Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Plānots, ka Labklājības ministrijas jaunizveidotā Darba un sociālo lietu valsts inspekcija darbu uzsāks nākamā gada 1. janvārī, bet par to vēl jālemj valdībai un Saeimai.
Likumprojekts par Labklājības ministrijas (LM) pakļautībā esošo institūciju apvienību, kuru plānots nosaukt par Darba un sociālo lietu inspekciju, 2011. gada 30. jūnijā izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Plānots, ka jaunizveidotā inspekcija darbu sāks nākamā gada 1. janvārī, bet par to vēl jālemj valdībai un Saeimai.
Patlaban Valsts darba inspekcija (VDI) uzrauga un kontrolē darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomu, uzraugot normatīvo aktu ievērošanu šajās jomās, izmeklējot nelaimes gadījumus darbā, piedaloties arodsaslimšanas gadījumu izmeklēšanā, veicinot sociālo dialogu un darba strīdu miermīlīgu izšķiršanu, kontrolējot darba vietās esošo darba aprīkojumu, kolektīvo un individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu, kā arī veicot citus uzdevumus.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) uzrauga un kontrolē bērnu tiesību aizsardzības un bāriņtiesu darbības jomu, uzraugot bērnu tiesību aizsardzību regulējošo normatīvo aktu ievērošanu, pārbaudot bāriņtiesu darbu, veicot audžuģimeņu atbalsta pasākumus, nodrošinot uzticības tālruņa darbību.
Maza un efektīva valsts pārvalde
Paredzēts, ka Darba un sociālo lietu valsts inspekcijā būs apvienotas ne tikai VDI un VBTAI funkcijas – reformas rezultātā jaunizveidotā inspekcija pārņems arī atsevišķus sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības pārvaldes uzdevumus, kurus pašlaik veic LM.
LM uzsver, ka reforma iecerēta tādēļ, lai īstenotu institucionālas un strukturālas reformas saistībā ar valsts uzraudzības un kontroles nodrošināšanu darba tiesisko attiecību, darba aizsardzības, bērnu tiesību aizsardzības, bāriņtiesu darbības, kā arī sociālo pakalpojumu jomā, tā veidojot mazu un efektīvu valsts pārvaldi.
Pašlaik valsts uzraudzību un kontroli, lai nodrošinātu darba tiesiskās attiecības, darba aizsardzību, bērnu tiesību aizsardzību, bāriņtiesu darbību, kā arī sociālos pakalpojumus regulējošo normatīvo aktu ievērošanu, nodrošina trīs valsts pārvaldes iestādes – VDI, VBTAI un LM. Turklāt ministrija šobrīd pilda arī nozares vadošai valsts pārvaldes iestādei neraksturīgus uzdevumus, kontrolējot sociālos pakalpojumus regulējošo normatīvo aktu ievērošanu, sociālo pakalpojumu kvalitāti un sociālo pakalpojumu sniedzēju atbilstību normatīvajiem aktiem. Šādas funkcijas reiz īstenoja nu jau likvidētā Sociālo pakalpojumu pārvalde, kas bija viena no ministrijas padotības iestādēm.
LM norāda, ka esošā situācija, kad tās pārraudzībā ir divas valsts pārvaldes iestādes, kas nodrošina valsts uzraudzību un kontroli jeb inspicēšanas funkciju, nevar uzskatīt par veiksmīgāko efektīvas valsts pārvaldes modeli. Vairāku uzraudzības un kontroles iestāžu pastāvēšana viena ministra pārraudzības jomās no procesu vadības viedokļa esot sarežģītāka un mazāk efektīva nekā vienas iestādes esamība. Tāpat arī par lietderīgu LM neuzskata mazas valsts pārvaldes iestādes atsevišķu pastāvēšanu.
Tieši tāpēc LM ir pieņēmusi lēmumu reorganizēt jau iepriekš minētās valsts pārvaldes iestādes un izveidot vienotu Darba un sociālo lietu valsts inspekciju, kura būtu šo iestāžu tiesību, saistību, mantas, finanšu līdzekļu, lietvedības un arhīva pārņēmēja. Vienlaikus jaunajai iestādei tiktu nodoti līdz šim LM īstenotie uzraudzības un kontroles uzdevumi sociālo pakalpojumu jomā.
"Saglabājot inspekciju funkcionalitāti, bet apvienojot administratīvos resursus, piemēram, telpas, iespējams, šī apvienošana dos arī kaut nelielu, tomēr ekonomisku ietaupījumu."
Plānotās izmaiņas ir arī turpinājums jau šobrīd labklājības nozarē īstenotajām vadības reformām, kuru rezultātā ir samazināts nozares iestāžu skaits un uzlaboti vadības procesi. Piemēram, LM nodrošina vairāku padotībā esošo iestāžu atsevišķu atbalsta funkciju – grāmatvedības, personāla vadības, komunikācijas – centralizētu, vienotu īstenošanu. Tā kā LM pērn ir veikusi jau personālvadības un grāmatvedības funkciju centralizēšanu, paredzams, ka jaunās inspekcijas izveide un darbība kopumā neradīs finansiālu ietekmi un ietaupījumu. Tās darbības nodrošināšanai LM plāno pārdalīt budžetu un štata vietas nozares iekšienē.
Inspekcijas piesardzīgas
Par gaidāmo institūciju apvienošanu VBTAI direktore Laila Rieksta Riekstiņa izsakās lakoniski, vien norādot, ka "iepazīstoties ar normatīvajiem aktiem, kas saistīti ar apvienošanos, var prognozēt, ka Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas būtiskāko funkciju izpilde arī pēc apvienošanās netiks apdraudēta".
