Pētījums „Darba apstākļi un riski Latvijā, 2009-2010” veikts ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts finansiālu atbalstu projekta „Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos” ietvaros. Pētījuma mērķis ir noskaidrot situāciju darba aizsardzības jomā Latvijā un izstrādāt ieteikumus šo jomu regulējoša tiesiska pamata pilnveidošanai, lai veicinātu normatīvajos aktos noteikto darba aizsardzības prasību izpildi, kā arī sniegtu priekšlikumus citiem pasākumiem, kas uzlabotu darba apstākļus un darba vidi Latvijā.
Pētījuma gaitā nodarbinātajiem uzdots jautājums – vai pēdējā gada laikā viņi savā darbavietā ir informēti par darba vides riska faktoru ietekmi uz veselību, darba vides riska faktoriem savā darba vietā un vai ir parakstījušies par instruktāžām. SIA „Inspecta Prevention” valdes locekle Linda Matisāne, analizējot pētījuma rezultātus, secina, ka ir būtiska atšķirība, izvērtējot darba drošības formalitātes un būtību. Izrādās, gandrīz 90% aptaujāto ir atbildējuši, ka viņi ir parakstījušies par instruktāžām, bet kas tajās rakstīts – nav ne jausmas. Vēl jo satraucošāks ir pētījuma rezultāts, ka piektajai daļai darbinieku šķiet: darba vides riska faktoru ietekme uz viņiem nemaz neattiecas. Savukārt trešā daļa darbinieku uzskata, ka uz viņiem vispār neattiecas informācijas saņemšana par situācijām, kad nedrīkst uzsākt darbu un kad darbs jāpārtrauc.
"18-24 gadus vecie darbinieki atzinušies, ka tiešajiem darba pienākumiem viņi atvēl vien 52% darba laika."
Pētījums liecina: katram desmitajam jaunietim vecumā līdz 24 gadiem jau tagad ir kādi veselības traucējumi, kuru cēlonis, viņuprāt, ir darba vides kaitīgie faktori. L. Matisāne saka: „Patiesībā tas ir ļoti liels skaits, jo tas ir tikai divas reizes mazāks nekā vecākās respondentu grupas vidū (55-74 gadus veci nodarbinātie). Turklāt Latvijai ir raksturīgas arodslimības, kuras pakāpeniski attīstās gadu gaitā, un tām ir ilgstošas sekas. Kas notiks, kad šie jaunieši būs nostrādājuši 20-30 gadus? Ļoti ticams, ka tad aina arodslimību jomā būs patiešām bēdīga, par ko liek domāt arī mūsdienu jauniešu mazkustīgais dzīvesveids un sportisko aktivitāšu ignorēšana.”
Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle norāda, ka šādas tendences darba drošības jomā ir satraucošas ne tikai tādēļ, ka, būdami darbinieki, jaunieši apdraud paši sevi, bet vismaz tikpat bīstama ir ievirze, ka daļa no viņiem ar laiku paši kļūst par vadītājiem un darba devējiem: „Neapzinoties darba aizsardzības nozīmību, viņi apdraud savus darbiniekus un pakļauj riskam viņu veselību, dzīvību, kā arī – sava uzņēmuma attīstības iespējas.”
Konfliktē, nestrādā, bet izmaiņām darba samaksā nepiekristu
Bet vieglprātīgā attieksme pret darba drošību nebūt nav viss. Pētījuma autori vērš uzmanību vēl uz diviem rādījumiem.
Darba ņēmējiem tika jautāts, cik procentus darba laika viņi pēdējos trīs mēnešos veltījuši tiešajiem darba pienākumiem. 55-74 gadus veci darbinieki teikuši, ka viņi tiešajam darbam velta 72% darba laika, 45-54 gadus vecie – 68%, 35-44 gadus vecie – 69 procentus. Gados jaunākie – 25-34 gadus veci – atzinuši, ka darbam viņi velta 58% darba laika, savukārt 18-24 gadus veci darbinieki atzinušies, ka tiešajiem darba pienākumiem viņi atvēl vien 52% darba laika. Cik efektīvs ir šāds darbaspēks, un kāds ir darba ražīgums uzņēmumam, kurā darbinieki strādāšanai atvēl tikai pusi apmaksātā darba laika – jāvērtē darba devējiem.
