Salīdzinot ar 2009. gadu, atklāto nereģistrēti nodarbināto personu skaits pieaudzis par 51 procentu. Lai samazinātu nereģistrēto nodarbinātību, Valsts darba inspekcijā (VDI) ieviesa jaunas un uzlaboja esošās darba metodes nereģistrētās nodarbinātības pārbaudēm. Līdz ar to mazākā pārbaužu skaitā izdevās atklāt lielāku nereģistrēti nodarbināto skaitu nekā iepriekšējā gadā.
Pieaudzis arī valstij nodokļos nomaksātās naudas apjoms pēc tam, kad atklāta nereģistrētā nodarbinātība – 2010. gadā nomaksāts vairāk nekā miljons latu, 2009. gadā – 0,16 miljoni latu. Savukārt soda naudas apmērs - 401 100 latu - ir vislielākais pēdējo gadu laikā. Piemēram, par nelegālo nodarbinātību 2009. gadā tika piemēroti sodi 190 590 latu apmērā, bet kopumā 2009. gadā - 301 405 lati.
VDI darba efektivitāti vairojušas atkārtotās pārbaudes uzņēmumos, kur konstatēta nelegālā nodarbinātība. Pavisam 2010. gadā notikušas 3264 pārbaudes, tai skaitā – 247 atkārtotas pārbaudes. Kā stāsta VDI direktora pienākumu izpildītājs Renārs Lūsis, atkārtotām pārbaudēm ir dubults efekts – pirmkārt, par atkārtotu nereģistrēto nodarbinātību sods darba devējam ir lielāks, otrkārt, šīm pārbaudēm ir preventīvs raksturs – darba devējs saprot, ka VDI jebkurā laikā var ierasties atkārtoti. "Ja inspekcija konstatē nereģistrētu nodarbināto, darba devējs bieži vien domā, ka nu pārbaudīt šo uzņēmumu vismaz tuvākajā laikā neviens nenāks. Bet tā nav. Inspekcija pat pēc neilga laika uz to pašu uzņēmumu atnāk vēlreiz," saka R. Lūsis.
"Līdz ar otras telefona līnijas atvēršanu 2010. gada maijā telefonkonsultāciju pieaugums ir trīskārt samazinājis rakstisko iesniegumu skaitu."
Tāpat inspektori joprojām bieži konstatē "pirmās dienas līgumus" – darba līgumus, kas noslēgti dienā, kad inspekcija ieradusies pārbaudē. Tā 2010. gadā 1220 darba līgumi bija noslēgti dienā, kad uzņēmumu apsekoja inspekcija. "Valstij tas ir slikts rādītājs. Šie skaitļi nozīmē, ka cilvēki joprojām ir gatavi strādāt bez darba līguma. Katrā trešajā gadījumā, kur ejam apsekojumā, atklājas nelegāli nodarbinātais," norāda R. Lūsis.
Visvairāk nelegāli nodarbināto joprojām ir būvniecībā. Te 2010. gadā konstatēti 716 gadījumi. Daudz cilvēku bez darba līgumiem strādā apstrādes rūpniecībā, pirmoreiz pēdējo gadu laikā nereģistrētās nodarbinātības "melnajā sarakstā" iekļuvusi arī mākslas, izklaides un atpūtas nozare – ēnstrādnieki strādājuši lielajos pasākumos un koncertos. Nereģistrētā nodarbinātība atklāta arī vairumtirdzniecības nozarē, individuālo pakalpojumu sniegšanā, kā arī lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā.
Var gan ziņot, gan konsultēties
Lai varētu ziņot par nelegālo nodarbinātību, VDI ir izveidojusi gan īpašu elektroniskā pasta adresi nelegals@vdi.gov.lv, gan radījusi iespēju par nereģistrēto nodarbinātību paziņot tiešsaistē, izmantojot inspekcijas mājaslapu. Pagājušajā gadā saņemti 83 ziņojumi e-pastā, bet šogad jau 60 reizes par nereģistrēto nodarbinātību ziņots, izmantojot inspekcijas mājaslapu.
Taču inspekcija ne tikai soda un uzklausa sūdzības, bet arī sniedz konsultācijas darba tiesību un darba drošības jautājumos. Inspekcijas darbinieki pērn snieguši 37 624 konsultācijas pa telefonu, 18 313 konsultācijas klātienē, 744 e-konsultācijas un 219 rakstveida skaidrojumus – pavisam sniegtas 56 681 konsultācija, kas ir par 700 konsultācijām vairāk nekā iepriekšējā gadā.
"Atkārtotām pārbaudēm ir dubults efekts – pirmkārt, par atkārtotu nereģistrēto nodarbinātību sods darba devējam ir lielāks, otrkārt, šīm pārbaudēm ir preventīvs raksturs."
R. Lūsis atzinīgi vērtē to, ka strauji pieaudzis tieši telefonkonsultāciju skaits un līdz ar to samazinājušās rakstiskās un klātienes konsultācijas. "Nevaru gan apgalvot, ka mūs ir sazvanījuši visi, kam tas bijis vajadzīgs, tomēr līdz ar otras telefona līnijas atvēršanu 2010. gada maijā telefonkonsultāciju pieaugums ir trīskārt samazinājis rakstisko iesniegumu skaitu. 2009. gadā sniedzām 690 rakstveida konsultācijas, bet 2010. gadā – 219, kas krietni ļauj ietaupīt inspekcijas resursus," stāsta R. Lūsis.
Pērn inspekcija izskatījusi 4644 iesniegumus – par 17% mazāk nekā 2009. gadā, kad darba tirgū bija krīzes augstākais punkts. Vairāk nekā pusi iesniegumu inspekcija saņem par darba samaksu, pārējie ir par nodarbinātību bez darba līguma, par atlaišanu no darba, atvaļinājuma kompensācijām un darba un atpūtas laiku.
Nelaimes gadījumu statistika uzlabojas
"Tā kā darbā pavadām trešdaļu savas dzīves, ir svarīgi, lai šis laiks būtu drošs," uzsver R. Lūsis. Tikmēr inspektori joprojām redz, cik bīstamos apstākļos ir gatavi strādāt darbinieki: kokzāģētavās mēdz būt tāds aprīkojums, kam pat tuvoties ir bīstami. Ir redzēti celtnieki, kas māju augšējo stāvu ārsienas remontē bez jebkādiem drošības līdzekļiem un pat inspektoru klātbūtnē gluži kā cirka žonglieri demonstrē, cik veikli viņi spēj pārvietoties pa šaurām laipām ļoti lielā augstumā.
"Tur, kur sistemātiski notiek pārbaudes, samazinās gan nelaimes gadījumu skaits, gan citi pārkāpumi," secina R. Lūsis. Inspekcijas dati liecina, ka pagājušajā gadā valstī konstatēts mazāk nelaimes gadījumu darbā, tostarp smago traumu un letālo gadījumu skaits. Un tas nav tikai tāpēc, ka valstī kopumā samazinājies strādājošo skaits. Piemēram, 2006. gadā nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 6,07 iedzīvotāji uz 100 000 strādājošo, bet 2010. gadā – 2,77 uz tikpat lielu strādājošo skaitu. "Mēs tuvojamies Eiropas vidējam rādītājam. Vēl gan to neesam sasnieguši, bet virziens ir pozitīvs," atzīst R. Lūsis.
"Cilvēki joprojām ir gatavi strādāt bez darba līguma. "
2010. gadā bijuši 1187 nelaimes gadījumi darbā, no tiem 23 gadījumos darbinieks gājis bojā. Visvairāk nelaimes gadījumu darbā pērn notika kokapstrādē - 118, valsts pārvaldē - 112, būvniecībā - 99, sauszemes un cauruļvadu transportā - 92, veselības un sociālajā aprūpē - 92, mazumtirdzniecībā - 87, lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā – 60. Šajā nozarē pērn reģistrēti deviņi darbinieku nāves gadījumi. "Līdz šim lauksaimniecībai nav pievērsta atsevišķa uzmanība, tieši tādēļ šogad šai nozarē plānojam veikt tematiskās pārbaudes," saka R. Lūsis.
Pārbaudes būs arī šogad
Darba aizsardzības jomā arī šogad inspekcija dosies tematiskajās pārbaudēs, pirms tam visiem attiecīgās nozares uzņēmumiem izsūtot vēstules. "Mūsu mērķis nav sodīšana. Jēga pārbaudēm ir tikai tad, ja uzņēmums sakārto darba vidi. Savās vēstulēs informējam, ka nozarei, kuru pārstāv uzņēmums, šogad pievērsīsim īpašu vērību un varam atnāk pārbaudē arī uz viņu uzņēmumu. Ne visur aizejam, bet efekts ir panāks: uzņēmumi gatavojas pārbaudei un uzlabo darba apstākļus," stāsta R. Lūsis. Šogad tematiskās pārbaudes darba aizsardzības jomā notiks kokapstrādes, būvniecības, lauksaimniecības, poligrāfijas u.c. nozarēs.
Savukārt uzņēmumiem, kur inspekcija plāno doties tematiskajās nereģistrētās nodarbības pārbaudēs, vēstules nesūtīs. Inspekcija atklāj vien to, ka pievērsīsies nozarei, kuru pārbauda salīdzinoši reti, bet kurā nelegālās nodarbinātības fakts atklājas visai bieži.