Savukārt Valsts darba inspekcijas direktora pienākumu izpildītājs Renārs Lūsis uzsver, ka šāda apvienošana ir ministrijas lēmums, kas tai būtu jāskaidro. "Manuprāt, plānotā Labklājības ministrijas sistēmā esošo inspicējošo un kontrolējošo institūciju apvienošana nekādā gadījumā nebūtu jāsaista ar vienas vai otras inspekcijas neapmierinošo darbu, jo ar tiem resursiem, kas ir abu inspekciju rīcībā, tās savas funkcijas veic ļoti labi. Ja godīgi, tad līdz šim tāda detalizētāka saruna par apvienošanas praktisko pusi vēl nav notikusi. Ir izstrādāts jaunās apvienotās inspekcijas likumprojekts, kurā tika pieaicinātas arī inspekciju amatpersonas, bet tas arī pamatā ir viss."
R. Lūsis apliecina: no ministrijas puses ir pausts nepārprotams solījums, ka šī apvienošanās nekādā gadījumā nemazinās inspekciju kapacitāti: tās funkcijas, ko abas inspekcijas veic šobrīd, tiks pilnā apmērā turpinātas. "Es domāju, ka šī apvienošana ir viena no ministrijas atbildēm uz strukturālo reformu pieprasījumiem, jo arī Labklājības ministrijas nozare nav izņēmums no kopējā budžeta konsolidācijas un strukturālo reformu plāna. Saglabājot inspekciju funkcionalitāti, bet apvienojot administratīvos resursus, piemēram, telpas, iespējams, šī apvienošana dos arī kaut nelielu, tomēr ekonomisku ietaupījumu. No otras puses jāsaka, ka darba inspektoru un bērnu tiesību inspektoru klienti un darba specifika ir diezgan atšķirīga, tādēļ katram tomēr manā skatījumā jāpaliek savam darba laukam."
"Pašlaik VDI strādā 160 darbinieku, VBTAI – 42 darbinieki, bet uzraudzības un kontroles uzdevumu LM veic 6 darbinieki."
Latvijas VDI jau šobrīd ir starp universālākajām inspekcijām Eiropas Savienībā, jo atšķirībā no dažām citām, kas nodarbojas tikai ar darba aizsardzības jautājumiem, VDI kontrolē gan darba aizsardzību, gan darba tiesības, un vienam inspektoram pārzināt abu šo jomu likumdošanu jau šobrīd ir diezgan nopietns izaicinājums, tādēļ R. Lūsis nedomā, ka inspektoriem vajadzētu kļūt vēl universālākiem un atbildēt par vēl kādu jautājumu. "Tādēļ apvienošana varētu dot nelielu ekonomisko efektu tīri uz administrācijas rēķina, savukārt funkciju līmenī, manā skatījumā, inspekcijām jāļauj turpināt veikt to darbu, ko viņas labi dara šobrīd," norāda R. Lūsis.
Kā vēl vienu novērtējamu aspektu R. Lūsis min vizuālo identitāti un atpazīstamību katras inspekcijas klientu vidū. Piemēram, darba inspekcijai ir spectērpi ar inspekcijas logo, mājaslapa un virkne citu aspektu, pie kuriem ilgstoši ir strādāts un pēc kuriem darbinieki un darba devēji atpazīst VDI. "Man nav iebildumu pret jauniem izaicinājumiem un pārmaiņām, ja vien zinu, ka no tā necietīs mani darbinieki un darbs, ko mēs darām," akcentē R. Lūsis.
Šobrīd VDI strādā 160 darbinieku, VBTAI – 42 darbinieki, bet uzraudzības un kontroles uzdevumu LM veic 6 darbinieki.
LM jau veikusi reformas
Pērn gada izskaņā LM par sekmīgu strukturālo reformu īstenošanu saņēma Latvijas Darba devēju konfederācijas un Valsts kancelejas Efektīvas pārvaldības gada balvu. Šī balva jau piekto gadu tika pasniegta labāk pārvaldītai valsts pārvaldes institūcijai, pašvaldībai un uzņēmumam. Valsts pārvaldē atzinīgi tika novērtēta LM strukturālo reformu veikšana sociālo aprūpes centru atbalsta funkciju centralizācijā, kas deva 0,5 miljonus latu budžeta ietaupījumu.
Proti, ar 2010. gada 1. janvāri 33 valsts sociālās aprūpes centru vietā darbu uzsāka 5 valsts sociālās aprūpes centri – valsts sociālās aprūpes centrs (SAC) "Kurzeme", SAC "Latgale", SAC "Rīga", SAC "Vidzeme" un SAC "Zemgale". Tie ietvēra sevī reorganizētos 33 valsts sociālās aprūpes centrus. Reformas mērķis bija uzlabot sociālo pakalpojumu nozares administrēšanu un centralizēt atbalsta funkcijas reģionālajās iestādēs, ekonomēt līdzekļus uz administrēšanas izdevumiem, ieviest vienotus pakalpojumu kvalitātes standartus.
"Man nav iebildumu pret jauniem izaicinājumiem un pārmaiņām, ja vien zinu, ka no tā necietīs mani darbinieki un darbs, ko mēs darām."
R.Lūsis, VDI direktora pienākumu izpildītājs
Ceļā uz mazu un efektīvu valsts pārvaldi īstenotas vairākas citas strukturālās reformas labklājības nozarē. 2009. gadā LM likvidēja Sociālo pakalpojumu pārvaldi, pārņemot tās funkciju īstenošanu, kā arī likvidēja Tehnisko palīglīdzekļu centru, kura funkcijas nodotas valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"", Latvijas Neredzīgo biedrībai un Latvijas Nedzirdīgo savienībai.
Tāpat LM 2009. gadā pārņēma daļu no Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas funkcijām un vienu iestādi – jau minēto VBTAI.
