboties ar citām valsts un pašvaldību iestādēm, lai iegūtu papildu informāciju un iespējami objektīvāk varētu bērnam izstrādāt individuālā atbalsta programmu," stāsta I. Millere.

"Bērna uzvedības problēmas rodas, izpaužas un nostiprinās dažādās vidēs."

Viņa skaidro, ka šādu pieeju lielā mērā diktējusi iepriekšējā pieredze. Piemēram, pedagoģiski medicīniskajām komisijām ir tiesības savas rekomendācijas iesniegt tikai bērna likumiskajam pārstāvim, kaut arī tajās pēc izvērtēšanas iekļauti speciālistu ieteikumi izglītības iestādēm. Taču tie līdz šīm iestādēm bieži vien nenonāk, jo vecāki nevēlas sadarboties, izpaust šo informāciju. Tādējādi bērnam netiek nodrošināts pilns klāsts nepieciešamo atbalsta pasākumu, kas, protams, negatīvi ietekmē arī rezultātus. "Tagad likumiskais pārstāvis jau sākotnēji var izvēlēties – sadarbosies ar mums vai ne."

Konsultatīvajā nodaļā bez vadītāja strādā vēl divi sociālie darbinieki, divi klīniskie psihologi, speciālais pedagogs, bērnu psihiatrs un uz pusslodzi - atkarību profilakses speciālists. Kā redzams, speciālistu skaits, kam jānodrošina konsultatīvā palīdzība bērniem un viņu likumiskajiem pārstāvjiem visā valsts teritorijā, nav liels. Tomēr projekta īstenošanas laikā līdz 2020. gada nogalei ir paredzēts 1000 bērniem izstrādāt individuālās atbalsta programmas. Papildus tam 2250 bērnu likumiskajiem pārstāvjiem/aprūpētājiem un speciālistiem tiks sniegtas konsultācijas un rekomendācijas bērnu uzvedības korekcijai. Tik liels darba apjoms iespējams tādēļ, ka klātienē notiek tikai pirmā konsultācija, bet pārējās saistībā ar programmu izstrādes procesu un īstenošanas gaitu norisināsies attālināti.

Iesniegumu un aizpildītu anketu Konsultatīvajai nodaļai var iesniegt personīgi, nosūtīt pa pastu vai elektroniska dokumenta formā uz e-pastu konsultativaiscentrs@bti.gov.lv. Sīkāku papildu informāciju var iegūt pa kontakttālruni 67359129.

Klātienes konsultācijā speciālists nāk pie bērna

Pirms klātienes konsultācijas nodaļas speciālisti jau ir ieguvuši iespējami plašu informāciju par bērnu: kā viņam sokas izglītības iestādē, kāda ir ģimenes situācija, kāds ir paša bērna un viņa likumisko pārstāvju skatījums uz situāciju.

"Tas tādēļ, lai brīdī, kad bērns nonāk mūsu nodaļā, speciālistiem jau būtu šīs ziņas, un visu konsultācijas laiku, kas plānots vidēji trīs stundu garumā, viņi varētu veltīt bērna diagnostikai, sarunājoties ar pašu bērnu un viņa likumiskajiem pārstāvjiem," skaidro nodaļas vadītāja. "Mēs nevēlējāmies turpināt tradicionālo pieeju, ka bērnu varbūt pat pret viņa gribu vadā no kabineta uz kabinetu. Pateicoties Labklājības ministrijas kolēģu un projekta uzraudzītāju izpratnei, esam izveidojuši plašu, apmeklētājiem vizuāli draudzīgu konsultatīvo telpu, un speciālisti nāk pie bērna. Kā liecina mūsu neilgā pieredze, likumiskie pārstāvji lielākoties ir ļoti atvērti sadarbībai, bet gadās, ka vecāki ir sabijušies, jūtas nedroši, joiepriekšējā pieredze bijusi dažāda. Tālab bija svarīgi pievērst uzmanību ne tikai tam, kā jūtas bērns, bet arī viņa vecāki vai pārstāvji.

Ir brīži, kad speciālistam ir svarīgi kontaktēties ar bērnu individuāli. Tad likumiskais pārstāvis nav atstāts novārtā gaitenī, bet ar viņu strādā cits speciālists. Mēs nodrošinām nesasteigtu konsultēšanu, lai katrs speciālists, kas ar bērniem un viņus pavadošajām personām strādā, varētu to izdarīt maksimāli kvalitatīvi."

