Aicina 14 ES dalībvalstis stingrāk vērsties pret pārrobežu noziedzību
Saskaņā ar ES noteikumiem kopš 2006. gada dalībvalstis var piemērot konfiskāciju noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem ārzemēs. Tomēr ziņojums, ko 23. augustā publicēja Eiropas Komisija, liecina, ka puse ES valstu šos noteikumus nav ieviesusi. Tas nozīmē, ka aktīvi – vai tie būtu īpašumi, “atmazgāta” nauda vai zagtas automašīnas –, kas pieder noziedzīgai organizācijai, pret kuru tiek veikta kriminālvajāšana Francijā, atrodas drošībā, piemēram, Slovākijā vai Bulgārijā. EK min arī konkrētus piemērus: Pagājušajā mēnesī Itālijas iestādes konfiscēja mafijas aktīvus 60 miljonu eiro (42 miljoni latu) vērtībā. Apvienotajā Karalistē starptautiskai noziedznieku bandai, kam pieder īpašumi Dubaijā, konfiscēti 92,3 miljoni sterliņu mārciņu (80 miljoni latu). Šo konfiskāciju rezultātā tika atņemta tikai neliela daļa no noziedznieku kopējiem līdzekļiem, kurus mūsdienās ir viegli pārsūtīt pāri robežām.
Saskaņā ar ES noteikumiem tiesībaizsardzības iestādēm vajadzētu būt iespējai lūgt saviem partneriem citās dalībvalstīs piemērot konfiskācijas rīkojumus. Ziņojumā uzsvērts, ka neapmierinošās īstenošanas un birokrātijas dēļ, kas bieži vien atspoguļo uzticēšanās trūkumu citu valstu tiesībaizsardzības sistēmām, joprojām ir grūti vērsties pret noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem.
“Diemžēl ekonomikas krīzes apstākļos ES dalībvalstis ļauj paslīdēt garām notiesātu noziedznieku līdzekļiem miljardiem eiro vērtībā. Lai gan valstu valdības pirms četriem gadiem vienojās par konfiskācijas pasākumiem, tas vēl joprojām tā notiek,” norādījusi EK priekšsēdētāja vietniece un tiesiskuma, pamattiesību un pilsonības ES komisāre Viviena Redinga.
Noziedznieki izmanto ES atvērtās robežas, lai pār tām pārvietotu zagtus līdzekļus vai nelegālas preces. Konfiskācija šo praksi var ierobežot. Saskaņā ar ES noteikumiem viena ES valsts var nosūtīt konfiskācijas rīkojumu citai valstij, kurā rīkojuma subjekts dzīvo vai kurā tam ir īpašums vai ienākumi. Šī cita valsts veic konfiskāciju tiešā veidā saskaņā ar tās noteikumiem, nepildot nekādas turpmākas formalitātes.
Publicētais ziņojums liecina, ka līdz 2010. gada februārim šos noteikumus bija īstenojušas13 no 27 ES valstīm (Austrija, Čehija, Dānija, Somija, Vācija, Ungārija, Īrija, Latvija, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija). Lai gan šo pasākumu īstenošanas termiņš bija 2008. gada 24. novembris, septiņas valstis paziņojušas Komisijai, ka likumdošanas process vēl turpinās, bet pārējās septiņas informāciju nav sniegušas. Lietuva ir starp tām septiņām valstīm, kura informējusi par to, ka šo noteikumu ieviešanas process turpinās, Igaunija informāciju EK nav sniegusi.
Dalībvalstis, kas ir ieviesušas šos noteikumus, tos jau izmanto noziedzības apkarošanai. Piemēram, Nīderlandes tiesībaizsardzības iestādes partneriem visā ES ir nosūtījušas 121 konfiskācijas rīkojumu par līdzekļiem, kuru kopējā vērtība ir gandrīz 20 miljoni eiro (14 miljoni latu).
ES dalībvalstis 2006. gada 6. oktobrī vienojās par Padomes pamatlēmumu (2006/783/TI), kura mērķis bija atzīt un nekavējoties sākt pildīt konfiskācijas rīkojumus, kurus izdevušas citu ES valstu kompetentās iestādes.
