Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LBAS Pasaules darba aizsardzības dienai veltītajā konferencē P. Krīgers pauda, ka darba drošības un aizsardzības pasākumi nav atkarīgi tikai no darba devēja – arī pašam darbiniekam jābūt atbildīgam gan par likumdošanas ievērošanu, gan individuālo darba aizsardzības līdzekļu lietošanu. LBAS pārstāvji uzskata, ka viens no veidiem, kas var sekmēt darbinieku attieksmes maiņu, ir uzticības personu ievēlēšana darbavietā. Lai gan to skaits uzņēmumos lēnām turpina pieaugt (2005. gadā – 2881, 2008. gadā – 3232), Z. Antapsons vērtē, ka tas Latvijas uzņēmumos joprojām ir nepietiekams. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, kur uzticības personas ir ievēlētas 60-80% uzņēmumu, Latvijā šis rādītājs ir stipri pieticīgāks – šāds amats ir tikai 5% uzņēmumu.
Neizmantotās rezerves
Z. Antapsona viedoklis par uzticības personu ievēlēšanas lietderību:
“Oficiālā statistika par nelaimes gadījumiem darbā ir tikai aisberga redzamā daļa. Daudzmaz precīzi mēs saskaitām bojā gājušos darbavietās, bet realitāte ir daudz sliktāka, nekā mēs par to runājam. Vienkāršākā metodika, kā pēc netiešiem rādītājiem novērtēt reālo situāciju, ir rēķināt, ka Latvijā uz vienu bojā gājušo vidēji notiek 2000 nelaimes gadījumu darbā gada laikā. Sareizinot šo skaitu ar pērn bojā gājušajiem cilvēkiem (44), tuvosimies reālajai ainai par nelaimes gadījumu darbā skaitu valstī.
"Oficiālā statistika par nelaimes gadījumiem darbā ir tikai aisberga redzamā daļa."
Mūsu attieksme pret darba aizsardzību no darbinieku un darba devēju puses ir, maigi sakot, nepietiekama. Krīzes apstākļos arodbiedrību darbā sastopamies ar elementāru nihilismu pret likuma normām.
Katru gadu vidēji katrs 15. darbinieks darbavietā gūst smagus vai vidējus savainojumus. Neizmantotas rezerves ir pašu darbinieku iesaistīšanā darba aizsardzības uzturēšanā un pilnveidošanā.
Viens otru pieskatām
Droši vien daļa no jums “Discovery” televīzijas kanālā ir ievērojuši programmu par netīrajiem darbiem. Nesen bija raidījums par darba apstākļiem naftas urbšanas tornī. Visapkārt dubļi līdz ceļiem, pa vidu – rotējošas urbšanas iekārtas bez aizsargrežģiem, un apkārt vesela strādnieku brigāde. Raidījumi veidotāji viņiem jautā, kā tas iespējams, ka gada laikā šādos briesmīgos darba apstākļos nav noticis neviens nelaimes gadījums. Urbšanas meistars atbild: “Tas ir pavisam vienkārši! Mēs pieskatām viens otru.” Šīs pieskatīšanas tradīcijas Eiropā ir pamatīgas, un arī mēs Latvijā pamazām sākam domāt par uzticības personu ievēlēšanu. Latvijā pamatā uzticības personas ir ievēlētas uzņēmumos, kuros ir arodbiedrība. Tendence it kā ir pozitīva – uzticības personu skaits pieaug, bet pieauguma temps ir nepietiekams.
Pie manis ir vērsušies vairāki darba aizsardzības speciālisti, kuri saka: uzticības personas varētu būt reāls darbinieku atbalsts, tās nodrošinātu darba devēju kontaktu ar darbiniekiem, lai izmainītu attieksmi pret darba aizsardzību, bet tad, kad darbiniekiem sāk skaidrot un informēt par šādām iespējām, no dažiem darba devējiem atskan aizrādījums: “Ko tu tur jaucies! Ja viņi grib, lai viņi dara! Mēs šo procesu nekustināsim.”
Parasti uzticības personas ir savas profesijas speciālisti, viņām jāiziet darba aizsardzības apmācības kursi. Bet tur vienlaikus mācās gan darba aizsardzības speciālisti, gan uzticības personas. Tā kā kursu līmenis ir diezgan augsts, pie mums ir vērsušies ļaudis, kas izgājuši šo apmācību, bet atzīst –daudz ko no tās nav sapratuši.
Tāpēc projekta ietvaros tiek runāts par atsevišķu apmācību programmu uzticības personām. Darba aizsardzība – vissarežģītākā saimnieciskās darbības sadaļa, jo šajā informācijā neprofesionāļiem ir grūti orientēties. Tāpēc LBAS mājaslapā ir neliela sadaļa, kuras saturā izklāstīti uzticības personu galvenie darbības virzieni.
Noteiks uzticības personu darba apmaksu
Viens no pamatnoteikumiem uzticības personu darbībā ir Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 427 "Uzticības personu ievēlēšanas un darbības kārtība". Darba grupā strādājām pie šo noteikumu pilnveidošanas. Līdz šim darba devējiem galvenais bija netraucēti ļaut darbiniekiem ievēlēt šīs personas. Ir saprotams, ka privātos uzņēmumos, kur nav arodorganizāciju un informācija par uzticības personām nav pieejama, nekas arī nenotiek. Tāpēc noteikumos iekļāvām punktu, ka darba devējs nodrošina nepieciešamo atbalstu uzticības personu ievēlēšanai uzņēmumā. Viens no neseniem sociāliem pētījumiem rāda, ka Darba aizsardzības likumu zina vien 15% darbinieku, kur nu vēl kādus MK 427. noteikumus! Šeit redzam darba aizsardzības speciālistu pienākumu veikt informēšanas darbu.”
"Krīzes apstākļos arodbiedrību darbā sastopamies ar elementāru nihilismu pret likuma normām."
Labklājības ministrijas Darba departamenta direktora vietnieks Renārs Lūsis skaidro, ka MK noteikumu Nr. 427 grozījumu izstrāde darba grupā ir pabeigta, maijā plānots tos izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē. Grozījumi paredz darba devēju atbalstu uzticības personu ievēlēšanai uzņēmumos; nosaka šo personu tiesības un pienākumus, kā arī pienākumu darba devējam noteikt uzticības personai laiku šo pienākumu izpildei un to apmaksāt. Papildināts arī noteikumu pielikums par ieteicamo uzticības personu skaitu uzņēmumā atkarībā no tajā strādājošo skaita. Piemēram, ja uzņēmumā ir 5-49 darbinieki, tad uzticības personai nedēļā jāapmaksā vismaz divas stundas šādu pienākumu veikšanai. Savukārt, ja uzņēmums nodarbina no 50-100 strādājošiem, divām uzticības personām jāapmaksā vismaz četras šo pienākumu izpildes stundas.
Uzticības personu darbība uzņēmumā
Uzticības personai ir tiesības:
Avots: MK 17.09.2002. noteikumi Nr. 427 "Uzticības personu ievēlēšanas un darbības kārtība"
