Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Riska faktori nav saistāmi ar bērna gribu, bet gan ar apkārtējo pieaugušo cilvēku un bērnu rīcību, kā arī tīri fizioloģiskiem aspektiem saslimšanas (fiziskas vai garīgas) gadījumā.
LV portāla infografika
LV portāla publikācijā "Nepilngadīgo personu noziedzība un trūkumi prevencijas sistēmā (I)" tika aplūkota neliela daļa no statistikas datiem par nepilngadīgo personu noziedzību Latvijā, noskaidrots, ka likumpārkāpumu profilakses darbs ar bērniem jāveic pašvaldībai sadarbībā ar vecākiem, izglītības iestādēm, Valsts policiju (VP), Valsts probācijas dienestu (VPD), ja bērns ir probācijas klients, sabiedriskajām organizācijām un citām iestādēm, kā arī tika norādītas būtiskākās problēmas nepilngadīgo noziedzības prevenecijas sistēmā.
Tēmas turpinājumā meklējam atbildes uz jautājumiem, kādi ir risinājumi un kas līdz šim ir izdarīts, lai bērnu noziedzība Latvijā mazinātos.
Vecāku atbildība
Gandrīz visi bērna ieradumi un uzvedības modeļi ir atkarīgi no ģimenes. VP Prevencijas vadības nodaļas inspektore Olga Podžuna vērš uzmanību, ka "pusaudži, kuri izdara noziedzīgus nodarījumus, nāk ne tikai no nelabvēlīgām ģimenēm, bet arī no labi situētām – vecākiem trūkst laika pievērsties bērna audzināšanai, kontakti aprobežojas tikai ar bērna materiālo vēlmju un fizioloģisko vajadzību apmierināšanu".
"Liela loma ir arī vides uzlabošanai – videi jābūt bērniem draudzīgai un drošai."
Jūrmalas pilsētas domes Labklājības pārvaldes Nepilngadīgo uzraudzības nodaļas vadītāja Anete Silniece norāda, ka "diemžēl ir vecāki, kas pie pirmajām pusaudžu kaprīzēm ātri padodas un dodas uz bāriņtiesu atteikties no bērna, nesaprotot, ka tā ir emocionāla vardarbība pret viņu". Dzīvē gadījumu saistībā ar smagu emocionālu vardarbību ir daudz, tomēr nav neviena bāriņtiesas iesniegta iesnieguma VP vai tiesā. "Pirmkārt, ir bail izmantot jau esošo likumu varu, otrkārt, netiek prasīta atbildība no vecākiem par bērna uzvedību, bet ir radīta virkne institūciju, sākot no bērnudārza līdz pulciņam, kurām ir jāuzņemas atbildība par bērnu efektīvu un pozitīvu attīstību," uzskata A. Silniece.
Valsts atbildība
Jauniešu izdarītie likumpārkāpumi norāda arī uz sabiedrībā pastāvošām sociālām, ekonomiskām un politiskām problēmām. Tāpēc liela loma ir arī valsts politikas uzlabošanai un starpinstitucionālai sadarbībai. Tikai sadarbojoties ar citām institūcijām, var panākt labu rezultātu un situācijas uzlabojumu. O. Podžuna uzsver, ka "liela loma ir arī vides uzlabošanai – videi jābūt bērniem draudzīgai un drošai".
Piemēram, Jūrmalas pilsētas dome ir izstrādājusi "Jūrmalas pilsētas domes noteikumus darbā ar bērniem, kuri izdarījuši pārkāpumu", kas paredz starpinstitucionālu sadarbību. Tajos ir noteikta sadarbība ar izglītības iestādēm, pašvaldības policiju, VP, bāriņtiesu, sociālo dienestu, ilgstošas aprūpes iestādēm, sabiedriskajām organizācijām, administratīvo komisiju un citiem speciālistiem. A. Silniece norāda, ka "līdz tam starpinstitucionāla sadarbība tika īstenota Labklājības pārvaldes Nepilngadīgo uzraudzības nodaļas izstrādāto vadlīniju ietvaros".
