Daudzi lietuvieši uzskata: ja valodu jautājums nonācis līdz referendumam, tad tā daļēji ir arī pašu latviešu vaina – pēc neatkarības atgūšanas neesot novilkta strikta līnija starp iebraukušajiem krievvalodīgajiem un sen dzīvojošiem. Vēl pilsonības likuma grozījumi, kas atvieglo pilsonības iegūšanu, un latviešu gatavība vienmēr pāriet uz krievu valodu, pat ja sarunu biedrs saprot latviski. Pašreizējo situāciju veicinājusi Latvijas politika un politiķi, kā arī latviešu iedzīvotāju daļas pieļautās kļūdas un nespējīgā propaganda.
Lietuvieši latviešus uzlūko ar līdzjūtību
Lietuvas žurnālisti un politologi atzīmē, ka Latvija stingri vien zaudē plašsaziņas laukā: televīzijā, radio, presē un internetā. Lietuviešu filozofa un rakstnieka Arvīda Jozaiča grāmatā ,,Rīga - civilizācija nevienam" ir rindkopa ar LTV5 veltītiem vārdiem: ,,Nebūtu izbrīnīts, ja TV studijā parādītos policists un varoņiem uzliktu rokudzelžus."
Lietuvas
Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātnes institūta students
Lukass Simons Zadaracks uzskata, ka daļu Latvijā iznākošo krievvalodīgo presi
pēc satura var droši nosaukt par pretvalstisku. Informācija kā televīzijā, tā
internetā dzen ķīli starp divām Latvijas sabiedrības daļām. "Neskatoties uz to,
ka Latvija un abas pārējās Baltijas valsis ir NATO un ES dalībvalstis, Krievijas
ģeopolitiskās intereses ir nemainīgas, tām jāpaliek Maskavas ietekmes sfērā,"
viņš raksta šā gada 18.janvāra publikācijā "Latvijas krievi un latvieši:
mūžam nošķirti?" ("Latvijos rusai ir latviai: amžiams atskirai?")
portālā "Delfi". "Nākotnē paralēlā krievvalodīgā kopiena varbūt transformēsies
jaunā etnosā, kas nebūt nebūs stabilitātes un Latvijas rietumu politikas
garants."
Viļņā lielākā daļa nopērkamo žurnālu un laikrakstu ir lietuviešu valodā, savukārt Rīgā, vizuāli vērtējot, žurnāli un avīzes pārsvarā ir krievu valodā. Lietuvas krievi saprot lietuviešu valodu. Kā ir Latvijā? Jāteic, ka notikumi, kas saistīti ar drīzo krievu valodas referendumu, liek lietuviešiem uz Latvijas pusi lūkoties jau ar līdzjūtību.
Mainīgais tautību kaleidoskops
Mūsdienās būtu grūti atrast valsti, kuru apdzīvo tikai viena tauta. Lietuvas teritorijā kopš seniem laikiem dzīvo dažādu tautu pārstāvji. Kā visās pasaules valstīs, arī Lietuvas etniskais stāvoklis laika gaitā ir mainījies:
- 1923.gadā Lietuvā dzīvoja 26 tautību iedzīvotāji,
- 1989.gada tautas skaitīšana fiksēja jau vairāk nekā 100 tautību,
- 2001.gadā - 115 tautības.
Tautas skaitīšanas dati 2001.gadā rāda, ka no 3,5 miljoniem iedzīvotāju 83,5% bija lietuvieši, 6,4% - poļi, bet 6,3% - krievi.
Atsevišķu mazākumtautību iedzīvotāju skaits ir visai nevienāds: no vairākiem simtiem tūkstošu (kā poļi un krievi) līdz dažiem tūkstošiem (latviešu 2001.gadā Lietuvā bija 2955) un pat tikai dažiem desmitiem (kā grieķi, bulgāri u.c.). Lietuvā, sākot no 1979.gada, visu iedzīvotāju kopskaitā lietuviešu bijis aptuveni 80 procenti. Pēc Lietuvas Republikas Statistikas departamenta datiem, 2011.gadā no visiem Lietuvas teritorijā dzīvojošajiem 83,9% bija lietuvieši, 6,6% - poļi, 5,4% - krievi un 1,1% baltkrievi.
"Lietuvieši ar Valsts valodas likumu sabiedriskā telpā aizliedz uzrakstus, kas nav lietuviešu valodā."
