NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
07. oktobrī, 2010
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Politika
3
3

Igauņi priecīgi par vēlēšanu rezultātiem Latvijā

Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Nule kā notikušo parlamenta vēlēšanu rezultāti Latvijā priecē arī tuvējos kaimiņus igauņus - Latvija beidzot būs tikusi pie stabilas valdības, bet, kas jo īpaši svarīgi, – Latvija beidzot ir tikusi skaidrībā, kurā virzienā raudzīties – uz Austrumiem vai Rietumiem.

Eiropas Parlamenta deputāte Kristīna Ojulanda radio “Kuku” sacījusi, ka pozitīvi vērtē vēlēšanu rezultātus Latvijā un aicina priecāties par kaimiņiem, kas būs ieguvuši stabilu valdību. Viņa uzskata: vēlēšanu rezultāti ļauj cerēt, ka Latvija turpinās virzīties pa Eiropas attīstības ceļu, bet valsts ekonomiku izdosies sakārtot tā, lai arī Latvija varētu pāriet uz eirozonu. Deputāte arī norādīja, ka Kremļa spiediens uz Latviju ir ievērojami lielāks nekā uz Igauniju. Viņa paudusi viedokli, ka demokrātija Igaunijā ir jau tiktāl nobriedusi, ka partijas, kuru pamatā ir nacionalitāte, Igaunijā netiek dibinātas.

Andruss Herkels, Igaunijas Rīgikogu pārstāvis, savā blogā norāda, ka V. Dombrovska uzvara ir viena no labākajām ziņām, kādas pēdējā laikā ir saņemtas no kaimiņvalstīm. „Latvija joprojām ir orientēta uz Rietumiem, to nenovedīs līdz pilnīgam bankrotam, tā neatradīsies oligarhu kabatās un Krievijas ietekmes zonā.”

"Vēlēšanu rezultāti ļauj cerēt, ka Latvija turpinās virzīties pa Eiropas attīstības ceļu, bet valsts ekonomiku izdosies sakārtot tā, lai arī Latvija varētu pāriet uz eirozonu."

Viņš uzsver, ka ilgu laiku Latvija bija visjutīgākā valsts reģionā gan ekonomiskā, gan politiskā ziņā. V. Dombrovska panākumi liecina par to, ka cilvēki drīzāk ir gatavi atbalstīt radikālas un godīgas reformas, nevis populistiskas ilūzijas.

A. Herkels gan uzskata, ka vēl nopietni būs jāanalizē, kādēļ rezultāts bijis par labu V. Dombrovskim un krievu partiju popularitāte līdz ar vēlēšanu tuvošanos samazinājās. Viņš prāto: visticamāk, „Saskaņas centrs” saglabāja savas krievu balsis, taču zaudēja to latviešu balsis, kas kādu laiku bija nosvērušās viņiem par labu, bet beigās tomēr nobalsoja par citiem. Viņš arī uzskata, ka ir visai grūti apstrīdēt, ka V. Dombrovskis kā premjerministrs tomēr ir labi ticis galā ar ekonomisko krīzi Latvijā.

Savukārt runājot par faktoru, kādēļ vēlēšanu dienā balsis nosvērās par labu V. Dombrovskim, nevis A. Lembergam, A. Herkels min to, ka V. Dombrovskis bijis reāls kandidāts vēlēšanās, bet A. Lembergs - nē, jo par viņu pašu balsot nevarēja.

„Par V. Dombrovska uzvaru priecāties vēl ir pāragri, jo tā vēl nebūt nav absolūta garantija Latvijai. Tam, ka V. Dombrovska saraksts saņēma vislielāko atbalstu vēlēšanās, ir liela nozīme, taču tas vēl nenozīmē pārsvaru parlamentā. Oligarhiem saglabājas iespēja tirgoties un nospēlēt izšķirošo lomu,” ar A. Herkela domām iepazīstina portāls „Postimees”.

"Vēl nopietni būs jāanalizē, kādēļ rezultāts bijis par labu Dombrovskim un krievu partiju popularitāte līdz ar vēlēšanu tuvošanos samazinājās."

„BNS Grupp” vadītājs Anvars Samosts, uzstājoties radio “Kuku”, pievērsis uzmanību tam, cik nopietnus rezultātus sasniedza Aivara Lemberga pārstāvētā Zaļo un Zemnieku savienība: esot pavisam skaidrs, ka, ņemot vērā pārējo partiju atbalstu, šis par korupciju aizdomās turamais cilvēks, gandrīz vai mūžīgais Ventspils mērs kļūs par vienu no valdošās koalīcijas galvenajām personām. Kā sakot Latvijā, viņam rokās ir „zelta akcija”.

Savukārt Igaunijas Rīgikogu pārstāvis Marko Mihkelsons uzskata: „Saskaņas centra” piekāpšanās labējiem spēkiem liecina par to, ka latvieši atbalsta krietni pamatīgāku integrāciju Eiropas virzienā, informē portāls “Postimees”. „Divdesmit gadus pēc neatkarības atgūšanas Latvija bija nonākusi izvēles priekšā – turpināt deviņdesmito gadu sākumā nosprausto kursu uz Eiropu vai arī vērst skatienu Austrumu virzienā. Šāda situācija bija jau vairākus gadus un, sacīsim tieši, Latvijas politiskā aina, spriežot pēc vēlēšanu rezultātiem, ir diezgan nozīmīgi saskaldīta,” sacījis M. Mihkelsons, uzstājoties radio “Kuku”.

Gan M. Mihkelsons, gan A. Samosts ir izbrīnīti par zemo vēlētāju aktivitāti. A. Samosts norāda, ka latvieši neuzticas saviem vadītājiem un netic savas valsts nākotnei, un zemo aktivitāti saista ar to, ka valsts un valdība ir tālu no parastajiem latviešiem.

Politiķis Marts Lārs savā blogā raksta, ka parlamenta vēlēšanās tik veiksmīgi startējušajam V. Dombrovskim priekšā stāv milzīgs neapstrādāts darba lauks. Viņš norāda, ka Dombrovskim savs vēlēšanās iegūtais „cietais” mandāts ir jāizmanto, lai cīnītos ar korupciju, no kuras cieš Latvija. „Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka viņam būs jāveic Hērakla varoņdarbs,” raksta M. Lārs. Tiesa, par vēlēšanu rezultātiem viņš ir priecīgs: „Igaunijai tā ir laba ziņa, kura kārtējo reizi apliecina, ka sāpīgi, taču nepieciešami lēmumi vēlēšanās nes veiksmi.”

"Igaunijas pienākums ir atbalstīt Latviju pašreizējā situācijā, jo Igaunijas kaimiņiem grūtības nebūt vēl nav aiz muguras."

Viņš norāda: lai izietu no ekonomiskās krīzes, Latvijai ir vajadzīga politiskā stabilitāte, kuru V. Dombrovska valdība acīmredzot var piedāvāt, kaut arī ar vēlēšanu rezultātiem sarūgtinātais promaskaviešu bloks Latvijai draud ar ārkārtas vēlēšanām.

M. Lārs arī uzskata, ka Igaunijas pienākums ir atbalstīt Latviju pašreizējā situācijā, jo Igaunijas kaimiņiem grūtības nebūt nav aiz muguras.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU