Politiska valdība vai profesionāļu hunta?

Valsts prezidents Andris Bērziņš savas kancelejas darbiniekiem uzdevis sagatavot likumdošanas iniciatīvu par prasībām, kādam jāatbilst Ministru prezidenta un arī ministru amata kandidātiem. 

"Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā ir pietiekami skaidri pateikts, kam jāatbilst kandidātam, un arī mehānisms, kā to novērtēt. Es pats to procedūru izgāju, saņemot atzinumus no visām tiesībsargājošajām iestādēm. Lūdzu pastrādāt, lai mēs varētu iesniegt likumdošanas iniciatīvu par prasībām, kādam jābūt Ministru prezidentam. Faktiski tas jāattiecina arī uz ministriem, vismaz uz vienu daļu. Citādi ministrs parādās vienā naktī, un tad pēc tam gadu zīlē, kas viņš tāds ir," žurnālam IR paudis A.Bērziņš.

Atbilstību amatam kā priekšnosacījumu darbam nākamajā valdībā īsi pēc vēlēšanām "Vienotības" valdes sēdē uzsvēra arī premjers Valdis Dombrovskis, norādot, ka 11.Saeimas vēlēšanās neveiksmi cietušie ministri netiks atkārtoti virzīti amatiem. "Mēs jau pirms vēlēšanām ļoti skaidri definējām kritērijus ministru amatu kandidātiem - profesionalitāte, augstākā izglītība, tostarp laba reputācija," pauda V.Dombrovskis.

Profesionalitāte nav nepieciešama

Patlaban Ministru kabineta iekārtas likums profesionālos kritērijus pārraugāmajā nozarē neizvirza. Likums nosaka: par Ministru kabineta locekli nevar izvirzīt un apstiprināt personu, kuru saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu nevar pieteikt par Saeimas deputāta kandidātu un ievēlēt Saeimā.

Proti, liegums kandidēt noteikts rīcībnespējīgām personām, personām ar kriminālu pagātni, ārvalstu specdienestu un padomju drošības iestāžu darbiniekiem, personām, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās Latvijas Republikai naidīgās organizācijās.

Ņemot vērā, ka profesionālās atbilstības kritēriji ministru amata pretendentiem netiek izvirzīti, jautājums par daudzu ministru atbilstību ieņemamajam postenim bijis aktuāls jau kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas. Sevišķi tas attiecināts uz specifisku nozaru vadību. Tā, piemēram, no 15 ministriem, kas vadījuši Iekšlietu ministriju kopš 1991.gada, bijuši tādi cilvēki kā ārsts Roberts Jurdžs, mācītājs Ēriks Jēkabsons, piensaimnieks Dzintars Jaundžeikars, žurnāliste Linda Mūrniece.

"Ministrs parādās vienā naktī, un tad pēc tam gadu zīlē, kas viņš tāds ir."

Valsts prezidents A.Bērziņš

Savukārt Aizsardzības ministriju vadījuši, piemēram, veterinārs Vinets Veldre, lauksaimnieks Atis Slakteris un jau minētā L.Mūrniece. A.Slakteris piedevām bijis arī finanšu ministrs no 2007.gada decembra līdz 2009.gada martam – laikā kad valsts ekonomika piedzīvoja strauju recesiju. Savukārt laikā kad Latvija ieslīga 1995.gada banku krīzē, inženiera izglītību ieguvušā Māra Gaiļa valdības finanšu ministrs bija fiziķis Andris Piebalgs. Nevienam no minētajiem ministriem, izņemot A.Slakteri, vērtējot viņu atbilstību ministra amatam tā ieņemšanas brīdī, nebija arī vērā ņemamas politiskās darbības pieredzes, kas varētu kompensēt atbilstošas izglītības trūkumu.

Kā atsevišķs kuriozs gadījums jāmin incidents ar Māri Vītolu, kurš Izglītības un zinātnes ministriju vadīja no 1999.gada decembra līdz 2000.gada maijam. Ministrs tika atskaitīts no maģistra studijām Latvijas Universitātē mācību programmas nepildīšanas dēļ. Līdz tam M.Vītols apgalvoja, ka studē politikas zinātnes, taču mācības uz laiku pārtraucis.