Brīvā laika izmantojums – bieži nelietderīgs
Vēl viens no nepilngadīgo noziedzību sekmējošiem faktoriem ir nelietderīgi izmantots brīvais laiks. VP skaidro, ka "jaunieši, kuri neapmeklē izglītības iestādes vai kuriem nav iespējas lietderīgi pavadīt brīvo laiku, biežāk iesaistās likumpārkāpumu izdarīšanā". Tāpēc, lai novērstu nepilngadīgo noziedzību, realizētu jauniešu sociālās uzvedības korekciju un mazinātu jauniešu atkārtotu iesaistīšanos noziedzībā, ir svarīgi sekmēt lietderīgu bērnu un jauniešu brīvā laika izmantošanu.
Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Resocializācijas daļas priekšniece Svetlana Trubačova uzskata, ka būtu jāpilnveido valsts politika bērnu noziedzības prevencijas jomā, piedāvājot bērniem mūsdienīgas bezmaksas brīvā laika pavadīšanas iespējas. Kā vēl vienu risinājumu A. Silniece piedāvā sekot līdzi pozitīvajam Jūrmalas piemēram – līdz šim nelabvēlīgu rajonu pārvērst kultūras pasākumu rajonā, kurā svin pilsētas Rudens svētkus, organizē virkni sportisku pasākumu u.c.
Bērnu antisociālas uzvedības prevencijas likumprojekts
Pašreizējā bērnu likumpārkāpumu novēršanas sistēma neatbilst pētījumos balstītās atziņās par bērnu antisociālās uzvedības cēloņiem. Tieslietu ministrijas (TM) Valststiesību departamenta Administratīvo tiesību nodaļas vadītāja Guna Kukle skaidro, ka "bērni, kuri ir apkārtējo pieaugušo nevērības vai vardarbības upuri, izdarot kādu likumpārkāpumu, tiek sodīti un tādējādi atkārtoti viktimizēti".
Reakcija uz nevēlamu bērna uzvedību ir ārkārtīgi novēlota, un tās minimālie bērna uzvedības ietekmēšanas līdzekļi nespēj risināt jau ielaistu antisociālas uzvedības problēmu. G. Kukle norāda, ka "pastāvošās sistēmas ietvaros nav iespējams reaģēt uz pirmajām bērna antisociālas uzvedības izpausmēm, kad konstatētās problēmas vēl varētu novērst ar samērā vienkāršām metodēm". Arī likumiskos bērna pārstāvjus (vecākus) lielākoties neiesaista bērna antisociālas uzvedības cēloņu novēršanā, lai gan tieši viņi izraisa bērna antisociālas uzvedības riska iestāšanos.
"Turpmāk gadījumos, kad bērns izdarīs pārkāpumu, kam piemīt antisociālas uzvedības pazīmes, viņu nesodīs, bet ar šo bērnu strādās."
Viens no risinājumiem nepilngadīgo noziedzības mazināšanai ir TM Ministru kabinetam (MK) iesniegtais likumprojekts "Bērnu antisociālās prevencijas likums". Tā mērķis ir veicināt bērna atturēšanos no pretlikumīgām darbībām, novērst bērna antisociālas uzvedības riskus, veidot un nostiprināt bērna vērtību orientāciju, mainīt bērna uzvedību un attieksmi pret sevi un apkārtējiem, veicināt bērna iekļaušanu sabiedrībā, stiprināt bērna likumisko pārstāvju lomu viņa antisociālās uzvedības prevencijā, kā arī sekmēt efektīvu bērnu tiesību aizsardzības speciālistu sadarbības modeli bērna un viņa likumisko pārstāvju atbalstam.
