Igaunijā nav daudz tādu krievu tautības cilvēku, kuri neprastu valsts valodu. Izņēmums gan varētu būt vecākā paaudze, kas padomju laikos dzīvojusi, var teikt, tādā kā savā atsevišķā pasaulē, piemēram, uz kādu rūpnīcu Igaunijā no Krievijas atvests gandrīz vai viss kolektīvs. Tolaik visa šo ļaužu dzīve norisinājusies krieviskā vidē, un tagad vecuma gados mācīties igauņu valodu vairs lāgā nav motivācijas – kaut kā tikuši galā līdz šim un gan jau iztiks arī turpmāk. Tiesa, šo cilvēku bērni un bērnubērni igauņu valodu tomēr mācās, jo ir skaidrs, ka bez tās ikviens tikai būs zaudētājs.
Krievu valoda kā dzimtā – aptuveni 30% iedzīvotāju
Kā liecina Igaunijas Statistikas departamenta dati, 2010.gadā Igaunijā kopumā dzīvoja 1,34 milj. iedzīvotāju. No tiem 922 tūkst. jeb teju 69% – igauņi, krievi – 342 tūkst. jeb gandrīz 26 procenti. Tās ir divas lielākās valstī dzīvojošās tautības. Taču kopumā Igaunijā ir pārstāvētas vairāk nekā 100 dažādas nacionalitātes un etniskās grupas.
Tiesa, personu, kurām krievu valoda ir dzimtā valoda, ir nedaudz vairāk – aptuveni 30%, un tās iedalāmas trijās aptuveni vienādās grupās. Vairāk nekā 100 tūkst. ir Igaunijas pilsoņu mantinieki un tie, kuri pilsonību ieguvuši naturalizācijas kārtā; Krievijas pilsoņu ir aptuveni 95 tūkst., bet nedaudz mazāk kā 100 tūkst. – personas bez pilsonības, informē interneta enciklopēdija “Wikipēdija”.
Pēdējie lielākoties ir cilvēki, kuri dzīvot uz Igauniju pārcēlušies padomju laikos, kā arī viņu pēcnācēji. Savukārt Peipusa ezera reģionā – pilsētās Kallaste un Mustvē - sastopami arī vecticībnieki, kas uz Igaunijas teritoriju pārcēlušies jau 18. un 19.gadsimtā.
"Iedzīvotāju skaits, kuri Igaunijas pilsonību ieguvuši naturalizācijas kārtībā, pēdējos gados ir ievērojami mazinājies."
To iedzīvotāju skaits, kuri Igaunijas pilsonību ieguvuši naturalizācijas kārtībā, pēdējos gados ir ievērojami mazinājies. 1999.gadā tie bija 3000-5000 gadā, 2005.gadā pārsniedza 7000, bet jau 2008.gadā bija jūtams kritums – Igaunijas pilsonību šādi ieguva vairs tikai 2124 cilvēki.
Kā liecina statistikas dati, Igaunijas krievvalodīgo iedzīvotāju vidū bezdarba līmenis ir augstāks nekā igauņiem. Politologi to izskaidro ar vairākiem iemesliem, un viens no tiem varētu būt, ka daudzi krievu tautības cilvēki strādāja lielos, padomju laikos nozīmīgos rūpniecības uzņēmumos, kurus bezdarbs skāra pirmām kārtām, jo līdz ar valsts neatkarības atgūšanu tika sarautas līdzšinējās ekonomiskās saites. Otrkārt, valsts ziemeļaustrumos, kur pārsvarā dzīvo krievi (piemēram, Narvā 97% no visiem iedzīvotājiem nav igauņi), bezdarbs ir divas reizes augstāks nekā vidēji valstī.
Daļa krievvalodīgo integrāciju uzskata par asimilāciju
Lai integrētu cittautiešus Igaunijā, valdība ir izstrādājusi vairākas valsts programmas. Protams, arī šeit galvenais elements ir valsts valodas mācīšana. Šim nolūkam 1998.gada martā tika izveidots īpašs fonds. Pastāv vispārējā krievvalodīgo izglītības sistēma, kurā iekļauti bērnudārzi, pamatskolas un vidusskolas. Ir pieņemts likums par nacionālo minoritāšu autonomiju, kas gan skar tikai aptuveni pusi no visas krievvalodīgo sabiedrības, jo attiecas tikai uz Igaunijas Republikas pilsoņiem.
Taču, kā jau visur, arī Igaunijā daļa krievvalodīgo neatbalsta integrācijas programmu, uzskatot, ka tā ir šo iedzīvotāju asimilācija. Tāpat daudzus neapmierina, ka Igaunijas pilsonību automātiski ir saņēmuši tikai tie, kuru vecāki bijuši Igaunijas pilsoņi līdz 1940.gadam. Viņi uzskata, ka pilsonība pienākas visiem bijušās Igaunijas PSR iedzīvotājiem.
Šobrīd pretendēt uz Igaunijas pilsonību var persona, kas sasniegusi vismaz 15 gadu vecumu, pārvalda valsts valodu līmenī „lai ikdienā varētu sazināties” (to nosaka, kārtojot eksāmenu Valsts eksaminācijas un kvalifikācijas centrā). Šai personai ir jānokārto arī eksāmens, kas apliecina zināšanas par Igaunijas konstitūciju un Likumu par pilsonību, kā arī Igaunijā ir bijis jānodzīvo vismaz pēdējos piecus gadus.
Daudzi gan nemaz necenšas iegūt pilsonību. Ir vairāki tūkstoši bērnu, jaunāki par 15 gadiem, kuru vecākiem ir tiesības pretendēt uz Igaunijas pilsonību saviem bērniem vienkāršotā kārtībā, taču viņi šo izdevību nav izmantojuši. Pārsvarā tie ir cilvēki, kuri dzīvo Tallinā un Igaunijas ziemeļaustrumos.
Aktuālākais jautājums - krievu skolu pāreja uz igauņu valodu
Sasāpējis jautājums šobrīd valstī ir saistīts ar skolu pāreju uz igauņu mācību valodu. Kaut arī šis process jau ir sācies un krievu skolās bērni vairākus priekšmetus mācās igauņu valodā, tieši šobrīd ir sākušies aktīvi krievvalodīgo iedzīvotāju protesti pret to. Izveidota sabiedriskā apvienība “Krievu skola Igaunijā”, kas gadu mijā aktīvi vāca vecāku parakstus un iesniedza valdībai prasību ļaut skolām pašām izvēlēties mācību valodu, kā to nosakot Igaunijas konstitūcija. Iznākumā šādu iespēju pašiem izvēlēties mācību valodu Tallinas un Narvas pašvaldības pieprasīja 15 skolām, taču Igaunijas valdība to atteica.
Kā vēstīja Igaunijas televīzija, piemēram, ģimnāzijas Narvā jau bijušas gatavas, ka valdība tām neļaus atlikt daļēju (60%) pāreju uz igauņu mācību valodu jau nākamajā gadā. Te jāpiebilst, ka valdības mērķis ir panākt, lai ģimnāzijas klasēs mācību priekšmeti tiktu pasniegti tikai igauņu valodā.
Narvas Centra ģimnāzijas programmu direktore Anna Zubova presei sacījusi, ka jau šogad visiem desmitās klases audzēkņiem (tātad visiem, kuri šogad sākuši mācīties pēc jaunās programmas) skola ir nodrošinājusi nepieciešamo mācību stundu skaitu igauņu valodā. Pedagogi ir atrasti, process tiek nodrošināts, un iesaistīties kaut kādos tālākos tiesu procesos ar valdību Narvas skolas negrasoties.
"Lai integrētu citu tautību pārstāvjus Igaunijā, valdība ir izstrādājusi vairākas valsts programmas."
