NATO samitā, kas Portugāles galvaspilsētā Lisabonā risināsies 19. un 20. novembrī, plānots apstiprināt jauno NATO stratēģisko koncepciju. Tās saturs pirms sanāksmes plašākam interesentu lokam nav pieejams, taču paredzams, ka uzmanība tajā veltīta jaunajiem 21. gadsimta apdraudējumiem: terorismam, pirātismam, iekšpolitiski nestabilām valstīm, kiberuzbrukumiem.
Kā jau ziņots, NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens, neraugoties uz vispārējiem taupības pasākumiem dalībvalstīs, aicināja veikt investīcijas pretraķešu aizsardzības sistēmās un citādi nodrošināties pret jaunajiem apdraudējumiem.
Latvija ieinteresēta NATO modernizācijā
Latvijai vissvarīgākais Lisabonas samitā ir jaunās NATO Stratēģiskās koncepcijas pieņemšana, jo tā atkārtoti apliecinās sabiedroto vienotību un gatavību attīstīt mūsdienu drošības videi atbilstošu kolektīvās aizsardzības organizāciju, kas ir stipra, uzticama un ilgtspējīga. Latvijai ir svarīgi, lai, atbildot uz 21. gadsimta jaunajiem izaicinājumiem, tiek paplašināti un stiprināti organizācijas kolektīvās aizsardzības pamati, informē Aizsardzības ministrijas (AM) pārstāve Dace Kundrāte.
„Ņemot vērā Latvijas pēdējo divu gadu laikā gūto pieredzi, ieviešot reformas aizsardzības nozarē, mūsu interesēs ir panākt, lai arī visa Ziemeļatlantijas līguma organizācija kļūtu pēc iespējas efektīvāka, izmantojot resursus maksimāli lietderīgi. Mūsu piemērs var būt noderīgs arī citiem sabiedrotajiem, un mēs sagaidām, ka samits būs apliecinājums tam, ka arī alianse spēj reformēties un piemēroties izmaiņām,” skaidro D. Kundrāte.
"Sagaidām, ka samits būs apliecinājums tam, ka arī alianse spēj piemēroties izmaiņām."
Otrs Latvijai būtisks aspekts samitā ir NATO operācija Afganistānā, jo dalībvalstīm ir paredzēts vienoties par varas nodošanas uzsākšanu afgāņiem. Latvijai ir svarīgi, lai šis process ir pārdomāts un nevājina drošības situāciju reģionā. Kā jau ziņots, Latvija jaunā ANO mandāta termiņā saglabās savu militāro klātbūtni nākamgad līdzšinējā skaitā - 175 karavīri vienā rotācijā.
2011. gada sākumā Latvijas karavīri dosies uz Meimenu Afganistānas ziemeļos, kur tiks iesaistīti arī Afganistānas policijas apmācīšanā. Savukārt karavīri, kas dienē Provinču atjaunošanas vienībā, turpinās savu darbu tajā. Līdz šim operācijā Afganistānā dzīvību zaudējuši četri Latvijas karavīri, bet vairāki guvuši dažāda veida ievainojumus.
Nostiprināt solidaritāti un konsultāciju principu
Latvijas interesēs NATO ietilpst arī lielāka līdzdalības nodrošināšana organizācijas lēmumu pieņemšanā ne vien attiecībā uz stratēģisko dokumentu izstrādi, bet arī jautājumu izlemšanā, kas skar reģiona drošības specifiku. Kā jau minēts, paužot bažas par Francijas nodomu pārdot Krievijai militāro kuģi „Mistral”, Latvija pavasarī rosināja lēmumu pieņemšanu NATO dalībvalstu ietvaros balstīt uz solidaritātes un konsultāciju principiem.
Iepriekšējais aizsardzības ministrs Imants Viesturs Lieģis gada sākumā A.F. Rasmusenu aicināja Vašingtonas līguma 4. panta ietvaros konsultāciju principu attiecināt uz visiem dalībvalstu darījumiem ar trešajām valstīm, ja tas var ietekmēt citu partneru drošību. Taču dalībvalstis, kurām ir attīstīta militārā rūpniecība, pagaidām uz to raudzījušās piesardzīgi, jo nevēlas ierobežot savas militārās rūpniecības un tirdzniecības iespējas.
"Imants Lieģis gada sākumā aicināja konsultāciju principu attiecināt uz visiem dalībvalstu darījumiem ar trešajām valstīm, ja tas var ietekmēt citu partneru drošību."
NATO ģenerālsekretārs, iepazīstoties ar ekspertu priekšlikumiem jaunajai alianses koncepcijai, atzina, ka ieteikumi par konsultāciju paplašināšanu ir vērā ņemami attiecībā uz enerģētikas drošības jautājumiem.
„Baltijas valstu aizsardzības plānos ir ne tikai militārie aspekti vien. Tajos arī runāts par aizsardzību no dažādiem citiem draudiem, kā starptautiskā noziedzība, narkotiku izplatīšanās, dabas katastrofas, vides piesārņojums,” tiekoties ar NATO ģenerālsekretāru A.F. Rasmusenu, atzina Latvijas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.
Ko pirms NATO samita veikusi Aizsardzības ministrija
Latvija ir aktīvi līdzdarbojusies vairāk nekā gadu ilgušajā NATO koncepcijas apspriešanā. Gatavojoties samitam Lisabonā, Aizsardzības ministrija, Ārlietu ministrija, Valsts prezidenta kanceleja un Latvijas pārstāvniecība Ziemeļatlantijas aliansē kopīgi ir formulējušas Latvijas politiku un intereses šajā organizācijā.
Aizsardzības ministrs un valsts sekretārs, kā arī citas ministrijas amatpersonas ir diskutējušas par samita darba kārtības jautājumiem gan semināros un konferencēs, gan arī divpusējās tikšanās ar citu valstu pārstāvjiem, informē D. Kundrāte. Vēl 15. novembrī, aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Dānijas Karalistes aizsardzības ministre Gite Lillelunde Beha, parakstot nodomu protokolu par Sauszemes spēku vienību sadarbību, uzsvēra Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbības padziļināšanu aizsardzības jautājumos.
Stiprinot NATO dalībvalstu sadarbību, šogad Latvijā norisinājās trīs nozīmīgas militārās mācības Baltic Host, BALTOPS un Sabre Strike 2011, kas veicinājušas sabiedroto solidaritāti un NATO Bruņoto spēku sadarbību.