Likumprojekts paredz, ka turpmāk gadījumos, kad bērns izdarīs pārkāpumu, kam piemīt antisociālas uzvedības pazīmes, viņu nesodīs, bet ar šo bērnu strādās. Prevencijas lietu kārtos sadarbības grupa, kurā piedalīsies pašvaldības sociālā dienesta pārstāvis, bāriņtiesas pārstāvis, kā arī citu institūciju pārstāvji, kuru klātbūtne konkrētajā prevencijas lietā būs nepieciešama. "Likumprojekta ietvaros plāno, ka nepilngadīgajam veiks bērna riska un aizsardzības faktoru izvērtējumu, un tikai pēc tam, ja būs nepieciešamība, bērnam un bērna likumiskajiem pārstāvjiem piemēros prevencijas līdzekļus, lai bērna antisociālo uzvedību novērstu," skaidro G. Kukle.
Vainīgs nav bērns
LV portāla infografikā norādītie riska faktori nav saistāmi ar paša bērna gribu, bet gan ar apkārtējo pieaugušo cilvēku un bērnu rīcību, kā arī tīri fizioloģiskiem aspektiem saslimšanas (fiziskas vai garīgas) gadījumā. "Tādējādi antisociālās uzvedības riski nerodas bērnā, bet gan apkārtējā vidē, un bērns ar savā rīcībā esošajiem resursiem šos riskus novērst nespēj," norāda TM.
Daudz aktivitāšu arī tagad
Liela loma gan vecāku, gan bērnu izglītošanā ir VP preventīvajam darbam. VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes darbinieki visā Latvijā ik gadu īsteno preventatīva rakstura pasākumus, piemēram, 2016. gadā tika īstenots 2901 šāda veida pasākums.
Pasākumu tēmas ir dažādas – gan ar drošību saistītas, piemēram, par vispārējo drošību, par ceļu satiksmes drošību, gan saistībā ar kriminālatbildību vai administratīvo atbildību, piemēram, par pārkāpumu veidiem, tiesībām un pienākumiem, sabiedriskās kārtības noteikumu un iekšējās kārtības noteikumu ievērošanu. VP īsteno arī pasākumus par vardarbības mazināšanas tēmu bērnu vidū, kuros akcentē vardarbības un tās dažādo formu atpazīšanu un iespējamos risinājumus.
Tāpat VP rīko gan informatīvās nodarbības par narkotisko, psihotropo un psihoaktīvo vielu lietošanas riskiem un sekām, gan organizē sacensības un konkursus skolēniem, tostarp projektu "Roku rokā", kura mērķis ir palīdzēt bērniem un jauniešiem nojaukt barjeras, kas traucē viņiem pilnveidoties, apzināties sevi, veicināt veselīga dzīvesveida attīstīšanu, iesaistīt bērnus un jauniešus sportiskās, informatīvi izglītojošās un radošās aktivitātēs, kas lietderīgi aizpildītu bērnu un jauniešu laiku, tādējādi mazinot dažādas atkarības, noziedzības un citus nevēlamus riskus.
"Papildus iepriekšminētajiem preventīvajiem pasākumiem ir organizētas arī vecāku sapulces izglītības iestādēs, sanāksmes, individuālas pārrunas, kā arī profilaktiskie reidi," norāda O. Podžuna. Arī nākotnē VP plāno turpināt preventīvo darbu ar dažādām auditorijām: bērniem, jauniešiem, vecākiem, skolu pedagogiem, kā arī turpināt sadarbību ar citām valsts un pašvaldību institūcijām.
"Arī bērnu tiesību aizsardzības komisiju ietvaros plāno turpināt preventīvas aktivitātes, līdzdarbojoties dažādām institūcijām, atkarībā no komisijas sastāva pašvaldībā (skola, policija, psihologs, sociālais dienests, citas organizācijas)," informē A. Silniece. Šobrīd pašvaldībās aktuālākā sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām ir projekts "Proti un dari" – tajā veic darbu ar jauniešiem, kuri nekur nestrādā un nemācās.