„Mūsu mācību programmā jau sen ir ieplānots, ka skola pāriet uz igauņu mācību valodu. Pedagoģiskā padome jau sen par to ir runājusi un sapratusi šādas pārejas nepieciešamību,” skaidro A.Zubova, piebilstot, ka lēmumu par to, lai skolā tomēr atstātu krievu mācību valodu, ir pieņēmusi cita padome – skolas vecāku pilnvaroto padome.
Tomēr ir arī kareivīgi ļaudis, kuri domā turpināt cīnīties. Piemēram, Tallinas vicemērs Mihails Kilvarts televīzijā sacījis, ka pēc valdības atteikuma neatliek nekas cits kā vērsties tiesā. Viņš arī norādījis, ka Izglītības ministrija ne reizi vien ir norādījusi, ka mācības krievu valodā tiek atļautas privātajās skolās. Tālab M.Kilvarts uzskata, ka skolām acīmredzot nāksies iet šo ceļu, jo tiesas procesi parasti ir ļoti ilgstoši. Līdz ar to jau tuvākajā laikā tikšot apsvērta iespēja izveidot pašvaldības privātās ģimnāzijas.
„Jau pēc iepriekšējiem ministra izteikumiem mēs nelolojām ilūzijas, tādēļ valdības lēmums mums nebija nekāds pārsteigums. Tiesa, cerējām, ka valdība ieklausīsies tajā sabiedrības daļā, kas izteica atbalstu krievu valodas saglabāšanai ģimnāzijās, un vadīsies pēc likuma „Par pamatskolu un ģimnāziju” un Igaunijas Republikas konstitūcijas, kur rakstīts, ka skolas vecāku pilnvaroto padomes var izvēlēties mācību valodu,” sacīja vicemērs. Viņš uzskata, ka tad, ja 60% mācību notiek igauņu valodā, tā vairs nav krievu, bet gan igauņu skola un tādējādi valdība pilsoņiem laupa viņu konstitucionālās tiesības. Viņš arī norāda, ka skolas, kuras lūgušas ļaut saglabāt mācības krievu valodā, principā neiebilst pret igauņu valodu. Tās vienkārši pašas vēlas noteikt, cik daudz mācību priekšmetu apgūt igauņu valodā, raugoties no pasniedzēju, resursu un skolēnu iespējām.
Premjers: piespiedu kārtā igauņu valodu mācīties neliksim
Nesen, uzstājoties parlamenta informācijas stundā, Igaunijas premjers Andruss Ansips gan uzsvēra, ka piespiedu kārtā mācīties igauņu valodu nevienam neliekot, taču „visi ir sapratuši, ka igauņu valodas prasme cilvēkiem, kuri šeit dzīvo, ir ļoti svarīga”.
Tāda bijusi premjera atbilde uz deputātes Janas Tomas jautājumu par valdības atteikumu minētajām 15 skolām. Premjers atgādināja, ka krievu skolu pāreja uz igauņu valodu ir sākusies jau sen, un šis process ir ievērojami plašāks, nekā paredz normatīvie akti. A.Ansips norādīja, ka likums pamatskolām, kurās pamata mācību valoda ir krievu, neliek kādus noteiktus priekšmetus mācīt igauņu valodā. „Taču īstenībā nav iespējams atrast krievu skolu, kurā kāds no mācību priekšmetiem pēc brīvprātības principiem netiktu mācīts igauņu valodā,” sacīja valsts vadītājs, piebilstot, ka praktiski visās skolās pāreja norisinās ļoti labi. Neraugoties uz to, ka atsevišķas vietējās pašvaldības šim procesam cenšas pretoties, viņš pauda pārliecību, ka pāreja, vienalga, notiks un cilvēki, kam igauņu valoda nav dzimtā valoda, lieliski varēs tajā sazināties.
Izglītības un zinātnes ministrija uzsver, ka likumos noteiktā kārtībā pāreja uz igauņu mācību valodu ir sākusies jau pirms pieciem gadiem.
