Eiropā katru gadu 1,1 līdz 1,4 miljoni jeb 15-20% no visiem nelaimes gadījumiem un aptuveni 1000 jeb 10-15% no letāliem nelaimes gadījumiem ir saistīti ar nepietiekami drošu darba vietu uzturēšanu. Pēc Eiropas Savienības (ES) statistikas datiem, tieši uzturēšana, remonts, regulēšana un aizvietošana ierindojas ceturtajā vietā starp tiem desmit darba procesiem, kuros visbiežāk konstatēti letāli nelaimes negadījumi.
Kāpēc nepieciešama kampaņa?
Valsts darba inspekcijas (VDI) speciāliste sabiedrības informācijas un apmācības jautājumos, kā arī Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) nacionālā kontaktpunkta vadītāja Sarmīte Bunka-Brilijonka uzsver, ka drošības uzturēšana darbā nav tikai montieru vai mehāniķu darba lauks, kā varētu šķist pirmajā brīdī. Uzturēšana ir process, kas ietekmē ikvienu darba drošības un veselības aizsardzības jomu. Tā sākas ar pareizu plānošanu un beidzas tad, kad ikviena uzturēšanas darbība ir pārbaudīta un apstiprināta. Turklāt to iespējams nodrošināt, neieguldot milzīgus līdzekļus.
Pēc būtības uzturēšanu veic gandrīz katrā darba vidē, atzīst VDI pārstāve. Jebkurš darbinieks, kurš veic uzturēšanas darbus, ir pakļauts augstākam riska līmenim nekā parasts darbinieks. Galvenie apdraudējumi šiem cilvēkiem ir fizikālie riski (troksnis, ievainojumi no krītošiem būvgružiem, darbs augstumā, pārmērīgs karstums un aukstums), ķīmiskie riski (darbs ar azbestu, pakļaušana citu bīstamu vielu iedarbībai), bioloģiskie riski, t.sk. baktēriju ietekme, A un B hepatīta vīrusi, psihosociālie riski, piemēram, sliktas darba organizācijas ietekme, stress.
"Ļoti riskē tie darba devēji, kuri neuztur kārtībā savas iekārtas vai uzņēmumā neievēro darba drošības procedūras."
Tādējādi tieši zemi standarti un nespēja uzturēt savu darba vidi labā stāvoklī ir galvenais arodslimību un darbā notiekošo nelaimes gadījumu cēlonis, secina S.Bunka-Brilijonka.
Latvijā šā gada pirmajos trīs mēnešos, veicot uzturēšanas darbus, darba vietās notikuši jau 246 nelaimes gadījumi. No tiem 43 ar smagām sekām, bet četros gadījumos darbinieki ir miruši. Turklāt arī Latvijas Darba devēju konfederācijas pašreiz notiekošā pētījuma „Darba apstākļi un riski Latvijā 2009/2010” pirmie rezultāti liecina - ļoti bieži nodarbinātie nav informēti par drošām darba metodēm.
Kampaņas mērķis
Drošu un veselībai nekaitīgu darba vietu kampaņas mērķis ir veicināt vienkāršu piecu soļu pieejas īstenošanu, informē S.Bunka-Brilijonka. Tie ir:
- Plāno! Tas nozīmē - informācijas vākšana, risku novērtēšana, lemšana par pasākumiem riska kontrolēšanai, piemēram, darbinieku apmācība un informēšana.
- Padari drošu! Atbilstošu darba atļauju iegūšana no attiecīgās iestādes, drošas piekļuves un izejas nodrošināšana, sprieguma atslēgšana, darba teritorijas nodrošināšana uzturēšanas darbiniekiem.
- Strādā droši! Atbilstoša aprīkojuma, pareizu instrumentu, aizsargaprīkojuma un apģērba lietošana.
- Strādā, kā plānots! Darbs tikai atbilstoši apstiprinātam plānam un darba sistēmai.
- Pārbaudi! Pārliecināšanās pirms darba apstiprināšanas, ka uzturēšanas procedūra ir veiksmīgi pabeigta un nav radījusi papildu riskus.
Lai sniegtu savu ieguldījumu kampaņas mērķu īstenošanā, VDI aicina tajā iesaistīties ikvienu darba devēju, darbinieku, darba drošības un veselības aizsardzības pārstāvjus, profilakses dienestus, politikas veidotājus un ikvienu interesentu.
Eiropas Labas prakses balva
Viena no svarīgākajām kampaņas aktivitātēm ir Eiropas Labas prakses balvas konkurss, atgādina S.Bunka-Brilijonka. Šogad to organizē jau desmito reizi ar mērķi atrast ar drošu darba vietas uzturēšanu saistītus labas prakses piemērus. VDI pārstāve uzsver, ka labas prakses piemēriem jābūt jau īstenotiem risinājumiem, kas nodrošina acīm redzamus pierādījumus par praktiski paveikto drošas darba vietas uzturēšanā. Tas nozīmē, ka tiem jāatspoguļo vairāki nosacījumi, t.sk. drošas darba vietas uzturēšanas nozīmīgums, darba vietā paredzētie pasākumi, riska avotu likvidēšana vai novēršana, efektīva darba vietas uzturēšanas pieeja, veiksmīga īstenošana, reāli uzlabojumi, iespēja pārņemt šo praksi arī citās darba vietās, aktualitāte.
Konkursā līdz šā gada 3. septembrim var pieteikties uzņēmumi un organizācijas no visām ES dalībvalstīm, arī Latvijas, Balkānu valstīm un Turcijas, ieskaitot individuālus uzņēmumus, produktu, aprīkojuma vai personāla nodrošināšanas uzņēmumus vai organizācijas, kursu organizētājus un pieaugušo izglītības sistēmu pārstāvjus, darba devēju organizācijas, tirdzniecības asociācijas, arodbiedrības, nevalstiskās organizācijas, reģionālos vai vietējos veselības aizsardzības un darba drošības profilakses pakalpojumu sniedzējus, apdrošināšanas sabiedrības.
"Drošības uzturēšana darbā nav tikai montieru vai mehāniķu darba lauks, kā varētu šķist pirmajā brīdī."
Balvas plānots piešķirt divās kategorijās – darbavietām, kurās strādā mazāk nekā 100 darbinieki, un darbavietām, kurās nodarbināti 100 vai vairāk darbinieku. Labas prakses balvas ieguvējiem izteiks atzinību par viņu veikumu darba apstākļu uzlabošanā Eiropā. Turklāt izvēlēto uzņēmumu vai organizāciju pārstāvjus uzaicinās piedalīties Eiropas balvu pasniegšanas ceremonijā 2011. gada pavasarī.
Ko nozīmē drošības uzturēšana darba vietās?
Drošības uzturēšana darba vietās nozīmē darba vietu, to struktūru, iekārtu, mašīnu, mēbeļu un telpu uzturēšanu drošā darba kārtībā, gādājot arī par to, lai to stāvoklis nepasliktinātos, atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta pārstāvis Ivars Vanadziņš. Citiem vārdiem runājot, tā ir regulāra tīrības un kārtības nodrošināšana, piemēram, regulāra izejmateriālu un atlikumu novākšana, vadu, kabeļu, ratiņu, balonu u.c. lietu novietošana tiem paredzētajās vietās. Tāpat tā ir darba aprīkojuma vai iekārtu uzturēšana darba kārtībā, regulāras minētā aprīkojuma pārbaudes.
I.Vanadziņš norāda, ka praksē pastāv divas darba vietu uzturēšanas pieejas. Pirmkārt, tā ir profilaktiskā uzturēšana jeb regulāras un plānotas apkopes pat bez īpašas nepieciešamības. Šīs darbības parasti ir paredzētas grafikā saskaņā ar ražotāja norādījumiem vai uzņēmuma vadības nosacījumiem. Otrkārt, tā ir koriģējošā uzturēšana – neparedzēti remonti avāriju gadījumos. Šis darbs ir bīstamāks nekā grafikā paredzētā uzturēšana.
Galvenie uzturēšanas darbi ir kontrole, pārbaude, mērījumu veikšana, aizvietošana, regulēšana, remonts, bojājuma noteikšana, daļu nomaiņa, apkope.
I.Vanadziņš atgādina, ka drošības uzturēšanas darbi var pakļaut darbiniekus riskam. Visvairāk iepriekšminēto prasību neievērošana ietekmē darbiniekus, jo gandrīz jebkurš no viņiem ir saistīts ar darba aprīkojuma lietošanu. Tāpat darbinieki var ciest, sabojājoties kādai iekārtai (sprādzieni, ķīmisko vielu noplūdes, drošības sistēmu kļūdas) vai strādājot nepietiekami sakārtotās un netīrītās (piegružotās, piemētātās) darba telpās. Vienlaikus I.Vanadziņš norāda: ja uzturēšanu neveic, riskam var būt pakļauti vēl vairāk darbinieku. Savukārt ļoti riskē tie darba devēji, kuri neuztur kārtībā savas iekārtas vai neievēro darba drošības procedūras uzņēmumā. Šādā gadījumā rezultāts var būt pat katastrofāls!
Papildu informāciju par kampaņu var atrast vietnē http://hw.osha.europa.eu
