Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Grozījumi Nacionālās drošības likumā ir nepieciešami, lai novērstu radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos.
FOTO: Freepik
Saeimas dienaskārtībā ir grozījumu izskatīšana Nacionālās drošības likumā un Personu apliecinošu dokumentu likumā. Ar tiem paredzēts aizliegums no valsts izceļot personām, kas apdraud valsts drošību, un tie nepieciešami, lai novērstu radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos. Konceptuāli abu likumu grozījumi Saeimā ir atbalstīti. Savus personu apliecinošos dokumentus minētajām personām vajadzēs nodot glabāšanā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), un to vietā izdos pagaidu dokumentu.
Grozījumu Nacionālās drošības likumā mērķis ir novērst radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos. Pašlaik tiesības aizliegt izceļot no valsts ir tikai kriminālprocesa virzītājam gadījumos, kad jau ir uzsākts kriminālprocess. Likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka, "ņemot vērā pašreizējo situāciju valstu drošības jautājumos, vairākas valstis, piemēram, Lielbritānija, Dānija, Vācija un Nīderlande, jau ir veikušas šāda veida izmaiņas savos normatīvajos aktos".
Kas ir radikalizācija?
Radikalizācija ir tādu uzskatu pieņemšana, kas pieļauj vardarbības izmantošanu politisku vai ideoloģisku mērķu sasniegšanai. Savukārt pretterorisma kontekstā ar radikalizāciju saprot tieši radikālas ideoloģijas pieņemšanu, kas var novest pie terorisma kā procesa vai cīņas atbalstīšanas un iesaistes tajā. Iekšlietu ministrija (IeM) skaidro, ka īpaša uzmanība jāpievērš nepilngadīgām personām, kuras ir mazāk aizsargātas un kurām nav pilnīgas izpratnes par iesaistīšanās mērķi prettiesiskajos militārajos vai bruņotajos formējumos.
Kāpēc jāierobežo tiesības izceļot?
IeM Juridiskā departamenta direktors Vilnis Vītoliņš skaidro, ka grozījumi paredz tiesības iekšlietu ministram noteikt liegumu gan personai, kura ir pilsonis vai nepilsonis, gan personai, kurai Latvijā ir piešķirts bezvalstnieka vai alternatīvais statuss, kā arī bēglim izceļot no Latvijas Republikas. Mērķis ir personām, kuras, iespējams, var apdraudēt valsts drošību, liegt izceļot uz dažādām nemieru valstīm, kurās būtu iespēja radikalizēties – gūt valsts drošībai nepiemērotu pieredzi, kas varētu mainīt personas domāšanu, savukārt, atgriežoties atpakaļ, varētu radīt apdraudējumu Latvijai.
IeM norāda, ka, vērtējot savu valstspiederīgo dalību bruņotos konfliktos ārvalstīs, daudzas valstis jau pašlaik ir atzinušas, ka šādas personas un to rīcība rada būtisku apdraudējumu starptautiskajam mieram un drošībai:
Nepietiek vien ar Krimināllikuma grozījumiem
Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD) vērš uzmanību, ka likumprojekts nav izstrādāts, lai tādējādi reaģētu uz jauna veida apdraudējumu. Tas ir paredzēts kā papildinājums pašlaik spēkā esošajam regulējumam. Proti, terorisms, tā finansēšana, aicinājums uz terorismu, terorisma draudi, kā arī personas vervēšana un apmācīšana terora aktu veikšanai ir noziegumi, kas ir sodāmi saskaņā ar Krimināllikuma 88., 88.1, 88.2 un 88.3 pantu.
"Pašlaik procesa virzītāja tiesības ir piemērojamas tikai tajos gadījumos, kad pret personu jau ir uzsākts kriminālprocess."
Reaģējot uz pasaulē aktuālo tendenci brīvprātīgajiem no dažādām valstīm, arī Latvijas, doties karot uz tādām valstīm vai reģioniem, kuros norisinās karadarbība vai tai pielīdzināmi bruņoti konflikti, 2015. gadā Krimināllikumu papildināja ar 77.1, 77.2 un 77.3 pantu, kriminalizējot arī prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā, bruņota konflikta finansēšanu, kā arī vervēšanu, apmācīšanu un nosūtīšanu bruņotam konfliktam. MIDD skaidro, ka šie grozījumi bija būtiski, jo ne vienmēr var konstatēt personas tiešu nodomu veikt konkrētas noziedzīgas darbības.
Līdz Krimināllikuma grozījumu spēkā stāšanās brīdim personas, kuras gatavojās piedalīties bruņotā konfliktā, nevarēja saukt pie kriminālatbildības par gatavošanos noziedzīgam nodarījumam, attiecīgi arī valsts rīcībā nebija tiesisku līdzekļu, kuri aizliegtu personai izceļot no valsts.