Pirms stājās spēkā Lisabonas līgums, ES noteikumi tiesībaizsardzības jomā tika pieņemti kādreizējā tā sauktajā trešajā pīlārā pamatlēmumu veidā, kas bija saistoši dalībvalstīm attiecībā uz rezultātu, bet formas un metožu izvēle tika atstāta valstu iestāžu ziņā. Tādējādi varēja rasties aptuveni noteikumi, kuri praksē visā ES būtu ļoti atšķirīgi. Pārejas posmā līdz 2014. gadam EK nevar veikt tiesiskas darbības, kā tas ir iespējams citās politikas jomās, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis piemēro šos noteikumus, atgādināts EK pārstāvniecības Latvijā informācijā. Taču Komisija turpināšot uzraudzīt un aktīvi atbalstīt to efektīvu īstenošanu un izpildi dalībvalstīs.
Lai apmainītos ar pierādījumiem pārrobežu noziedzībā
EK 24. augustā pieņēma atzinumu par septiņu valstu (Austrijas, Beļģijas, Bulgārijas, Igaunijas, Slovēnijas, Spānijas un Zviedrijas) priekšlikumu par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu – sistēmu, kas atvieglos tiesībsargājošo iestāžu darbu, iegūstot pierādījumus pārrobežu kriminālprocesiem (vai izmeklēšanām). Šis priekšlikums ļaus iestādēm pieprasīt no saviem kolēģiem citās valstīs veikt izmeklēšanu, iegūt pierādījumus un apmainīties ar tiem. Pašreizējā sadrumstalotā izmeklēšanas pasākumu sistēma tiks aizstāta ar vienotu tiesisko regulējumu.
“Lai sekmīgi cīnītos pret pārrobežu noziedzību, valstu iestādēm ir vajadzīgi skaidri noteikumi, kas nav birokrātiski. Izmeklētājam, kas izseko starptautisku grupējumu vai meklē izvarotāju, kurš pastrādājis noziegumu vairākās valstīs, nebūtu jātērē savs darba laiks dažādu veidlapu aizpildīšanai. Tai pašā laikā mums jārūpējas par to, lai tiktu ieviestas pareizas procedūras, ar kurām nodrošina izmeklēšanā iesaistīto cilvēku pamattiesības, jo īpaši attiecībā uz tiem aizdomās turētajiem, kuru vaina nav pierādīta,” uzsver komisāre Viviena Redinga.
"ES dalībvalstis ļauj paslīdēt garām notiesātu noziedznieku līdzekļiem miljardiem eiro vērtībā."
EK arī atzīmējusi, ka iestādes izvairīsies no apmaiņas ar tādiem pierādījumiem kā banku dati, telefona sarunu reģistri vai DNS dati, ja tām nebūs savstarpējas uzticības par veidu, kādā tie iegūti. Tāpēc pierādījumu apmaiņa jāpapildina ar kopējiem minimāliem standartiem pierādījumu iegūšanai ES, lai nodrošinātu to pieļaujamību tiesā, kā arī ievērotu pamattiesības un tiesības uz taisnīgu tiesas procesu. Apmaiņā ar visa veida datiem būtu jāievēro ES datu aizsardzības noteikumi.
Visas 27 ES valstis tagad apspriedīs galīgo priekšlikumu, par kuru pēc tam balsos Eiropas Parlaments saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Komisija pēc tam lems par nepieciešamību iesniegt atsevišķus priekšlikumus, jo īpaši attiecībā uz pierādījumu iegūšanu un pieļaujamību. Visiem priekšlikumiem par ES noteikumiem ir jāievēro ES Pamattiesību harta.
Eiropas pierādījumu iegūšanas rīkojums, par kuru vienojās 2008. gada decembrī, ļauj izmeklētājiem pieprasīt pieejamus esošos pierādījumus, bet neparedz iespēju prasīt jaunu pierādījumu iegūšanu. Taču neviens šāds rīkojums nav izdots (salīdzinājumam – 2008. gadā ir izdoti 14 000 Eiropas apcietināšanas rīkojumu), jo tas ir spēkā tikai vienā valstī – Dānijā.
