Nepilngadīgo noziedzība. Trūkumi prevencijas sistēmā (I)

Valsts policijas (VP) pārskatā par nepilngadīgo noziedzības stāvokli, noziedzīgos nodarījumos cietušajiem bērniem un noziedzības novēršanas problēmām 2016. gadā norādīts, ka pagājušajā gadā ir nedaudz mazinājies gan administratīvo pārkāpumu, gan administratīvo pārkāpumu protokolu skaits. Kopumā 2016. gadā nepilngadīgajiem tika noformēti 5425 protokoli (2015. gadā – 5999), visbiežāk par smēķēšanu, savukārt administratīvos pārkāpumus vecumā no 14 līdz 18 gadiem izdarīja 3104 personas (2015. gadā – 3442).

Reģistrēto nepilngadīgo izdarīto noziedzīgo nodarījumu skaits, kā arī pašu nepilngadīgo personu skaits pagājušajā gadā, gluži pretēji, ir nedaudz audzis. Proti, tika reģistrēti 907 noziedzīgi nodarījumi (2015. gadā – 894), kurus paveica 678 personas vecumā no 14 līdz 18 gadiem (2015. gadā – 602). Visbiežāk likumsargi bērnus aiztur par paveiktiem mantiska rakstura noziegumiem.

Liels īpatsvars nepilngadīgo likumpārkāpēju

VP Dienestu koordinācijas biroja galvenā inspektore Vineta Pavlovska atzīst:  "Statistika norāda, ka Latvijā ik gadu ievērojams skaits bērnu gan kā likumpārkāpumu veicēji, gan kā cietušie saskaras ar kriminālo un administratīvo justīciju." Likumpārkāpumu izdarījušo bērnu īpatsvars iepretim pilngadīgajiem likumpārkāpējiem Latvijā daudzkārt pārsniedz citu valstu rādītājus.

Nāk no nelabvēlīgas ģimenes – tikai stereotips

Valsts probācijas dienests (VPD) vērš uzmanību, ka likumpārkāpumu izdarīšanas cēloņi neatšķiras, salīdzinot Latvijā un pasaulē veiktajos pētījumos konstatēto. Galvenās riska jomas ir antisociāla vide, ģimenes atbalsta un aprūpes trūkums, draugu un paziņu loks, atkarības vielu lietošana, kā arī nesavlaicīga konfliktu risināšana skolas vidē. VPD sabiedrisko attiecību vadītājs Imants Mozers skaidro: "Tas ir stereotips, ka noziedzīgus nodarījumus veic tikai tie nepilngadīgie, kuri nāk no nelabvēlīgām ģimenēm."

"Tas ir tikai stereotips, ka noziedzīgus nodarījumus veic tikai tie nepilngadīgie, kuri nāk no nelabvēlīgām ģimenēm."

VPD norāda, ka "vecumā no 14 līdz 17 gadiem, pat līdz 21 gadam jaunieši vēl nav nobriedušas personības, viņi neapdomā savas rīcības sekas, konfliktus neprot atrisināt konstruktīvi, nespēj vadīt savas emocijas, rīkojas spontāni u. tml.". Dažkārt nepilngadīgās personas nespēj pretoties vienaudžu spiedienam. Viņuprāt, sitot otram, viņi aizstāv kādu vājāko, taču viena daļa nepilngadīgo nonāk līdz noziedzīgiem nodarījumiem, ja pieaugušie savlaicīgi nav pamanījuši un iesaistījušies vienaudžu savstarpējo konfliktu risināšanā. Savukārt konfliktu nerisināšana noved pie fiziskas izrēķināšanās un kriminālprocesa ierosināšanas. V. Pavlovska norāda, ka visi minētie apstākļi liecina, ka pastāvošā bērnu likumpārkāpumu prevencijas sistēma, iespējams, nedarbojas pietiekami efektīvi.

Profilakses organizācija jāuzņemas pašvaldībai

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 58. pants paredz, ka "likumpārkāpumu profilakses darbu ar bērniem veic pašvaldība sadarbībā ar bērnu vecākiem, izglītības iestādēm, Valsts policiju, Valsts probācijas dienestu, ja bērns ir probācijas klients, sabiedriskajām organizācijām un citām iestādēm".