Izglītības ministrs Jāks Āvikso gan uzskata, ka, neraugoties uz valdības atteikumu, krievu skolas Igaunijā neizzudīs. Uzstājoties preses konferencē, viņš minēja, ka krievu skolas Igaunijā pastāv jau vairāk nekā 100 gadus. „Tās pastāvēja, piemēram, starp diviem pasaules kariem, arī padomju okupācijas laikā un turpināja darboties pēc valsts neatkarības atjaunošanas. Nekur tās nepazudīs arī turpmāk,” uzskata J.Āvikso.
Viņš norādījis, ka vecākiem pašiem ir tiesības izvēlēties, kādas skolas pirmajā klasē laist savu bērnu – ar igauņu vai krievu mācību valodu. Viņš ir pārliecināts, ka, atsakot šīm 15 skolām, paši krievvalodīgie skolēni būs tikai ieguvēji, jo viņi lieliski zinās vismaz divas valodas – krievu un igauņu – un nākotnē būs daudz konkurētspējīgāki darba tirgū.
Skolēni: vajadzīga lielāka igauņu valodas prakse
Problēmas apspriešanai gada sākumā piecās Igaunijas pilsētās tika rīkoti arī forumi, kuros piedalījās paši skolēni, lai izteiktu savas domas par pāreju uz igauņu mācību valodu. Interesanti, ka gandrīz visi krievvalodīgie skolēni atzina: igauņu valodas kā otrās mācību valodas metodiku vajadzētu uzlabot – ir vajadzīga lielāka valodas prakse, bet pāreju uz mācību priekšmetu pasniegšanu igauņu valodā vajadzētu sākt iespējami ātrāk un turpināt soli pa solim.
„Ģimnāzijā, kur mācības šogad notiek galvenokārt igauņu valodā, ar grūtībām galvenokārt saskaras tie skolēni, kuriem līdz šim nav bijis pieredzes igauņu valodas apmācībā. Tādēļ lielākā daļa forumu dalībnieku uzskata, ka pāreju vajadzētu sākt pēc iespējas ātrāk, pat no pirmās klases, pievienojot pa vienam priekšmetam, nevis ģimnāzijā visus uzreiz,” krievu avīzei “Deņ za dņom” sacīja Skolēnu pārstāvniecību asamblejas pārstāve Nadežda Savčuka.
"Arī Igaunijā daļa krievvalodīgo neatbalsta integrācijas programmu, uzskatot, ka tā ir šo iedzīvotāju asimilācija. "
Viņa norāda, ka situācija ar pāreju uz igauņu valodu būtiski atšķiras dažādos reģionos. Ja forumā Tartu krievu skolēni brīvā igauņu valodā ministrijas pārstāvjiem stāstīja par savu veiksmīgo pāreju uz igauņu mācību valodu, tad viņu kolēģi no valsts ziemeļaustrumiem bija norūpējušies, ka igauņu valodas stundās nākas „iekalt” gramatikas likumus, bet valodas prakse skolā, nemaz nerunājot par vidi ārpus skolas tādās pilsētās kā Narva vai Sillamē, ir ļoti ierobežota.
Šie skolēni norādījuši, ka mākslu, mūziku, fizkultūru vai mācību par cilvēku varētu sākt apgūt igauņu valodā jau pamatskolā. Tāpat skolēni gribētu vairāk piedalīties dažādos ārpusklases pasākumu projektos kopā ar saviem igauņu vienaudžiem, lai veidotos sociālā saikne un arī iespēja runāt igauniski.
Šobrīd aptuveni 19% visu skolēnu apmeklē krievu skolas, bet katrs desmitais students augstskolās mācās krievu valodā. Pamatskolas un ģimnāzijas izglītību krievu valodā kopumā valstī var iegūt 92 skolās, igauņu valodā – 428, bet divās skolās mācību priekšmetus pasniedz angļu valodā. Skolās ar krievu mācību valodu igauņu valoda kā obligātais mācību priekšmets ir ieviests jau kopš 1.klases, bet igauņu valodas eksāmens skolēniem, kuri mācās šajās skolās, visiem ir jākārto obligāti.