Šobrīd aizliegt izceļot var tikai procesa virzītājs
Šobrīd situācija ir mainījusies, proti, pret jebkuru personu, kura dodas vai gatavojas doties uz ārvalsti ar mērķi piedalīties bruņotā konfliktā, ir uzsākams kriminālprocess un procesa virzītājam ir tiesības aizliegt aizdomās turētajam vai apsūdzētajam izbraukt no valsts bez viņa atļaujas. Taču arī šie Krimināllikuma grozījumi nav pilnīgi, tādēļ ir nepieciešami grozījumi Nacionālās drošības likumā.
Pašlaik procesa virzītāja tiesības ir piemērojamas tikai tajos gadījumos, kad pret personu jau ir uzsākts kriminālprocess. MIDD skaidro, ka praksē ir iespējamas arī situācijas, kurās valsts rīcība ir nepieciešama nekavējoties, piemēram, situācijas, kad kriminālprocess vēl nav uzsākts, bet valsts drošības iestādēm ir ziņas, ka persona drīzumā plāno iesaistīties teroristiskās darbībās vai bruņotā konfliktā ārvalstī un var apdraudēt valsts drošību. Pašlaik valsts rīcībā nav preventīva mehānisma personas ceļošanas tiesību ierobežošanai šādos gadījumos.
ES Tiesa pieļauj aizliegumu izceļošanai
Eiropas Savienības (ES) Tiesa jau 2008. gadā ir vērtējusi izceļošanas aizlieguma pieļaujamību. Tā neaizliedz noteikt izceļošanas liegumu, taču, pirmkārt, apdraudējumam, ko rada attiecīgā persona, ir jābūt vērstam uz valsti, kas noteica aizliegumu. Otrkārt, tam ir jābūt faktiskam un pietiekoši nopietnam konkrētajā brīdī. Treškārt, liegumam izceļot jāpamatojas tikai uz indivīda personisko darbību, ceturtkārt, nav pieļaujams, ka ierobežojums pamatojas ar vispārējās profilakses apsvērumiem.
Iekšlietu ministrs varēs aizliegt izceļot
Likumprojekts paredz Nacionālās drošības likuma papildināšanu ar jaunu nodaļu, kas nosaka iekšlietu ministra tiesības nacionālās drošības interesēs pieņemt lēmumu par aizliegumu noteiktai personai uz laiku līdz vienam gadam izceļot no Latvijas Republikas. MIDD skaidro, ka šādu lēmumu iekšlietu ministrs varēs pieņemt, ja kāda no valsts drošības iestādēm (Drošības policija, Satversmes aizsardzības birojs, MIDD) būs konstatējusi, ka persona var apdraudēt valsts drošību un plāno iesaistīties teroristiskās darbībās vai bruņotā konfliktā ārvalstī.
MIDD vērtējumā ar Nacionālās drošības likuma grozījumiem tiks ieviests būtisks preventīva rakstura līdzeklis, kas attiecīgajās situācijās būs izmantojams valsts drošības apdraudējuma novēršanai un terorisma apkarošanai.
Pagaidu dokuments
Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā ir saistīti ar grozījumiem Nacionālās drošības likumā. Lai īstenotu likumprojektā noteikto izceļošanas aizliegumu, PMLP atzīs par nederīgu attiecīgās personas personu apliecinošu dokumentu un izsniegs jaunu personu apliecinošu dokumentu.
V. Vītoliņš skaidro, ka minētajām personām būs pienākums nodot abus ceļošanas dokumentus glabāšanā PMLP, gan pasi, gan eID, ja tāda ir. Nederīgo dokumentu vietā izdos citu dokumentu, kas ierobežos personai tikai ceļošanu. Tā kā liegums ir paredzēts uz gadu, attiecīgi par jaunā dokumenta saņemšanu būs jāmaksā valsts nodeva, savukārt, saņemot atpakaļ glabāšanā nodotos dokumentus, par tiem vēlreiz maksāt nevajadzēs.
"Minētajām personām būs pienākums nodot abus ceļošanas dokumentus glabāšanā PMLP."
Likumprojekts "Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā" paredz, ka persona nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā no lēmuma spēkā stāšanās uz lēmumā noteikto laiku nodod ceļošanai nederīgo personu apliecinošo dokumentu PMLP vai Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā, ja persona atrodas ārvalstīs.
Personu apliecinošu dokumentu likuma 9. pants nosaka personu apliecinoša dokumenta obligātumu. PMLP skaidro, ka attiecīgajai personai būs pienākums griezties PMLP, lai nodotu tās rīcībā esošos ceļošanai derīgos dokumentus. Proti, process ir tāds pats kā personai, kura vēlas apmainīt nederīgu pasi, piemēram, uzvārda maiņas dēļ. V. Vītoliņš norāda, ka gadījumā, ja persona dokumentus nenodos, tie tāpat tiks atzīti par nederīgiem. Šādi dokumenti tiek iekļauti Šengenas informācijas sistēmā.
Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā šī gada septembrī, taču abu likumu grozījumi vēl jāskata Saeimai trīs lasījumos.