Ar mediāciju taupīt laiku un naudu pārrobežu juridiskajos strīdos
EK atkārtoti uzsvērusi potenciālu, kas piemīt spēkā esošajiem ES noteikumiem par mediāciju pārrobežu juridiskajos strīdos, atgādinot dalībvalstīm, ka šie pasākumi var būt efektīvi vienīgi tad, ja dalībvalstis tos īsteno valstu līmenī.
Pārrobežu mediācija gan nav vienkārša, jo jāsavieno atšķirīgas uzņēmējdarbības kultūras un abām pusēm ir vajadzīgi kopīgi noteikumi, uz kuriem balstīties. 2008. gada maijā stājās spēkā ES noteikumi par mediāciju, un tie ir jāievieš līdz 2011. gada maijam. Šie noteikumi rada juridiskas garantijas mediācijai un, piemērojot rīcības kodeksus vai mācības starpniekiem, nodrošina augstu šā procesa kvalitāti. Līdz šim četras valstis (Igaunija, Francija, Itālija un Portugāle) ir informējušas Komisiju, ka tās savas valsts tiesību aktos ir iekļāvušas ES noteikumus par mediāciju.
ES Direktīvu par mediāciju piemēro tad, kad divas puses, kas iesaistītas pārrobežu strīdā, brīvprātīgi tiecas panākt izlīgumu ar objektīva mediatora starpniecību. Dalībvalstīm ir jānodrošina iespēja īstenot mediācijā panāktus izlīgumus. Saskaņā ar nesen veiktu pētījumu, ko finansēja ES, tiek lēsts, ka, neizmantojot mediācijas pakalpojumus, vidēji ES tiek nelietderīgi izmantotas 331 līdz 446 dienas, bet papildu juridiskās izmaksas katrā lietā ir no 12 471 līdz 13 738 eiro.
Ar mediācijas palīdzību var atrisināt problēmas starp uzņēmumiem, darba devējiem un darba ņēmējiem, mājokļu īpašniekiem un īrniekiem vai arī starp ģimenēm tā, ka viņu attiecības tiek saglabātas un pat konstruktīvi nostiprinātas, un šādu rezultātu ne vienmēr var panākt tiesas procesā. Strīdu atrisināšana ārpus tiesas ļauj ietaupīt tiesu sistēmas līdzekļus un var samazināt juridiskās izmaksas. Strīdu risināšana tiešsaistē padara arvien pieejamāku attālināto mediāciju. Vienīgais, kā pietrūkst, ir pārrobežu noteikumi, kas pusēm sniedz pārliecību par procesu un tā piemērojamību, norādīts EK informācijā.
Komisija sagaida, ka līdz 2011. gada maijam šos noteikumus būs ieviesušas 26 dalībvalstis (Dānija izvēlējās nepiemērot šos noteikumus – prerogatīva, ko tā var izmantot saskaņā ar protokolu, kas pievienots ES līgumiem).
Lai gan lielākajā daļā dalībvalstu līdzīgi noteikumi valstu līmenī bija ieviesti jau pirms šīs direktīvas pieņemšanas, līdz 2011. gada 21. maijam tām ir jāpaziņo Komisijai par noteikumiem, ko tās pieņem direktīvas īstenošanai (direktīva konkrēti jānorāda minētajos valstu noteikumos). Dažās dalībvalstīs konkrētās nozarēs jau ir ieviesti mediācijas noteikumi; piemēram, Īrijā un Dānijā tādi pastāv darba attiecību jomā, Somijā – patērētāju domstarpību risināšanā, Zviedrijā – attiecībā uz satiksmes negadījumiem, bet Francijā un Īrijā – ģimenes strīdu risināšanā. Portugāle kopš 2001. gada organizē mācības mediatoriem.