Oktobrī pirms nodaļas oficiālās atvēršanas norisinājās trīs klātienes pilotkonsultācijas, lai nodaļas darbinieki varētu pārliecināties, kā teorētiski izstrādātais process darbojas praksē, vai kaut kas vēl nav pilnveidojams līdz laikam, kad nodaļa sāks darboties ar pilnu jaudu.

Pieņemšana notiek trīs reizes nedēļā – pirmdien, trešdien un ceturtdien, dienā speciālisti pieņem vien divus bērnus. "Bērni nav pārguruši, speciālistu uzmanības nomocīti. Ja redzam, ka bērnam ir vajadzīga atpūta, viņam tā tiek nodrošināta, kā arī tēja un nelielas uzkodas."

Piecu dienu laikā pēc klātienes konsultācijas tiek izstrādāta bērna individuālā atbalsta programma, ko pilnā apjomā nosūta bērna likumiskajam pārstāvim un pašvaldības sociālajam dienestam. Savukārt izglītības iestādē nonāk tikai uz to attiecināmā programmas daļa.

Pašlaik nodaļa bērnu likumiskajiem pārstāvjiem un pašvaldībām izsūtījusi jau 34 individuālā atbalsta programmas.

Atbalsta programmas un to īstenošanā iesaistītie dalībnieki

Programmai ir divas daļas: pamata informācija un rekomendācijas. Pirmajā daļā ir konkrētas ziņas par visām atbalsta programmā iesaistītajām personām un viņu kontaktinformācija.

"Mūsu galvenie sadarbības partneri ir ģimene vai ārpusģimenes aprūpes iestāde," skaidro I. Millere. "Šobrīd mums ir pieteikti daži bērni no šādām iestādēm, kā arī vairāki bērni no audžuģimenēm un aizbildnībā esoši bērni. Bet pārsvarā nodaļas klienti ir ģimeņu bērni. Otrs svarīgākais partneris ir darbinieks sociālajā dienestā un izglītības iestādē. Katrā atsevišķā situācijā programma un mūsu gaidas no sociālā dienesta būs atšķirīgas.

Nesen Konsultatīvajai nodaļai bija diezgan plaša tikšanās ar Rīgas pilsētas sociālā dienesta darbiniekiem, kuri izrādīja lielu izpratni, atsaucību un vēlmi ar mums sadarboties. Tas ir ļoti svarīgi, jo gandrīz pusi pieteikumu esam saņēmuši no rīdziniekiem. Jāuzsver, ka no sociālajiem dienestiem un izglītības iestādēm nekādas papildu darbības neprasām, tikai tās, kas jau pašlaik noteiktas normatīvajos aktos."

"Iesaistīšanās programmā ir sistemātisks darbs gada garumā."

Kā notiek šī sadarbība? Kā jau minēts, Konsultatīvā nodaļa vispirms vēršas pašvaldības sociālajā dienestā, informē par bērnu, kuram tiks izstrādāta individuālā atbalsta programma, vienlaikus lūdzot sniegt informāciju par situāciju viņa ģimenē, kā arī informēt par sociālo darbinieku, kurš iesaistīsies individuālās atbalsta programmas īstenošanā un to pārraudzīs.

Tālāk seko stingri noteiktas darbības: bērna likumiskajam pārstāvim 14 dienu laikā pēc bērna individuālā atbalsta programmas saņemšanas jāsazinās ar pašvaldības atbildīgo sociālo darbinieku un jāierodas uz norunāto tikšanos. Ja viņš to neizdara, sociālais darbinieks pats apmeklē ģimeni un vienojas par veicamajiem pasākumiem, sadarbību ar citām programmā iesaistītajām institūcijām un nepieciešamajiem resursiem (tās var būt, piemēram, konsultācijas pie psihologa, kāda ārsta speciālista, bērna iesaiste interešu izglītībā un tamlīdzīgi).

Līdzīgi kontakti tiek dibināti ar izglītības iestādi, lūdzot arī aizpildīt anketas par bērna uzvedības novērošanu. Pēc atbalsta programmas izstrādes atbildīgais izglītības iestādes darbinieks saņem rekomendācijas bērna uzvedības korekcijai, un nodaļas darbinieki programmas īstenošanas laikā gada garumā regulāri sazināsies ar viņu, nepieciešamības gadījumā sniedzot arī konsultācijas.

Rezultātus vērtēs divas reizes

Konsultatīvās nodaļas darbinieki ar sadarbības partneriem par katra bērna individuālās programmas īstenošanas gaitu regulāri sazināsies ar katru no sadarbības partneriem, un rezultātus vētīs sešus un 12 mēnešus pēc programmas izstrādes. Vērtēs gan rekomendāciju izpildi, gan analizēs sasniegumus un neveiksmes. Ja nepieciešams, atbalsta programmā tiks ieviestas izmaiņas. Programmu noslēgs ar izvērtēšanas protokolu un par secinājumiem informēs bērna likumisko pārstāvi un sadarbības tīkla dalībniekus atbilstoši to kompetencei.

Pirmā pieredze projekta īstenošanā ir gana iepriecinoša. I. Millere stāsta, ka atsaucīgi ir bērnu vecāki, no mācību iestādēm Konsultatīvā nodaļa par bērniem saņem detalizētus raksturojumus pat vairāku lappušu garumā. Tādējādi, veidojot minēto atbalsta sistēmu, vienlaikus tiek nostiprināts arī sadarbības tīkls starp visiem iesaistītajiem sabiedrības posmiem, kas var ietekmēt mazā cilvēka attīstību, vienlaikus paaugstinot šajā procesā iesaistīto speciālistu kvalifikāciju.

"Laika gaitā iesniegumu plūsma veidojas plūdenāka, un tas mazliet noņem stresu par to, kas būs tad, ja bērnu būs ļoti daudz un nevarēsim viņiem nodrošināt savlaicīgas konsultācijas, bet pieņemt pēc pusgada vai gada." Līdz  9. decembrim jau notikusi 41 konsultācija, un šobrīd pierakstīšanās notiek uz februāri.

Visvairāk iesniegumu saņemts par zēniem (no 102 iesniegumiem 80) un bērniem sākumskolas (34) un pamatskolas (44) vecumā. Pirmsskolas vecuma bērniem konstatētas šādas raksturīgākās uzvedības problēmas - nekontrolētas dusmu lēkmes; agresivitātes izpausmes pret vienaudžiem un pieaugušajiem; grūtības veidot draudzīgas attiecības ar vienaudžiem. Savukārt sākumskolā - grūtības ievērot noteikumus un iekļauties mācību procesā; vecāku, skolotāju prasību neievērošana; fiziska un emocionāla vardarbība pret saviem biedriem. Pamatskolā un vidusskolā līdzās iepriekš minētajām problēmām parādās jau citas - neattaisnoti mācību stundu kavējumi, vāja mācību motivācija, interešu, vaļasprieku trūkums, klaiņošana; atkarību izraisošu vielu epizodiska lietošana; fiziska un emocionāla vardarbība ne vien pret vienaudžiem, bet arī pieaugušajiem.

Tas uzskatāmi liecina, kā agrīnā vecumā nenovērstas uzvedības problēmas izvēršas arvien smagākas, ko jau var dēvēt par antisociālu uzvedību un kas tuvojas likumpārkāpumu slieksnim.

Ja ir runa par Eiropas Savienības līdzfinansētiem projektiem, vienmēr ir bažas par to, ka līdz ar to beigu termiņu izbeigsies arī iesāktie darbi, lai cik vajadzīgi valstī tie būtu. I. Millere teic, ka aizdomām šoreiz nav pamata: ja projekta īstenošana būs sekmīga, LM plānos ir Konsultatīvās nodaļas darbību turpināt arī pēc 2020. gada.

Savukārt VBTAI vadītāja Ilona Kronberga domā, ka šāds bērnu uzvedības korekcijas modelis rosinās pašiniciatīvu (paškontroli) arī pašvaldību sociālajos dienestos un izglītības iestādēs, kā arī audzēs vecāku atbildību pret saviem bērniem. Jo sarežģījumi bērnu uzvedībā, ja vien to pamatā nav medicīniskas problēmas, allaž rodas kādu nelabvēlīgu apstākļu dēļ, kuri laikus jāatklāj un jānovērš, lai nenonāktu pie daudz smagākām sekām.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU