Jauns sabiedriskais medijs vai jauna māja?

Lai to noskaidrotu, kā arī analizētu jauno koncepciju, nepieciešams neliels atskats dažus gadus senā vēsturē. Pēc premjera Valda Dombrovska iniciatīvas 2009. gada vasarā tika izveidota darba grupa, kuras mērķis bija Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma konceptuālu labojumu izstrāde un kopīgas elektronisko mediju attīstības koncepcijas izveide. Viens no galvenajiem uzdevumiem bija Latvijas televīzijas (LTV) un Latvijas radio (LR) apvienošana. Pamatmotīvs – cerības, ka tā var ietaupīt budžeta līdzekļus un paglābt no finanšu grūtībām abas raidorganizācijas.

Vēlāk spēki tika apvienoti, gada nogalē darba grupa tika paplašināta, tajā iesaistoties Saeimas atbildīgajai komisijai – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, ministriju pārstāvjiem, kā arī LTV un LR vadībai un citiem ekspertiem. Auditoru kompānijai "Ernst&Young" jau bija pasūtīts pētījums, kurā tika novērtēta apvienošanas finansiālā, administratīvā, tehnoloģiskā un loģistikas lietderība, lai varētu kompetenti spriest, vai šāda apvienošana nepieciešama vai tā sasniegs iecerēto – līdzekļu ietaupīšanu. Auditoru secinājums – tehniska LTV un LR apvienošana pati par sevi nekādus finansiālus ietaupījumus nesniegs, jo šī procesa izmaksas būs līdzvērtīgas ietaupījumiem. Bija dažādas versijas par darba optimizāciju, apvienojot LTV un LR grāmatvedību, autoparku, citus tehniskos dienestus, tomēr projekts tika atzīts par nelietderīgu.

Alternatīva koncepcija, kas pazuda

Pa to laiku neatkarīgie eksperti – Dr.sc.soc. Anda Rožukalne un Dr.paed. Inta Brikše kopā ar vairākiem domubiedriem – izstrādāja koncepciju vienotam sabiedriskajam medijam. Tajā tika uzsvērts: nav lietderīgi "lāpīt veco sistēmu", tā tikai paildzinot tās eksistenci. Būtu vajadzīgas jaunas pārmaiņas, kuras atbilstu ne tikai informācijas nesēju tehnoloģiskajai attīstībai, bet galvenokārt pieaugošajai sabiedrības vajadzībai pēc neatkarīga sabiedriska elektroniskā medija, kurš spētu nodrošināt tās vajadzības, kā arī īstenot tiesības uz informācijas pieejamību un vārda brīvību. Un, kas nav mazsvarīgi, spētu radīt daudz augstvērtīgākus produktus, nekā tas ir patlaban. Darba grupa orientējās gan uz jaunām idejām medija pārvaldē un uzraudzībā, gan tā restrukturizācijā.

• Neatkarīgo ekspertu koncepcijas preambulā teikts: "Sabiedriskie mediji ir būtiska Eiropas informācijas vides un kultūras telpas tradīcija un tiem ir kardināli svarīga loma sabiedrības demokrātijas, viedokļu daudzveidības, sociālās vienotības, kultūras, nacionālās identitātes un valodas attīstības procesos. Sabiedrisko mediju uzdevumi un funkcijas nav deleģējamas komerciālajiem medijiem, jo to darbības principi, ko nosaka mērķis gūt peļņu, neparedz pienākumu sniegt sabiedrībai tāda rakstura informāciju, kuras efekti nenodrošina peļņu un stabilu vietu mediju tirgū."
• Noslēguma secinājums: "Nepieciešams izstrādāt LR un LTV (vai jauna sabiedriskā medija) attīstības plānu, orientējoties uz pasaulē notiekošajiem mediju konverģences procesiem, Eiropas valstu sabiedrisko mediju tradīciju, Latvijā pieejamajiem auditorijas un finansējuma resursiem un labu pārvaldības praksi un izvērtējot neatkarīga sabiedriskā medija pastāvēšanas ekonomiskos un politisks riskus, lai tos laikus novērstu."

  "Neraugoties uz solījumu "veidot jaunu sabiedrisko mediju", patlaban koncepcijā galvenais uzsvars ir tikai uz LTV un LR apvienošanu."

Tolaik šī ideja tika uztverta ar skepsi gan Saeimas komisijā, gan Nacionālajā radio un televīzijas padomē (NRTP). Viens no iemesliem bija A. Rožukalnes un I. Brikšes piedāvājums medija finansēšanai izmantot iespējas, kuras radītu Sabiedriskā medija fonda izveidošana. Tika nospriests, ka tas viss ir tālas, varbūt pat ļoti tālas nākotnes jautājums, jo nepieciešami tādi ieguldījumi, kuri Latvijas valsts budžetam vēl ilgi nebūs pa spēkam. Jāpiebilst, ka bez novatoriska finanšu risinājuma, kāds šajā gadījumā bija Sabiedriskā medija fonds, taču tas neizslēdz citus variantus, vienota sabiedriskā medija izveidošanas iespējas esošajā ekonomiskajā situācijā ļoti kritiski pavisam nesen novērtēja arī NEPLP uzaicinātais ES eksperts, kādreizējais BBC vadošs darbinieks. Viņš uzskata, ka šādu projektu "pacelt" ir pa spēkam tikai ļoti bagātai valstij un sabiedrībai.

Trešais piegājiens, ceturtais piegājiens

Tomēr jau 2009. gada decembrī NRTP izveidoja vēl vienu, pēc skaita nu jau trešo, darba grupu, kurā arī piedalījās nozaru profesionāļi, padomes pārstāvji un sabiedrisko mediju vadība – tā strādāja sabiedriskā kārtā, tāpat kā abas iepriekšējās.

• Ābrams Kleckins, NRTP priekšsēdētājs: "Šīs darba grupas mērķis ir runāt nevis no naudas trūkuma pozīcijām, bet runāt par nākotnes perspektīvām. Veidot jaunu sabiedrisko mediju ne tikai tehnoloģiski un administratīvi, bet pēc būtības. Informatīvo lauku pārņem komercija, kas mediju lauku pārvērš par izklaides un skandālu lauku. Sabiedrība nevar iztikt bez žurnālistikas, kas nodrošina strukturālu informāciju. Ir jābūt analīzei."
• Dace Buceniece, NRTP priekšsēdētāja vietniece: "Šīs darba grupas uzdevums ir izstrādāt mūsdienīga Latvijas sabiedriskā medija darbības modeli uz vienotas tehnoloģiskās bāzes – radio, televīzija un interneta portāls –, kā arī šī modeļa plānoto ieviešanas stratēģiju vidējā termiņā – aptuveni 2012. gads.

  "No koncepcijas: "mediju tirgū pieaug konkurence", "indivīdam nepieciešama kvalitatīva informācija un analīze", "demokrātija nav iedomājama bez neatkarīga sabiedriskā medija", "informācijas apjoms pieaug", "tehnoloģijas attīstās ļoti strauji"."

Taču pēc vairākiem mēnešiem šis darbs apsīka, līdz šī gada aprīlī līdz ar lēmumu likvidēt savu nu jau izdzisušo darba grupu NEPLP pieņēma lēmumu izveidot jaunu. Tai bija divi uzdevumi: pirmkārt, izveidot elektronisko plašsaziņas līdzekļu attīstības stratēģiju 2012.–2017. gadam, otrkārt, izstrādāt jaunu Latvijas Sabiedriskā medija koncepcijas projektu. Sākotnējā iecere veikt valsts iepirkumu, izsludinot konkursu par sabiedriskā medija tehnoloģiskās, finanšu un saturiskās koncepcijas izstrādi, Padomē tika noraidīta. Tā tika veidota pēc citiem principiem, iekļaujot visus NEPLP locekļus, Sabiedriski konsultatīvās padomes, Kultūras un Satiksmes ministrijas pārstāvjus. Tika piesaistīti padomes uzaicināti apmaksāti papildu eksperti – Juris Kaža, Jānis Holšteins, Rojs Dauburs, Artūrs Mednis un Jānis Vaišļa, kā arī divas konsultāciju firmas – finanšu auditorfirma "Ernst&Young" un juridisko jautājumu – "Čukstes un Kronberga advokātu birojs". No uzaicinājuma līdzdarboties atteicās Inta Brikše, Anda Rožukalne un Ilmārs Muuls. Visa darba izmaksas bija nedaudz vairāk nekā Ls 9000.

Sabiedriskā medija koncepcija. Būtība

Koncepcijas projektā "Par jauna Latvijas Sabiedriskā elektroniskā medija izveidi" piedāvāti trīs varianti:

• Piesardzīgais risinājums: vidējas ietekmes izmaiņas eksistējošajā sabiedriskajā medijā attiecībā uz visiem četriem sabiedriskā medija elementiem, proti, saturu, pieejamību, arhīvu un pārvaldību. Risinājums paredz vienotas sabiedriska medija kapitālsabiedrības izveidi, iespējams, sabiedriskajam medijam nosakot neatkarīgas (patstāvīgas) iestādes statusu, bet saglabājot LTV un LR ka sabiedriska medija struktūrvienību autonomiju attiecībā uz sabiedriska medija satura ražošanu un pārraidīšanu.
• Progresīvais risinājums: būtiskas izmaiņas visos četros sabiedriskā medija elementos – saturā, pieejamībā, arhīvā un pārvaldībā. Risinājuma ietvaros tiek izveidota jauna, vienota sabiedriska medija kapitālsabiedrība ar vienotu vadību un pārvaldību, iespējams, sabiedriskajam medijam nosakot neatkarīgas (patstāvīgas) iestādes statusu. Risinājuma ietvaros sabiedriska medija saturs tiek nodrošināts 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā, daļēji izmantojot sabiedriska medija resursu, daļēji – neatkarīgus producentus. Sabiedriskais medijs izmanto vienotu infrastruktūru, tiek saglabāta sabiedriska medija uzraudzības funkcija, kuru realizē NEPLP, un konsultatīvā padome. Alternatīva paredz pakāpenisku pareju uz valsts budžeta dotāciju kā galveno sabiedriskā medija finansēšanas avotu.
• Radikālais risinājums: būtiskas izmaiņas eksistējošajā sabiedriskajā medijā attiecībā uz visiem sabiedriska medija elementiem. Tiek izveidota jauna, vienota sabiedriska medija kapitālsabiedrība ar vienotu vadību un pārvaldību, iespējams, sabiedriskajam medijam nosakot neatkarīgas (patstāvīgas) iestādes statusu. Būtiskais izmaiņas šī risinājuma ietvaros paredzētas satura veidošanas pieejā, sabiedriskā medija saturu iepērkot no neatkarīgiem producentiem, sabiedriska medija resursus izmantojot vienīgi ziņu raidījumu sagatavošanā. Tiek saglabāta sabiedriska medija uzraudzības funkcija, Atšķirībā no iepriekš aprakstītajām alternatīvām tiek izmantota ārpakalpojuma sniedzēju infrastruktūra. Finansēšanas modelis paredz pakāpenisku pāreju uz licenču maksu kā galveno finansēšanas avotu, pamazām atsakoties no reklāmas ieņēmumiem.

Darba grupas pārstāvji secinājuši, ka Latvijas apstākļiem patlaban izdevīgākais un piemērotākais ir otrais jeb "progresīvais risinājums", kurš paredz LTV un LR apvienošanu un papildu interneta resursa izveidi uz jau esošās bāzes. To arī varētu uzskatīt par pašu galveno secinājumu, kas rodas, izlasot visu koncepciju.

"Informatīvo lauku pārņem komercija, kas mediju lauku pārvērš par izklaides un skandālu lauku"

Ā. Kleckins, NRTP priekšsēdētājs

Tomēr, iepazīstoties ar sagatavotās koncepcijas saturu, jāsecina, ka, neraugoties uz D. Bucenieces solījumu "veidot jaunu sabiedrisko mediju", patlaban ir runa tikai par LTV un LR apvienošanu, pat saglabājot un nedaudz papildinot to pašu jau esošo programmu struktūru, kā arī pilnveidojot interneta sadaļu. Koncepcijā neproporcionāli daudz vietas veltīts, piemēram, LR un jo īpaši LTV esošās tehnoloģiskās atpalicības un finansiālo grūtību aprakstam. Taču tikpat kā nemaz – kāda ir šī sabiedriskā medija īpašā vieta un nozīme tieši Latvijā, galu galā – kas tajā būs jauns, salīdzinot ar jau esošajiem – LTV un LR, izņemot mūsdienīgas tehnoloģijas.

Pats galvenais jaunais "elements" patlaban ir pamatojums, ka sabiedriskajam medijam nepieciešams uzcelt jaunu ēku, kurā būtu iespējams izvietot iekārtas, ar kuru palīdzību būtu iespēja ieviest mūsdienīgus tehnoloģiskus risinājumus. Plānots, ka tam (ieskaitot ēkas celtniecību) jābūt gatavam 2018. gadā, un Satiksmes ministrijai tapšana izmaksās 42 miljonus latu – 7,42 miljonus no valsts budžeta, sešus miljonus no Eiropas Sociālā fonda, 27, 21 miljonu no ERAF un divus miljonus latu no citiem avotiem.

Kā labā ir rezultāts?

Diemžēl koncepcija nesniedz nekādu priekšstatu par to, kāds ir Latvijas sabiedriskā medija pastāvēšanas pamatojums. Vairākkārt uzsvērts, ka "mediju tirgū pieaug konkurence", "indivīdam nepieciešama kvalitatīva informācija un analīze", "demokrātija nav iedomājama bez neatkarīga sabiedriskā medija", "sabiedriskajam medijam vajag informēt, izglītot, izklaidēt"(viena no pašām senākajām TV teorijām, kuru pagājušajā gadsimtā par savu uzdevumu izvirzīja BBC, – aut.), "informācijas apjoms pieaug", "tehnoloģijas attīstās ļoti strauji". Sevi neattaisno citu valstu sabiedrisko mediju pieredzes apkopojums, jo nav skaidri principi, kā šīs valstis izvēlētas un kā to pieredze vistiešākajā veidā attiektos uz Latviju. Runa ir par ASV, Turcijas, Zviedrijas, Čehijas, Dānijas, Lietuvas un BBC Ziemeļīrijas nodaļas (jeb, kā rakstīts koncepcijā, Īrijas) sabiedrisko mediju darbu. Savukārt koncepcijā Latvija nez kādēļ pretstatīta pasaulei un ignorēts fakts, ka esam ne tikai eiropieši, bet arī Eiropas Savienības dalībvalsts. Netiek sniegts pamatojums, ka visbeidzot taču Saeimai jāizstrādā "Likums par sabiedrisko mediju", jo jau patlaban spēkā esošais Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums ir novecojis un neatbilst sabiedriska medija veidošanas prasībām.

"Patlaban spēkā esošais Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums ir novecojis un neatbilst sabiedriska medija veidošanas prasībām."

Koncepcijas projektā "Par jauna Latvijas Sabiedriskā elektroniskā medija izveidi" pietrūkst paša galvenā – pamatojuma, kāpēc nepieciešams šis jaunveidojums, kurš taps, jaunajā ēkā strādājot apvienotajai LTV un LR komandai. Loģisks ir skaidrojums, kāpēc nepieciešams kvalitatīvs lēciens tehnoloģiskajā nodrošinājumā, jo tas ir pašsaprotams fakts pasaulē, kur tehnoloģijas noveco ar katru gadu jo ātrāk. Ņemot vērā to garo ceļu, kas noiets, topot šai koncepcijai, un četras darba grupas, kurās kopumā tika iesaistīti vismaz 70–80 speciālisti, rezultāts ir apbrīnojami pieticīgs un tā arī nedod atbildi: kāds būs jaunais Latvijas sabiedriskais medijs un kāpēc tas nepieciešams. Patiesībā šo koncepciju vajadzētu dēvēt: "Kā izdzīvot LTV un LR un vēl uzcelt jaunu ēku."