Ekonomiskā atlabšana darba vietā neatjauno tiesiskumu

Valsts darba inspekcijai (VDI) kopējo uzdevumu klāstā ir divas prioritātes – samazināt nereģistrēto nodarbinātību un darba vietā notikušo smago nelaimes gadījumu skaitu. 2008.gadā valdības izvirzītais ilgtermiņa mērķis bija sešu gadu laikā samazināt nelaimes gadījumu skaitu valstī par 30 procentiem, pārskatā par 2011.gadu norāda inspekcijas direktors Renārs Lūsis.

Katrā trešajā uzņēmumā ēnstrādnieki

Pagājušajā gadā 3240 nereģistrētās nodarbinātības pārbaudēs VDI to konstatējusi 885 uzņēmumos, atklāti gandrīz 3000 ēnstrādnieku, kas ir par 62% vairāk nekā 2010.gadā.

Ja inspektors pārbaudēs katrā trešajā reizē atklāj cilvēkus bez darba līguma, tas liecina, ka situācija šajā jomā valstī joprojām ir smaga. "Ar visu to, ka ekonomisti apgalvo, ka situācija uzlabojas, krīzes vairs nav, redzams, ka darba stils, darba kultūra, kas iedibinājusies krīzes laikā, tik ātri nemainās. Uzņēmumu vēlme nodarbināt nelegāli savus darbiniekus, nemaksājot arī nodokļus, tā mazinot izdevumus šajās pozīcijās, ir saglabājusies ļoti augstā līmenī," secina R.Lūsis.

Pērn 221 uzņēmumā konstatēti 410 "pirmās dienas" darba līgumi. To gan ir bijis ievērojami mazāk nekā gadu iepriekš (1220).

LV portālam skaidro VDI Darba tiesību nodaļas juriskonsults, nereģistrētās nodarbinātības analītiķis Edgars Timpa: ""Pirmās dienas" darba līgumi,  Darba inspekcijas izpratnē, ir tādi darba līgumi, kuri noslēgti apsekojuma dienā vai laikā pirms reģionālās Valsts darba inspekcijas apsekojuma, bet ziņas par darbiniekiem nav iesniegtas Valsts ieņēmumu dienestā atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli prasībām (ne vēlāk kā dienu pirms persona uzsāk darbu).

Ziņas par konstatētajiem "pirmās dienas" darba līguma gadījumiem tiek apkopotas un reģistrētas Darba inspekcijas datu noliktavā un vienlaikus nosūtītas uz Valsts ieņēmumu dienestu turpmākai rīcībai. Darba inspekcija un Valsts ieņēmumu dienests apkopotās ziņas par šādiem gadījumiem galvenokārt  izmanto analīzes darbam, organizējot turpmākās pārbaudes."

Sērga pārmetas uz citām nozarēm

Nelegālo nodarbinātību ne tikai neizdodas maksimāli izskaust, tajā parādījušās arī jaunas tendences.

Tradicionāli būvniecība ir nozare, kurā nelegālā nodarbinātība ir visaugstākā, tajā arī pērn konstatēts vislielākais ēnstrādnieku skaits - 713. Taču, ja iepriekšējos gados citās nozarēs nelegāli strādājošo bijis ievērojami mazāk (atklāts mazāk par 200 gadījumiem gadā), tad pērn būvniecība vairs nav bijusi izteikts līderis.

"Tā vairs nav vienas nozares problēma, bet izplatījusies un pieaugusi vairākās nozarēs," rezumē R.Lūsis. Pārbaudēs daudz ēnstrādnieku atklāts apstrādes rūpniecībā (547), tirdzniecībā (420), transporta un uzglabāšanas nozarē (280), individuālo pakalpojumu sniegšanā (262), lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā (199).

Divus gadus pēc kārtas sodi dubultojas

Par nereģistrēto nodarbinātību 2010.gadā piemēroto naudas sodu kopsumma bija 401 tūkstotis latu, un tas bija divreiz vairāk nekā 2009.gadā. Savukārt pagājušajā gadā soda naudās iekasēti jau 882,4 tūkstoši latu. Daļējs skaidrojums tam ir pieaugušais ēnstrādnieku skaits, taču ne tikai.