Pašvaldības iekārto profilakses lietu un izstrādā uzvedības sociālās korekcijas programmu katram bērnam, kurš:

• izdarījis noziedzīgu nodarījumu un pirmstiesas izmeklēšanas laikā nav apcietināts;
• atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, bet sods nav saistīts ar brīvības atņemšanu;
• atbrīvots no kriminālatbildības;
• atbrīvots no ieslodzījuma vai soda izciešanas vietas;
• izdarījis Krimināllikumā paredzētās prettiesiskās darbības pirms 14 gadu vecuma sasniegšanas;
• vairāk nekā divas reizes izdarījis Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētās prettiesiskās darbības;
• ubago, klaiņo vai veic citas darbības, kas var novest pie prettiesiskas rīcības.

"Likumpārkāpumu profilakses darbs ar bērniem ir pašvaldības kompetence," norāda V. Pavlovska.

Sistēma nav slikta, taču ar trūkumiem

Ne visi uzskata, ka nepilngadīgo noziedzības prevencijas sistēma darbojas neefektīvi. Piemēram, Jūrmalas pilsētas dome prevencijas sistēmā ir viena no pieredzes bagātākajām un uzskata, ka Latvijas sistēma nav slikta, tā ir labs pamats izaugsmei, taču ir daži trūkumi. Atsevišķos gadījumos prevencijas sistēma ir efektīva un ir sniegusi pietiekami labu rezultātu.

"Dažkārt nepilngadīgās personas nespēj pretoties vienaudžu spiedienam."

"Piemēram, Jūrmalā 2016. gada pirmajā pusgadā saistībā ar veiktu uzvedības korekciju no uzskaites noņemta trešdaļa nepilngadīgo, 2017. gadā no uzskaites noņemti jau 30% nepilngadīgo, un skaits ir pietiekami liels, ņemot vērā, ka 10% lietu ir apturēti, jo mainīta dzīvesvieta, atrodas ilgstošā izbraukumā vai ieslodzījuma vietā, kā arī vidēji 20% no uzskaites noņemti pilngadības dēļ," skaidro Jūrmalas pilsētas domes Labklājības pārvaldes Nepilngadīgo uzraudzības nodaļas vadītāja Anete Silniece.

Prevencijas problēmas

Preventatīvā darba rezultāti ir jūtami, taču tie būtu vēl labāki, ja tiktu atrisināta virkne problēmu, kas pašlaik aptur nepilngadīgo noziedzības prevencijas sistēmas efektivitāti. A. Silniece norāda, kādas ir šībrīža problēmas:

• likums nosaka pašvaldībai atbildību par prevencijas pasākumiem, bet nav izstrādāti Ministru kabineta (MK) noteikumi (kārtība prevencijas pasākumiem) – katra pašvaldība pilda uzdevumus citādi, līdz ar to atšķiras rezultāti;
• vecumposms – vēlams būtu darbs ar jaunieti līdz 21 gada vecumam, ja tas ir nepieciešams (ir gadījumi, kad prevencijas sistēmā iestājas 17 gadus veci jaunieši, bet darbs ir jāpārtrauc pilngadības dēļ);
• kopējā sabiedrības izpratne par likumpārkāpumiem un bērnu audzināšanu, jo normatīvais akts nav panaceja visām kaitēm;
• vecāku emocionālā vardarbība pret bērnu – padodas pie pirmajām pusaudžu kaprīzēm un dodas uz bāriņtiesu atteikties no bērna;
• likumisko pārstāvju dalība uzvedības korekcijā nav obligāta;
• Bērnu tiesību aizsardzības likuma nezināšana vai nevēlēšanās atzīt nepieciešamību vērsties pie tiesībsargājošām institūcijām;
• liela daļa pašvaldību nav pat izlasījušas un neizmanto virkni noderīgu Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas izdoto metodisko materiālu (tie nav obligāti);
• pašvaldību tendence nelabvēlīgās ģimenes izmitināt vienā sociālajā mājā un vienā rajonā (daļai sabiedrības nav iespējas integrēties sociāli veselīgā vidē).

Nākamajā publikācijā  par paveikto un nepieciešamajiem risinājumiem, lai mazinātu bērnu noziedzību.