Padomju Savienība bija totalitārs režīms, kas apspieda cilvēku tiesības – Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs, paužot nepieredzēti asu nosodījumu bijušajai PSRS, pirms 9. maija svētkiem pavēstīja intervijā laikrakstam „Izvestija.” "Padomju Savienība bija ļoti komplicēta valsts. Un, ja mēs runājam godīgi, Padomju Savienībā radīto režīmu nevar nosaukt citādi kā vien par totalitāru,” sacīja Medvedevs, norādot, ka „Staļins pastrādāja milzīgu skaitu noziegumu pret savu tautu”.
8. maijā Krievijas prezidents nodeva Polijai 67 sējumus no Katiņas slaktiņa krimināllietas. Vienlaikus Medvedevs pauda nodomu padarīt pieejamus PSRS arhīvus visu valstu pētniekiem un privātpersonām. Kā zināms, arī Latvijas vēsturnieki jau kopš PSRS sabrukuma Krievijas arhīvos cenšas iegūt informāciju, kas palīdzētu viest skaidrību par padomju okupācijas politiku un nodarījumiem Latvijā.
Krievija vēlas uzlabot attiecības ar rietumvalstīm
Staļinisma noziegumu nosodījumam Uzvaras dienas svinību priekšvakarā nav tieša sakara ar politisku liberalizāciju Krievijā, uzskata politologs, biedrības „Baltijas forums” pētījumu programmu direktors Viktors Makarovs. „Krievijas oficiālā pozīcija attiecībā pret Staļina režīmu nekad nav bijusi pozitīva. Vladimirs Putins ir mēģinājis tautā atjaunot lepnumu par visu PSRS periodu kopumā, sevišķi tās varenības zenītā, taču viņš nepiedāvā lepoties ar Staļina noziegumiem.”
Politologs norāda, ka Krievijas līderi, kuri skaidri izprot staļinisma patieso vēsturi, meklē faktorus, kas spētu vienot nāciju, pašlaik saskatot to uzvarā Otrajā pasaules karā, ko Krievijā vairāk apzīmē kā Lielo Tēvijas karu.
"Krievijas oficiālā pozīcija attiecībā pret Staļina režīmu nekad nav bijusi pozitīva."
Otrkārt, kā norāda V.Makarovs, gan Putins, gan Medvedevs saprot, ka staļinismam un totalitārajai PSRS ir negatīva reputācija pasaulē un attiecību uzlabošanai ar Rietumiem ir nepieciešams parādīt, ka staļinismam nav nekādas saistības ar mūsdienu Krievijas ideoloģiju. „Staļinisma popularizācija nav savienojama arī ar attiecību uzlabošanu ar Baltijas valstīm un Poliju. Krievija apzinās, ka ceļš uz labām attiecībām ar Eiropu neved tikai caur Romu, Berlīni vai Parīzi, bet arī caur Varšavu,” skaidro politologs.
Kā jau minēts, lielākā daļa ārlietu ekspertu uzskata, ka Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera dalība Uzvaras dienas 65. gadskārtas svinībās Maskavā ir bijis pozitīvs simbolisks žests, kas dod cerības uz attiecību uzlabošanos ar Krieviju nākotnē. Medvedeva nosodījums staļinisma noziegumiem pret savu tautu un Eiropas tautām paver iespēju tālākām pozitīvām pārmaiņām Krievijas attiecībās ar Austrumeiropas valstīm, aģentūrai LETA atzinusi Eiropas Parlamenta deputāte un Eiropas Parlamentā izveidotās Eiropas vēstures izlīguma grupas vadītāja Sandra Kalniete. „Es īpaši apsveicu Krievijas prezidenta nodomu padarīt arhīvus pieejamus visu valstu pētniekiem un privātpersonām. Arhīvu atvēršanu gaida visa pasaule, jo tas pavērs iespēju uzrakstīt patiesu un pilnīgu dzelzs priekškara vēsturi,” sacīja S.Kalniete.
Interesē okupācijas priekšvēsture, padomju un nacistu plāni
Katiņas slaktiņa lietu nodošana atklātībai un prezidenta Medvedeva paustais nodoms darīt pieejamus arhīvu materiālus ir apsveicams, taču diezin vai informācijas pieejamībai par PSRS vēstures melnajām lappusēm būs praktisks turpinājums, uzskata Latvijas vēsturnieku komisijas priekšsēdētājs Inesis Feldmanis. „Nedomāju, ka būs pieeja arhīviem. Tie satur tik daudz Krievijai sprādzienbīstamu lietu, ka to atklāšana nav īpaši ticama. Tas uzspridzinātu visu Krievijas līdz šim uzturēto vēstures koncepciju.”
"Krievija apzinās, ka ceļš uz labām attiecībām ar Eiropu neved tikai caur Romu, Berlīni vai Parīzi, bet arī caur Varšavu."
Ne velti, kad 80. gadu beigās parādījās nodoms, balstoties uz dokumentētiem faktiem uzrakstīt atklātu PSRS vēsturi, nonāca pie secinājuma, ka tas nav iespējams, jo tādā gadījumā rastos pamats uzsākt prāvu Nirnberga divi. Lai gan Medvedevs devis mājienu par iespējamu arhīvu atslepenošanu un nosodījis totalitāro PSRS, nekas nav dzirdēts, ka būtu likvidēta ar viņa rīkojumu izveidotā īpašā komisiju, kuras uzdevums ir cīnīties pret „vēstures viltošanu”, atgādina I.Feldmanis.
Attiecībās ar Krieviju ar vēsturi saistītos jautājumus risināt nebūs viegli, atzīst arī V.Makarovs. Iespējams, ka arhīvu materiālus, kas attiecas uz tik vispārzināmām lietām kā, piemēram, Polijas virsnieku apšaušana Katiņā 1940. gadā, Krievija varētu darīt pieejamus, jo slēpt tos vairs nav vērts. Taču, kā liecina joprojām novērojamās grūtības Latvijas vēsturnieku centienos iegūt informāciju par PSRS periodu, dokumentētus faktus, kas izgaismotu Krievijai nepatīkamus vēstures faktus, neapgrūtinātai pieejai kaimiņvalsts arhīviem tuvākā nākotnē neesot lielu izredžu.
"Nedomāju, ka būs pieeja arhīviem. Tie satur tik daudz Krievijai sprādzienbīstamu lietu."
Latviju, izvērtējot valsts neatkarības zaudēšanas patiesos apstākļus, interesē dokumentētas liecības par vairākiem nozīmīgiem šī perioda vēsturiskiem notikumiem, skaidro I.Feldmanis. Tajā skatā informācija par tā dēvētā savstarpējās palīdzības līguma uztiepšanu, ar kuru 1939. gadā Padomju Savienība ieguva tiesības Latvijā izvietot savas militārās bāzes, detalizēti pieraksti par Staļina un nacistiskās Vācijas ārlietu ministra Joahima fon Ribentropa sarunām minētā gada 28. septembrī Kremlī par nodomiem saistībā ar Baltijas valstu okupāciju; dokumenti, kas izgaismo procesu, kā Staļins un PSRS ārlietu tautas komisārs Vjačeslavs Molotovs nonāca līdz lēmumam okupēt Latviju, Lietuvu un Igauniju.
Latvijas vēsturnieki, izmantojot mūsu valsts vēstniecību Maskavā, nepārtraukti interesējas par pieeju Krievijas arhīvu materiāliem. Kā sevišķi nozīmīgus okupācijas vēstures izpētē I.Feldmanis min Podoļskas militāro arhīvu, kā arī Krievijas prezidenta arhīvu. Pašlaik mūsu vēsturniekiem nav pieejami daudzi svarīgi dokumenti par lielvalstu kuluāru politiku Otrajā pasaules karā. To vidū, kā norāda I.Feldmanis, ir britu specdienestu dokumenti par minētā kara kontekstā svarīgo Hitlera vietnieka Rūdolfa Hesa noslēpumaino lidojumu uz Lielbritāniju 1941. gada maijā, kā arī par vācu šifrējamās mašīnas „Enigma” koda uzlaišanu un datiem, kas britiem kļuva pieejami no nacistu slepenajām radiogrammām. Šai informācijai kļūstot pieejamai 2018. gadā, iespējams, nāksies rakstīt jaunu Otrā pasaules kara vēsturi, norāda I.Feldmanis.