Līdz šim inspekcija administratīvos sodus ļoti bieži piemēroja likumā (Administratīvā pārkāpuma kodeksā) noteiktajā minimālajā (750 latu) apmērā. 2011.gadā ieviesta vienotāka metodika, ar inspektoriem pārrunāts, ka ir jāvērtē pārkāpuma smagums. Ja iepriekš sodu virs 750 latiem piemēroja divi trīs reģioni, tad pašlaik to darot faktiski visi reģioni. Gadījumos ja tiek konstatēti vairāki nelegāli nodarbinātie, ja tas ir bijis ilgstošā laika posmā, inspekcija, saskaņā ar likumu vērtējot konkrētā pārkāpuma smagumu, vairs nepiemēro minimālo, bet gan lielāku sodu. 2011.gadā vidējais sods par nelegālu nodarbinātību bijis viens tūkstotis latu.

Darbinieki nav pienācīgi sagatavoti

Negadījumu statistika liecina: pagājušais gads darbiniekiem ir bijis ļaunāks par iepriekšējo. Pieaug nodarbinātība, līdz ar to proporcionāli ir lielāks darbinieku skaits, kas potenciāli pakļauti riskam. Vienlaikus riskus palielina arī bezdarba sekas: cilvēkiem, kuri ilgstoši bijuši bez darba un tagad to ieguvuši, jautājums par darba apstākļiem nav noteicošais, vērtē R.Lūsis.

Savukārt darba devēji turpina izmantot krīzes laika aizbildinājumus, kad bieži vien ar naudas trūkumu bija skaidrojams, kāpēc nevar izpildīt visas prasības darba aizsardzībā. VDI konstatējusi: pat ja tagad ieņēmumi ir, tos necenšas ieguldīt darba vidē.

Latvija starp Baltijas valstīm 2010.gadā bijusi labākā darba aizsardzības jomā. Pagājušajā gadā, visticamāk, būsim Baltijā pa vidu, lēš R.Lūsis. Taču Latvijā joprojām ir gandrīz divas reizes vairāk nelaimes gadījumos bojāgājušo (uz 100 000 strādājošo), salīdzinot ar Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem (ES - 2,1, Latvijā – 3,74).

"Vairs nepiemēro minimālo, bet gan lielāku sodu."

Pagājušajā gadā visvairāk nelaimes gadījumu darbā bijis kokapstrādē, nāves gadījumu un citu smagu nelaimju visvairāk piedzīvojuši būvnieki. Nākamās dzīvībai bīstamās nozares ir kokapstrāde un mežizstrāde.

Statistika liecina – gandrīz 40% nelaimes gadījumu darbā notikuši ar cilvēkiem pirmajā darba gadā, gandrīz trešajai daļai cietušo stāžs konkrētajā darbā bijis no viena līdz trim gadiem.

Nelaimes gadījumu cēloņu uzskaitījumā augšējā ailē ar 28% ir drošības noteikumu neievērošana. Negadījumus un to cēloņus analizējot, secināts, ka puse negadījumu saistāma ar darbinieku nepietiekamu sagatavošanu, tātad tos varēja novērst. "Tā nav liela nauda, kas būtu jāinvestē, tas ir jautājums par uzņēmuma kultūru, attieksmi un atbildību pret cilvēkiem," piebilst inspekcijas vadītājs.

Negadījuma slēpšana ir smags pārkāpums

Vaicāts, vai statistikā ir ieskaitīti arī cilvēki, kuri konkrētajā darba vietā ir cietuši negadījumā, bet, ja nav bijis darba līguma, tad nevarētu būt arī pierādāma saistība ar uzņēmumu, R.Lūsis skaidro: "Mēs izmeklējam, ja varam pierādīt, ka negadījums noticis darba vietā, un bieži vien letālu vai smagu negadījumu ir ļoti grūti noslēpt, mēs to pierakstām tajā uzņēmumā, kurā tas reāli noticis."

Par nelaimes gadījumu ir jāziņo inspekcijai. Pagājušajā gadā vairāk nekā jebkad darba devēji ir sodīti par nelaimes gadījumu darbā atbilstošu neizmeklēšanu un slēpšanu.