Atbilstošākie – Dombrovskis un Kalvītis

Arī papētot kopš neatkarības atjaunošanas strādājušo Latvijas valdības vadītāju izglītību, var secināt, ka izcila atbilstība ieņemamajam amatam, kas nozīmētu augstu kompetenci tautsaimniecībā un valsts pārvaldē, nav dominējošā iezīme. Kritiku, vērtējot iegūto izglītību un pieredzi politikā premjera amata ieņemšanas brīdī, īsti nevar izvirzīt vien diviem - pašreizējam valdības vadītājam Valdim Dombrovskim un Aigaram Kalvītim.

V.Dombrovskis, kā liecina Centrālajai vēlēšanu komisijai iesniegtā informācija, ir ieguvis profesionālo maģistra grādu nodokļu un muitas administrēšanā (Latvijas Universitāte) un maģistra grādu fizikā (Rīgas Tehniskā universitāte). Pašreizējais premjers, kurš politikā ienāca līdz ar "Jaunā laika" uzvaru 2002.gada parlamenta vēlēšanās, bijis finanšu ministrs Einara Repšes valdībā, ekonomikas ministra padomnieks; 2004.gadā ievēlēts Eiropas Parlamentā, kur darbojies finanšu un budžeta jomā. 2009.gada martā V.Dombrovskis apstiprināts par Latvijas Republikas Ministru prezidentu un šo amatu ieņēmis arī pēc 10.Saeimas vēlēšanām 2010.gada oktobrī.

"Ministrs tika atskaitīts no maģistra studijām mācību programmas nepildīšanas dēļ."

Savukārt Aigars Kalvītis 1995.gadā ieguvis ekonomikas zinātņu maģistra grādu, stažējies Viskonsīnas universitātē ASV. A.Kalvītis kā viens no "Tautas partijas" dibinātājiem 1998.gadā tika pirmoreiz ievēlēts Saeimā. Bijis zemkopības un ekonomikas ministrs. 2004.gada decembrī kļuva par Latvijas Ministru prezidentu. Šo amatu turpināja ieņemt arī pēc 9.Saeimas vēlēšanām 2006.gada rudenī un tajā noturējās līdz pat 2007.gada decembrim, kad strauji zaudēja popularitāti.

Pie amatam atbilstošākajiem premjeriem, vērtējot pēc pieredzes politikā un izglītības, pieskaitāms arī Guntars Krasts. Viņš apvienībā "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK ir darbojies jau kopš tās pirmsākumiem un premjera postenī bija no 1997.gada augusta līdz 1998.gada novembrim. 1982.gadā G.Krasts ir beidzis Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultāti tautsaimniecības plānošanas specialitātē.

"Pašlaik vairākām amatpersonu kategorijām, arī valsts civildienesta ierēdņiem, likumā prasības ir noteiktas stingrākas un konkrētākas nekā ministriem."

Atkārtoti premjerministra posteni ir ieņēmuši "Tautas partijas" dibinātājs Andris Šķēle un patlaban no LPP/LC saraksta Eiropas Parlamentā ievēlētais Ivars Godmanis. A.Šķēle 1981.gadā beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju kā inženieris. I.Godmanis no 1984.gada līdz 1988.gadam darbojies LU Cietvielu fizikas institūtā kā jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks; 1992.gadā ieguvis fizikas doktora grādu. Fiziķa izglītība ir arī bijušajam premjerministram E.Repšem. Citi ekspremjeri: Indulis Emsis – biologs, Valdis Birkavs – jurists, Andris Bērziņš - vēsturnieks, Vilis Krištopans – arhitekts celtnieks.

Tiesa, novērtējot līdzšinējo valdības vadītāju un ministru veikumu, jāsecina, ka ne vienmēr liela politiskā pieredze un atbilstoša izglītība ir nozīmējusi arī personas sekmīgu darbu valdībā. Nereti tieši cilvēks no malas, nebūdams saistīts ar pārraugāmo nozari, spēj pieņemt efektīvus lēmumus un viest progresīvas pārmaiņas, norāda Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētnieks, politikas analīzes eksperts Valts Kalniņš.

Par un pret kritēriju noteikšanu

 "Ideja ir atbalstāma, jo pašlaik vairākām amatpersonu kategorijām, arī valsts civildienesta ierēdņiem, likumā prasības ir noteiktas stingrākas un konkrētākas nekā ministriem – amatam, kas hierarhijas ziņā ir augstāks," Valsts prezidenta un premjera iniciatīvas par amata kritēriju noteikšanu valdības locekļiem novērtē Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane.

Attiecībā uz ministru amatu likumā papildus būtu nosakāmi arī tādi kvalifikācijas kritēriji kā valsts valodas prasme augstākajā pakāpē un vismaz divu svešvalodu prasme; augstākā izglītība - nozarei atbilstoša profesionālā kvalifikācija, darba stāžs vadošā amatā, nevainojama reputācija un atbilstība likuma "Par valsts noslēpumu" prasībām, kas jāizpilda, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, LV portālam pauda Valsts kancelejas vadītāja.

Papildus būtu vērtējams jautājums par vecuma ierobežojumu ministram, piemēram, 30 gadi, uzskata E.Dreimane. Šajā gadījumā, ja tas tiek attiecināts uz Ministru prezidentu pēc analoģijas ar Valsts prezidentu, būtu nepieciešami grozījumi Latvijas Republikas Satversmē.

Lai gan ir saprotama sabiedrības vēlme ministru postenī redzēt augsta līmeņa pārraugāmo nozaru profesionāļus, augstākās izglītības vai darba pieredzes kritēriju noteikšana premjera un ministru amatu kandidātiem tomēr neatbilst parlamentārās demokrātijas būtībai, uzskata V.Kalniņš.  

"Partijām, protams, būtu jārūpējas, lai valdībā nonāk pieredzējuši cilvēki, taču ministrs ir izteikti politisks amats, kuru veikt cilvēkam uztic pilsoņu demokrātiski ievēlēts parlaments. Demokrātija diemžēl ne vienmēr darbojas perfekti," skaidro eksperts. Cik lielā mērā pilsoņi vēlēšanās no partijām prasīs efektīvu politiku, tik efektīva tā arī būs, pārstāvnieciskās demokrātijas aksiomu iezīmē V.Kalniņš.

"Ministrs ir izteikti politisks amats, kuru veikt cilvēkam uztic pilsoņu demokrātiski ievēlēts parlaments."

„Providus” pētnieks Valts Kalniņš

Atzīstot, ka ne vienmēr ministru posteņiem tikuši izvēlēti atbilstošākie kandidāti, viņš uzsver: valdības vadītāja amatā kopš valsts neatkarības atjaunošanas nav nonācis neviens gadījuma rakstura cilvēks – visi premjerministri ir bijuši savas partijas politikai atbilstoši pārstāvji.

Tā dēvētās nepolitiskas profesionāļu valdības izveidošana vai pie partijām nepiederoša premjerministra iecelšana, kas ne reizi vien ir pieminēta, kā atrisinājums izpildvaras efektivitātes uzlabošanai, pēc V.Kalniņa domām, tāpat neatbilst demokrātijas garam: "Var taisīt ekspertu huntu, un vēlēšanām vairs nebūs nozīmes."

 Viena no iespējām vēlētājiem paust savu gribu attiecībā uz valdības sastāvu ir jau pirms vēlēšanām iesaistīties diskusijās ar partijām par ministru amata kandidātiem, ko tās spētu piedāvāt, nonākot pie varas, atzīst V.Kalniņš. Līdzdalību kā sabiedrības iespēju ietekmēt Ministru kabineta portretu galeriju uzsver arī "Providus" pētniece, izglītības politikas un valsts pārvaldes reformu eksperte Marija Golubeva, iesakot izveidot nozaru konsultatīvās padomes, kurās nevalstisko organizāciju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji vērtētu potenciālos ministru kandidātus.