Valsts iedzīvotāju kopskaits pēdējo divdesmit gadu laikā samazinājies, līdztekus rucis arī cittautiešu skaits. Visvairāk cittautiešu ir Austrumu un Dienvidaustrumu Lietuvā, kā arī Viļņā, Klaipēdā un Visaginā. Tautas skaitīšana 2001.gadā uzrādīja, ka tieši bijušajā Lietuvas atomelektrostacijas pilsētā Visaginā procentuāli ir visvairāk krievu - 51%, Viļņā - 12%, Klaipēdā - 21% un Kauņā - 4,4 procenti. Poļi pārsvarā apdzīvo Viļņas novadu: Viļņas rajonā un Šalčininku rajonā poļu tautības iedzīvotāji ir pārsvarā – attiecīgi 61 un 79 procenti. Pašā Viļņas pilsētā no visiem pilsētas iedzīvotājiem 19% ir poļi, bet Traķos to skaits ir 33% no visiem iedzīvotājiem.
Viena valsts valoda – lietuviešu
Lietuvas konstitūcijas 14.pants nosaka: "Lietuvā valsts valoda ir lietuviešu valoda." Ja citas valsts pilsonis grib iegūt Lietuvas valsts pilsonību, protams, tam jāzvēr, un viens no noteikumiem pilsonības iegūšanai ir lietuviešu valodas prasme. Lietuvieši, ņemot vērā vēsturisko pieredzi, ar Valsts valodas likumu (17.panta 1.daļu) sabiedriskā telpā aizliedz uzrakstus, kas nav lietuviešu valodā: ,,Lietuvas Republikā publiskie uzraksti ir valsts valodā."
Par lietuviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Lietuvā jautājumu nav. Krievu mazākumtautības pretenzijas valodu jautājumā dzirdamas maz. Ja gadījumā apvieno divas krievu skolas, kurās samazinājies skolēnu skaits, tad to uzskata par pāridarījumu tieši krieviem, kaut tajā pašā laikā apvieno arī lietuviešu skolas. Poļu kompakti apdzīvotajos rajonos poļu tautības iedzīvotāji uzskata, ka viņu rajonos vajadzētu būt "vairāk poļu valodai".
Lietuvas parlamentā ir trīs poļu tautības deputāti, viens deputāts pārstāv Lietuvu Eiropas Savienības parlamentā. Vietējās pašvaldībās kopskaitā ir 53 poļu tautības deputāti. Savukārt Viļņas un Šalčininku rajonu pašvaldībā valdošajā vairākumā ir Poļu vēlēšanu akcijas partijas pārstāvji.
"Pakāpeniski tiek palielināts priekšmetu skaits, kas skolā jāapgūst lietuviešu valodā."
Poļu mazākumtautību pārstāvošās organizācijas par svarīgākiem uzskata trīs jautājumus: izglītību, publiskos uzrakstus (piemēram, ielu nosaukumus) un vārda un uzvārda rakstību poļu valodā.
Lietuvas varas iestādes cīnās ar ielu un ciematu uzrakstiem poļu valodā Viļņas un Šalčininku rajonā. Ne vienmēr šajā cīņā ir panākumi. Poļi protestē, uzskatot, ka netiek ievērotas mazākumtautību tiesības.
Lietuvas parlaments vēl nav pieņēmis galīgo lēmumu par ierakstiem pasēs citās valodās. Tika atmests ierosinājums par vienu ierakstu pasē (vārdu, uzvārdu) poļu valodā. Otrs priekšlikums - līdztekus ierakstam lietuviešu valodā veikt arī ierakstu poļu valodā - gaida savu atrisinājumu.
Lietuviešu valoda - arī mazākumtautību skolās
Lietuvā, tāpat kā Latvijā, izglītības sistēma tiek reformēta, uzlabota, pārkārtota. Protams, iedzīvotāju skaita samazināšanās dēļ samazinās arī skolu skaits, visvairāk - laukos. Diemžēl tas ir nenovēršams process, bet - vai reformas vienmēr notiek racionāli un atbilstoši iedzīvotāju interesēm? Lietuvā 2010./2011. mācību gadā ir 36 vispārizglītojošās skolas ar krievu mācībvalodu, 57 – ar poļu mācībvalodu, kas koncentrētas Viļņā, Viļņas, Šalčininku un citos Lietuvas austrumu rajonos. Ir vēl skolas ar krievu un lietuviešu mācībvalodu klasēm un skolas ar poļu un lietuviešu mācībvalodu klasēm.
Lietuvai ar aptuveni 213 tūkstošiem poļu tautības iedzīvotāju skolu skaits ar poļu mācību valodu nav mazs. Vācijā dzīvo 2 miljoni poļu un tur nav nevienas skolas ar poļu mācībvalodu. ASV, kur dzīvo 10 miljoni poļu, viņi var apmeklēt tikai svētdienas skolas poļu valodā. Ukrainā – viens miljons poļu un viena poļu skola.