Strādāt bez līguma – darba devēja iniciatīva

Par nelegālo nodarbinātību pagājušogad inspekcijai ir ziņots trīsreiz vairāk nekā gadu iepriekš. Pa VDI uzticības tālruni, uz e-pasta adresi nelegals@vdi.gov.lv un VDI mājaslapā www.vdi.gov.lv tiešsaistē saņemti 458 ziņojumi. Inspekcijas vadītājs saņemtās informācijas ticamību novērtē kā "gana augstu", tas ir 40-50% robežās, un tā inspekcijas darbā ir bijusi ļoti noderīga.

VDI pērn saņēmusi 4,5 tūkstošus iesniegumu. Vairāk nekā puse sūdzību ir bijusi par darba samaksu, piektā daļa - par darba līgumiem, tajā skaitā par nodarbināšanu bez darba līguma. Saprotams, ka cilvēkiem ir ļoti svarīgi, ka vispār ir darbs. R.Lūsis pieļauj, ka ļoti daudzi tomēr neapzinās risku, ja uzsāk attiecības bez darba līguma. Izvēle strādāt bez darba līguma liecina, ka vispirms tā ir darba devēja iniciatīva, lai mazinātu izdevumus, taupītu uz nodokļu rēķina. Dažkārt tā ir arī abu pušu interese, tomēr darba ņēmēji piekristu noslēgt līgumu, ja uzņēmējs viņiem to piedāvātu, uzskata VDI vadītājs.

Viņaprāt, ir pārspīlēti apgalvojumi, ka tieši darbinieki vēlas algu, no kuras nav atvilkti nodokļi, ja darbiniekam legāli piedāvātu līgumu, viņš izvēlētos to: "Ja cilvēks saslimst, notiek nelaimes gadījums, tikai tad viņš pats par sevi atbild, un tad ir jautājums - vai viņš tik daudz būs iekrājis no "aplokšņu" algas, lai pats par sevi parūpētos?"

Taču, pat ja cilvēks ir piekritis strādāt bez darba līguma, nav par vēlu ziņot Darba inspekcijai. Pēc VDI pārbaudes vismaz piektajā daļā gadījumu iespējams, ka tiek noslēgts darba līgums.

Gadās, ka, uzsākot darbu bez līguma, cilvēkam solīto algu nesamaksā ne pēc pirmā mēneša, ne otrā. Šādā situācijā nav pierādījumu, ka cilvēks strādājis, tātad arī inspekcijai to pierādīt būtu grūti, jo pārējie kolēģi būs iebiedēti un var pateikt - mēs viņu nepazīstam.

"Vai no „aplokšņu” algas būs tik daudz iekrāts, lai pats par sevi parūpētos? Pat ja strādā bez darba līguma, nav par vēlu ziņot Darba inspekcijai."

Tur, kur cilvēki pārkāpj vienas likuma normas, visbiežāk ir nopietnas problēmas arī darba drošībā, tātad vienuviet ir gan tiesiskuma pārkāpuma riski, gan apdraudējums veselībai, uz dubultrisku norāda R.Lūsis.

Darba inspekcija piedāvā vairākas saziņas iespējas arī konsultācijām. Pagājušā gada laikā ir sniegtas 60 tūkstoš konsultāciju (240 dienā), 12% jautājumu ir bijis par darba aizsardzību, savukārt no darba tiesību jautājumiem visbiežāk interese bijusi par atbrīvošanu no darba. Padomu prasot ne tikai darbinieki, arī darba devēji konsultējas, kā rīkoties, lai varētu atbrīvot darbinieku.

Plaši pārbaudīs bīstamās nozares

Šogad VDI vairāk uzmanības pievērsīs datu padziļinātai analīzei, operatīvai saņemtās informācijas apstrādei un reaģēšanai uz to.

Darba aizsardzībā VDI uzsver prevencijas efektivitāti. Tāpēc būs tematiskās pārbaudes bīstamajās nozarēs, kurās ir paaugstināts nelaimes gadījumu risks, smagi savainojumi, letālie gadījumi. Inspekcija jau ir uzsākusi kokapstrādes un mežizstrādes uzņēmumu komplekso pārbaudi. Tematiskās pārbaudes paredzētas arī būvniecībā un lauksaimniecībā, veselības un sociālās aprūpes nozarē. Kompleksā pārbaude paredzēta "Liepājas metalurgā", kurā 10 gadu periodā bijuši 70 nelaimes gadījumi un septiņi darbinieki gājuši bojā.

Uzziņa