Muitnieki, robežsargi un citas valsts iestāžu amatpersonas uzskata, ka viens no iemesliem, kas cīņu ar nelegālo preču ievešanu un to izplatīšanu kavē, ir neticami zemie sodi kontrabandistiem.
Šā gada pavasarī Viļņā Muitas dienesta Krimināldepartamenta amatpersonas aizturēja nelegālu ,,Jin Ling” un ,,Saint George” cigarešu kravu deviņu miljonu litu (1,8 milj. latu) vērtībā. Formāli kontrabandas cigaretes vedušajam „Volvo” šoferim draud cietumsods līdz astoņiem gadiem, bet tiesībsargi par tādu iespēju šaubās: gan jau kontrabandas kurjers atpirkšoties ar daudz mazāku sodu vai pat tikai ar naudas sodu. Kā norāda Lietuvas Muitas departamenta direktors Antāns Sipāvičs, Lietuvas tiesu piespriestā vidējā soda nauda kontrabandistiem esot tikai 14 tūkstoši litu (2,9 tūkst. latu), bet zaudējumi valstij kontrabandas dēļ tiek rēķināti miljardos litu.
Latvijas robeža caura kā siets
Lietuvā populārākā kontrabandas prece ir cigaretes. Pagājušajā gadā konfiscēti aptuveni 200 miljoni cigarešu. Šogad tikai divos pirmajos mēnešos jau konfiscēti 50 miljoni. Neraugoties uz konfiskācijas darbībām un nepārtraukto cīņu ar kontrabandistiem, Lietuvas pilsētas un pilsētiņas tiek apgādātas ar nelegāliem smēķiem, kurus krīzes novārdzinātie lietuvieši labprāt pērk. Kontrabandas „industrijā” var labi nopelnīt (protams, ar noteikumu, ja nenoķer).
Pēc Muitas departamenta ziņām, pērkot cigaretes Krievijā un tās caur Lietuvu vedot uz Vāciju, Lielbritāniju vai Skandināvijas valstīm, peļņa sasniedzot pat 1000%, bet, cigaretes pārdodot Lietuvā, peļņa esot „tikai” aptuveni 200-300%; alkohola kontrabanda dodot ap 200% peļņas, bet naftas produktu – 50 procentu. Šeit nav pat ko mēģināt salīdzināt ar krīzes nomākto Lietuvas uzņēmumu peļņu.
Tabakas izstrādājumu un alkohola kontrabanda ne tikai būtiski samazina budžeta ieņēmumus, bet arī vājina uzņēmumus, kuri, maksājot nodokļus, strādā oficiāli.
"Muitnieki, robežsargi un citas valsts iestāžu amatpersonas uzskata, ka viens no iemesliem, kas cīņu ar nelegālu preču ievešanu un to izplatīšanu kavē, ir neticami zemie sodi kontrabandistiem."
Sabiedrībā valda viedoklis, ka nelegālās preces valstī tiek ievestas no Krievijas Kaļiņingradas apgabala un Baltkrievijas. Bet tā ir tikai daļēja taisnība. Lietuvas Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komisijas priekšsēdis Arvīds Anušausks saka: ,,Eiropas Savienības ārējās robežas apsargāšana tiek nostiprināta, un kontrabandisti meklē jaunus ceļus. Pēdējā laikā aktivizējusies nelegālo preču ievešana no Krievijas un Baltkrievijas caur Latviju. Smagās ekonomiskās situācijas dēļ kaimiņvalsts drastiski samazinājusi robežsardzes amatpersonu skaitu. Latvijas robeža tagad ir caura kā siets.”
Lai ko teiktu A. Anušausks, bet - jo tuvāk ES ārējai robežai, jo vairāk kontrabandas degvielas, alkohola un tabakas izstrādājumu.
Precīzs ievestās un tranzītkontrabandas apjoms valstī nav zināms. A. Anušausks lēš, ka cigaretes vien Lietuvā tiekot ievestas aptuveni par divarpus miljardiem litu (0,4 miljrd. latu). Kontrabandas cigaretes ieved ne tikai organizētās kontrabandistu grupas, bet arī fiziskas personās, tā teikt, individuālai lietošanai. Tad nelegālie tabakas izstrādājumi, degviela un alkoholiskie dzērieni tiek ievesti legāli, bet tālāk izplatīti jau nelegāli. Tā tikai izskatās, ka individuālas kontrabandas apjomi nav vērā ņemami. Kā stāsta A. Anušausks, šis kontrabandas paveids tiek vērtēts ap pusmiljardu litu gadā (0,1 mljrd. latu).
Prezidente aicina pieņemt bargākus likumus
Pēdējos gados strauji pieaug tranzītkontrabandas kravu apjomi, un tikai aptuveni 15% no Lietuvā ievestās kontrabandas precēm paliekot Lietuvā. Preces tiek izvestas uz Eiropu, bet netīrā peļņa atgriežas Lietuvā. Šī nauda veicina korupciju, runā, ka ietekmējot pat valsts politiku. Netīro naudu kontrabandisti iegulda nekustamos īpašumos, investē legālos uzņēmumos, pērk uzņēmumu un banku akcijas, un iznākumā mums ir vesela plejāde „solīdu uzņēmēju”. Īstenībā tas viss notiek uz sabiedrības rēķina.
Septembrī sākās Lietuvas Seima rudens sesija. Pirmajā plenārsēdē deputāti ieradās krietni atpūtušies, nosauļojušies, deputātes sievietes – jaunos, elegantos kostīmiņos. Kādas domas, kādi plāni ir parlamentāriešu galvās - to gan televīzijas ekrānā nevarēja saskatīt. Jau pavasara sesijā tika runāts par cīņu ar kontrabandu, bet nekādi konkrēti likumi nelegālā rūpala ierobežošanai pieņemti netika.