ES pilsoņi atbalsta Eiropas ekonomikas koordināciju
Pagājušajā nedēļā publicētais Eirobarometra 2010. gada pavasara apsekojums liecina, ka krīzes apstākļos eiropieši ir pauduši bažas galvenokārt par pašreizējo ekonomikas situāciju (40%, un šis rādītājs, salīdzinot ar 2009. gada rudens apsekojumu, nav mainījies), bezdarbu (48%, -3 procentpunkti) un cenu celšanos (20%, +1). Turklāt krīze ir ietekmējusi iedzīvotāju izpratni par ES: 40% (+3) eiropiešu savu priekšstatu par ES saista ar eiro, 45% (-1) – ar tiesībām brīvi pārvietoties, t.i., studēt, strādāt un ceļot jebkur ES, un 24% (-4) – savu priekšstatu par ES saista ar mieru. Apsekojums veikts maijā, kad Eiropas valstu parādu krīze sasniedza visaugstāko pakāpi.
Eirobarometra pavasara apsekojumā īpaši uzsvērts, ka pieaug iedzīvotāju cerības saistībā ar ES: aizvien vairāk eiropiešu (26%, +4, salīdzinot ar 2009. gada rudens apsekojumu) uzskata, ka vislabākajā situācijā, lai veiktu efektīvus, pret krīzi vērstus pasākumus, atrodas ES, nevis ASV un G20 valstis.
"Aizvien vairāk eiropiešu uzskata, ka vislabākajā situācijā, lai veiktu efektīvus, pret krīzi vērstus pasākumus, atrodas ES, nevis ASV un G20 valstis."
Turklāt pieaug vēlme pēc stingrākas ES līmeņa koordinēšanas ekonomikas un finanšu politikas jomā: 75% iedzīvotāju (+2, salīdzinot ar 2009. gada rudens apsekojumu, un +4, salīdzinot ar 2009. gada februāra apsekojumu,) ir pauduši, ka vēlas spēcīgāku Eiropas ekonomikas pārvaldību. Vislielākais atbalsts ekonomikas pārvaldībai ir Slovākijā (89%), Beļģijā (87%) un Kiprā (87%). Nozīmīgs pavērsiens, atbalstot spēcīgāku ekonomikas pārvaldību, ir bijis vairākās valstīs, jo īpaši Somijā un Īrijā (+13, salīdzinot ar 2009. gada rudens apsekojumu), Beļģijā un Vācijā (+7), Austrijā, Luksemburgā un Slovākijā (+6) un Nīderlandē (+5).
Lielākā daļa eiropiešu piekrīt tam, ka ES ir noteikusi īstās prioritātes savā ekonomikas atveseļošanas stratēģijā “Eiropa 2020”: 92% pauž viedokli, ka darba tirgi jāmodernizē, lai palielinātu nodarbinātības līmeni, un ka prioritārs jautājums ir palīdzības sniegšana nabadzīgajiem un sociāli atstumtajiem iedzīvotājiem. 90% eiropiešu atbalsta tādu ekonomiku, kurā izmanto mazāk dabas resursu un ir mazāk siltumnīcefektu izraisošu gāzu emisiju.
Aicina piedalīties nodokļu diskusijā
EK uzsākusi sabiedrisko apspriešanu par iespējamiem grozījumiem Direktīvai par nodokļiem, kas piemērojami pārrobežu maksājumos starp asociētajiem uzņēmumiem ES dalībvalstīs, lai risinātu nodokļu dubultās uzlikšanas problēmas, precizētu spēkā esošos noteikumus un paplašinātu to labvēlīgo ietekmi uz plašāku sabiedrību, LV.LV informēja Nodokļu un muitas savienības ģenerāldirektorāts. Apspriešana notiks līdz 31. oktobrim. Tajā aicināti piedalīties tiklab nodokļu maksātāji, uzņēmēji, kā arī nodokļu speciālisti un citi eksperti. Informāciju par līdzdalības iespēju skat. vietnē: http://ec.europa.eu/taxation_customs/common/consultations/tax/2010_08_royalty_en.htm