Un, lūk, vēl kādi skaitļi. Darba ņēmējiem lūgts atbildēt, vai pēdējā laikā viņiem atgadījies kāds konflikts ar klientu. No 55-74 gadus veciem darbiniekiem konflikts bijis 36%, bet jaunieši viņus pārspēj gandrīz uz pusi: ar klientiem konfliktējuši 58% 18-24 gadus veco darbinieku. Arī visvairāk konfliktu ar kolēģiem ir tieši jaunākiem darbiniekiem. L. Matisāne skaidro: „No vienas puses – jāsaprot, ka klienti ir kļuvuši daudz prasīgāki, no otras puses – darba devējam, pieņemot darbā jaunieti, jāmāca viņam komunikācijas prasmes. Izskatās, ka jaunieši komunicē virtuālajā vidē, un komunikācija klātienē viņiem sagādā problēmas.” Tai pašā laikā izmaiņām darba samaksā (nepilna laika darbs, bezalgas atvaļinājums, algas samazināšana uz laiku vai ilgtermiņā), lai vispār saglabātu esošo darbavietu, jaunieši piekristu retāk nekā citu vecuma grupu respondenti.
Komentējot pētījuma rezultātus, E. Egle uzsver: „Man patiešām negribētos piedzīvot situāciju, ka darba devēji nelabprāt pieņem darbā jaunus cilvēkus tādēļ, ka jaunieši neapzinīgi izturas pret darbu, bieži konfliktē ar cilvēkiem, ar kuriem viņus saista darba attiecības, un neredz vajadzību iespējamos „asumus” nokārtot sarunu ceļā. Tas būtu patiešām skumji, jo jaunieši vienlaikus ir arī ļoti radoši, mērķtiecīgi un ar nedaudz citādāku skatu uz lietām, kas daudziem uzņēmumiem var kļūt par būtisku ieguvumu.”
Teorija saskan ar praksi: jaunieši cieš visbiežāk
Vērtējot pētījumu „Darba apstākļi un riski Latvijā, 2009-2010”, Valsts darba inspekcijas direktora pienākumu izpildītājs Renārs Lūsis uzslavē iespēju uz vienu un to pašu problēmu Latvijā paskatīties ne tikai vienreiz, bet atkārtoti – pētījums par darba apstākļiem un riskiem Latvijā notika arī 2006. gadā.
Salīdzinot abu pētījumu rezultātus, R. Lūsis priecājas, ka kopumā uzlabojusies darba devēju izpratne par darba aizsardzības jautājumiem. Tai pašā laikā ir arī satraucoši rādījumi. Piemēram, četrkārt pieaudzis darba devēju skaits, kas uzskata, ka darba aizsardzība – tas viņiem nav būtiski. „Darba aizsardzība sākas ne jau ar likumiem, bet ar uzņēmuma vadību. Tas, ka uzņēmumos 89% darbinieku ir instruēti darba drošībā, bet tikai 50% saprot, par ko ir parakstījušies, nav iepriecinošs rādītājs,” uzsver R. Lūsis. Tieši tādēļ Valsts darba inspekcija tematiskajās pārbaudēs šogad ne tikai lūkos, vai darbinieki ir parakstījuši darba drošības instrukcijas, bet arī izjautās viņus par to saturu.
Secinājumiem par jauniešu situāciju darba tirgū darba drošības jomā jāpievērš īpaša uzmanība, piekrīt R. Lūsis. Pētījuma secinājumus diemžēl pierāda arī prakse. „33% darba negadījumu reģistrēti tiem darbiniekiem, kas strādāt uzsākuši pēdējā gada laikā,” stāsta R. Lūsis. „Mēs esam tur, kur ir visa Eiropa,” saka Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas koordinācijas departamenta direktora vietnieks Dmitrijs Kuļšs: „Arī Eiropas līmeņa pētījumi pierāda, ka gados jauni cilvēki ir mazāk informēti par darba drošību.” Tomēr tas nav mierinājums.
Var mācīties spēlējot, bet ar spēli vien nepietiks
Lielā mērā iemesls iepriekšminētajiem nepatīkamajiem rādītājiem, pēc ekspertu domām, ir nepietiekamā izglītība civilās un darba aizsardzības jomā, kāda skolās praktiski netiek nodrošināta, bet augstskolās lielākoties minētā apmācība ir ļoti zemas kvalitātes un atrauta no reālās dzīves. Apzinoties, ka izglītības sistēmas maiņa kopumā prasīs ilgu laiku, bet problēma pastāv jau šodien, LDDK sadarbībā ar biedrību „Jauniešu konsultācijas” izstrādājuši atraktīvu datorspēli jauniešu informēšanai darba aizsardzības jautājumos.
Datorspēlē, kura ikvienam interesentam būs pieejama portālā „prakse.lv”, piedāvāts atrisināt vairāk nekā 100 darba vides problēmsituācijas septiņos reālos Latvijas uzņēmumos – lielveikalu tīklā „Rimi”, kosmētikas ražotnē „MADARA Cosmetics”, telekomunikāciju operatora „Tele 2” birojā, „Volvo” servisa centrā, viesnīcā „Europa Royale Hotel”, būvniecības uzņēmumā „RE&RE” un datortehnikas uzņēmumā „Hewlett-Packard”.
"Valsts darba inspekcija tematiskajās pārbaudēs šogad ne tikai pārbaudīs, vai darbinieki ir parakstījuši darba drošības instrukcijas, bet arī izjautās viņus par to saturu. "
Ar datorspēlē iekļautajām situācijām dalībniekus iepazīstina darba aizsardzības speciālists Māris Bērziņš jeb Dailes teātra aktieris Intars Rešetins. Biedrības „Jauniešu konsultācijas” valdes priekšsēdētājs Jānis Logins saka: „Tas, ka spēles laikā ir iespēja virtuāli paviesoties reālos uzņēmumos un iejusties praktiski iespējamās situācijās ļaus ne tikai jauniešiem – spēles dalībniekiem – interesantā veidā apgūt darba aizsardzības prasības, bet arī iepazīt konkrētu nozaru uzņēmumu darbību, tā gūstot informāciju, karjeras izvēlei.”
„Datorspēle – tas, protams, ir reāls veids, kā izglītot jauniešus, tomēr nevajag vienkāršot situāciju, domājot: izspēlēs jaunietis datorspēli, un viss kārtībā,” vērtē Valsts darba inspekcijas pārstāvis R. Lūsis. Ir vajadzīgs risinājumu kopums.
Pētījuma „Darba apstākļi un riski Latvijā, 2009-2010” secinājumos Valsts darba inspekcija var rast daudz ieteikumu, lai situāciju nākotnē uzlabotu. Tā, piemēram, lai precīzāk noteiktu visus konkrētās darba vietas un attiecīgajā uzņēmumā esošos darba vides faktorus, risku vērtēšanā ieteikts iesaistīt gan nodarbināto uzticības personas, gan pašus nodarbinātos, kas konkrētajā darbā strādā. Vēl ieteikts sabiedrības informēšanā izmantot netradicionālas metodes un uzsvērts, ka informēšana par specifiskiem jautājumiem, piemēram, darba līgumu nozīmīgumu, īpaši būtiska ir vīriešiem vecumā no 18 līdz 35 gadiem.
"Datorspēle – tas, protams, ir reāls veids, kā izglītot jauniešus, tomēr nevajag vienkāršot situāciju, domājot: izspēlēs jaunietis datorspēli, un viss kārtībā."
Informatīvo materiālu ievietošana interneta vidē nosakāma par prioritāti, un tiek aicināts izmantot tādas interneta vietnes, kas obligāti jāapmeklē uzņēmumu vadītājiem vai pašnodarbinātām personām, piemēram, banku mājaslapas. Tāpat pētījuma autori mudina informatīvos materiālus pārskatīt vismaz reizi gadā, lai tie atbilstu faktiskajam normatīvajam regulējumam un aktualitātēm. Vēl pētījuma autori rosina uzlabot augstākās izglītības darba aizsardzībā kvalitāti utt.
Tikmēr SIA „Severstaļlat” personāla un kvalitātes vadības direktors Artūrs Graudiņš atzīst: „Mums katram jāsaprot, ka ir vajadzīgi veseli darba devēji un veseli darbinieki. Tādēļ jāpārtrauc teikt, ka valstī ir krīze. Tā vietā jāsaka, ka mums ir jauna biznesa vide, jauna darba vide un jauna sociālā vide. Un jājautā sev, cik gatavi mēs paši esam dzīvot un strādāt šajā vidē. Ir jāmaina sava attieksme un sava rīcība, jauniešiem rādot un pierādot: tas ir moderni – būt atbildīgam pašam par sevi.”