"Valsts ir pieļāvusi kļūdu, atļaujot dibināt poļu un krievu partijas pēc etniskā principa."
Lietuvas poļi rudenī organizēja protesta mītiņus gan pie Prezidenta pils, gan pie parlamenta - protestējot pret jauno izglītības likumu, saskaņā ar kuru mazākumtautību skolās tiek stiprināts lietuviešu valodas lietojums (atsevišķi priekšmeti, kā ģeogrāfija un vēsture - lietuviešu valodā). Vietējo poļu protestus atbalsta arī Polijas politiķi. Lietuvieši visus pārmetums noraida, norādot, ka likums atbilst Eiropas standartiem un ir analoģisks likumam, kas ir spēkā pašā Polijā.
Pakāpeniski tiek palielināts priekšmetu skaits, kas jāapgūst lietuviešu valodā, un lietuviešu valodas gala eksāmens būs jākārto un vienādā apjomā jānokārto kā lietuviešu, tā mazākumtautību skolu skolēniem. Abitūrijas eksāmens lietuviešu valodā vidusskolēniem, kārtojot vidējās izglītības iegūšanas eksāmenu, ir veidots saskaņā ar 11. un 12.klases lietuviešu valodas un literatūras mācību programmu.
"Mazākumtautībnieki" tomēr nav vienoti
Ir izveidota kopīga Polijas un Lietuvas izglītības ekspertu darba grupa, kuras dalībnieki jau ir tikušies ne vienu reizi vien, bet pagaidām līdz vienotam viedoklim nav nonākuši. Lietuviešu puse uzsver, ka divvalodīga apmācība atbilst Hāgas rekomendācijām par mazākumtautību izglītības tiesībām, kuras iesaka atsevišķus priekšmetus valsts valodā mācīt jau sākumskolā un pamatskolā, vidusskolā šo priekšmetu skaitu konsekventi palielinot. Uz poļu pārmetumiem, ka visas pārmaiņas pasliktināšot poļu dzimtās valodas situāciju, lietuvieši norāda – pārmaiņu dēļ dzimtās poļu valodas stundu skaits netiek samazināts.
Viļņas rajona vicemērs Jans Macēvičs paziņojis, ka rajonā bērni tiek mācīti tikai poļu valodā, ignorējot Izglītības likumu: "Likuma neievērošana ir pilsoniskais protests, demonstrējot vēlēšanos mācīties dzimtajā valodā." Protestētāji jūtas itin droši, jo viņus atbalsta Polijas politiķi un pašreizējais eiroparlamentārietis Valdemārs Tomaševskis, par "poļu jautājumu Lietuvā" nepārtraukti atgādinot ES parlamentā.
Lietuvas Poļu vēlēšanu akcijas līderis V.Tomaševskis, paziņojot par apņemšanos Lietuvas parlamenta vēlēšanās šoruden startēt kopīgi ar Krievu alianses partiju, gan ir izraisījis citu mazākumtautību pārstāvju sašutumu. V.Tomaševskis publiski apgalvo, ka viņu atbalstot arī citas mazākumtautības apvienojošās organizācijas.
Tomēr Lietuvas tautību biedrību padomes priekšsēdis Mahirs Gamzājevs savā atklātā vēstulē raksta: ,,V.Tomaševskim patīk runāt visu Lietuvā dzīvojošo tautību, etnisko grupu vārdā. Mums tas nav pieņemams, "vecākā brāļa" etaps jau noiets – ilgāk nekā 50 gadus mums bija "vecākais brālis", kas runāja visu Padomju Savienībā dzīvojošo tautību vārdā." Arī ebreju, baltkrievu, čečenu, tatāru un citu tautību pārstāvji uzsver, ka viņi nav pilnvarojuši V.Tomaševski viņus pārstāvēt. Neraugoties uz to, Tomaševskis tomēr mēdz deklarēt, ka viņš pārstāvot ne tikai Lietuvas poļus, bet arī citas šeit dzīvojošās tautas.
M.Gamzājevs kritizē Lietuvas Poļu vēlēšanu akcijas politiķus, kuru destruktīvās darbības un nepamatoto pretenziju rezultātā Lietuvā līdz šai dienai nav pieņemts Mazākumtautību likums, un ar nožēlu atzīmē, ka Lietuvas valsts institūcijas izturas nepamatoti liberāli. Savu domu viņš paskaidro: valsts ir pieļāvusi kļūdu, atļaujot dibināt poļu un krievu partijas pēc etniskā principa.