"Pēdējā laikā aktivizējusies nelegālo preču ievešana no Krievijas un Baltkrievijas caur Latviju."
Prezidente Daļa Grībauskaite savā gada runā pievērsa īpašu uzmanību korupcijai un aizvien pieaugošajiem kontrabandas apjomiem un ierosināja likumdevējiem pieņemt likumus, kas kontrabandistiem daudzkārtīgi paaugstinātu soda naudas.
Arī Muitas departamenta direktors A. Sipāvičs atzīst, ka kontrabandistu ķeršana būtu veiksmīgāka, ja nepastāvētu tik liela disproporcija starp valstij nodarītiem zaudējumiem un tiesas piespriestām soda naudām. Departamentā esot aprēķināts, ka vidēji viena kontrabandas kravas aizturēšana izmaksājot 200 tūkstošus litu (41 tūkst. latu), izmeklēšana - 75 tūkstošus litu (16 tūkst. latu), bet tiesas, kā jau minēts, vidējo soda naudu piespriež 14 tūkstošu litu apmērā. Un nesamaksātie nodokļi? Šajos skaitļos loģiku saskatīt grūti. Maksimālais soda naudas lielums šobrīd ir 39 tūkstoši litu (8 tūkst. latu), bet pēdējo divu gadu laikā tiesas šādu summu piespriedušas tikai divos gadījumos.
Visbiežāk tiesas kontrabandistiem piespriež soda naudas – to īpatsvars visos spriedumos esot 93 procenti...
A. Anušauks domā, ka, Seimam pieņemot paplašinātu Īpašumu konfiskācijas likumu, tikšot konfiscēta kontrabandistu uz sabiedrības rēķina iegūtā manta. Esot arī paredzēts krietni paaugstināt soda naudas. Pēc viņa domām, maigie tiesas spriedumi liecina, ka kontrabandistiem visur esot savi cilvēki, un šo sistēmu vajagot iznīcināt.
Pierobežā jau gatavo ragavas
Jā, no vienas puses, tiek gaidīti bargāki sodi, bet tajā pašā laikā tiek samazināts Muitas departamenta amatpersonu skaits, robežsardzei samazina naudu dienesta automašīnu benzīnam un citiem izdevumiem, nemaz nerunājot par totālu darba algu samazināšanu. Kā to visu apvienot?
Atskan arī balsis, ka bargie sodi nekādu jūtamu rezultātu nedošot. Vai tad nāves soda ieviešana samazinot noziegumu skaitu? Soda naudu palielināšana celšot cenas arī kukuļiem. Tikšot noķertas sīkās kontrabandas zivtiņas, bet haizivis tik un tā palikšot brīvībā. Lietu varot glābt tikai problēmas socializācija. Lietuvas pierobežā ar Krievijas Kaļiņingradas apgabalu ir Tauraģes rajons, kas pazīstams ar saviem kontrabandas apjomiem. Degvielas uzpildes stacijās tur benzīnu pērk tikai retais, tabakas izstrādājumu realizācija veikalos vienkārši nīkuļo. Šajā rajonā valda bezdarbs, pēdējos gados te nav uzcelts neviens kaut cik nozīmīgs rūpniecības objekts.
Nesen avīzē ,,Lietuvos žinios” bija informācija, ka robežsargi no Nemunas izvilkuši „ihtiandru”, kas, peldot no Krievijas puses, vilcis virvi uz Lietuvas krastu. Virve bijusi paredzēta kontrabandas cigarešu pludināšanai uz Lietuvu. Tagad „ihtiandrs” gaida tiesu par nelegālu robežas šķērsošanu. Pienemunas iedzīvotāji ziemai jau gatavojot ragavas. Sievietes no baltiem palagiem šujot maskēšanās tērpus nakts pārgājieniem. Nesen vienā lauku sētā amatpersonas atradušas pie pāris šujmašīnām cītīgi strādājošas sievietes. Šūšana ar likumu Lietuvā nav aizliegta, un amatpersonas kā atnākušas, tā aizgājušas. Tautai izdomas netrūkst.
"Tabakas izstrādājumu un alkohola kontrabanda ne tikai būtiski samazina budžeta ieņēmumus, bet arī vājina uzņēmumus, kuri, maksājot nodokļus, strādā oficiāli."
Kontrabandai novados pie Nemunas ir simtgadīgas tradīcijas. No Austrumprūsijas uz Lietuvu, kas bija cariskās Krievijas sastāvā, simtiem gadu lietuviešu kontrabandisti, kurus sauca par šmugelniekiem, riskējot ar dzīvību un krāpjot valdīšanu, stiepa lētākas preces. Kā tolaik, tāpat tagad labāk dzīvo tas, kurš apiet likumu. Protams, tā nevajadzētu būt.
Bet... nesen „Delfi” publicēja sabiedrības ,,Sprinter tyrimai” aptaujas rezultātus, kas liecina, ka vairāk nekā 60% Lietuvas iedzīvotāju pirktu lētākas preces un pakalpojumus, zinot, ka par tiem nodokļi netiks samaksāti. Tikpat liels ir iedzīvotāju īpatsvars, kuri atzīst, ka pēdējo divu gadu laikā ir pirkuši kontrabandas preces.
Lietuvas Brīvās ekonomikas institūta viceprezidents Giedrs Kadzjausks šos 60% komentē: ,,Kad cilvēkiem bija vairāk naudas, kontrabandas apjomi bija mazāki un „ēna” aizvien samazinājās. Pamatā ir ekonomiskais motīvs, cilvēks skatās, kas viņam izdevīgāk. Bet iedzīvotājiem tomēr labāk patīk ierastā legalitāte nekā nelegalitāte.”
