Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Jauno noteikumu mērķis ir pilnveidot kārtību, kādā veicama darba aizsardzības speciālistu, darba devēju, darbinieku un uzticības personu apmācība, noteikt darba aizsardzības koordinatoru apmācības kārtību, kā arī mazināt administratīvo slogu mazajiem uzņēmumiem.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Noteikumu mērķis
Jaunāko pētījumu dati liecina, ka aptuveni 89% no nodarbinātajiem ir tikuši instruēti par darba aizsardzības jautājumiem, atzīst LM speciāliste Māra Vīksne. Lai gan šis rādītājs kopš 2006. gada ir pieaudzis par 3,5%, tomēr, analizējot nodarbināto aptaujas datus, jāsecina, ka instruktāža bieži bijusi formāla un saistīta ar parakstīšanos attiecīgajos darba aizsardzības žurnālos. Tāpat tajās bieži netiek iekļauta visa nepieciešamā informācija. Piemēram, par situācijām, kad nedrīkst uzsākt darbu un kad darbs jāpārtrauc, ir informēti tikai 60% nodarbināto, par darba vides riska faktoriem – 52%, kaut gan par šiem jautājumiem būtu jāinformē visi nodarbinātie.
Pašreiz spēkā esošajos MK noteikumos Nr. 323 „Noteikumi par apmācību darba aizsardzības jautājumos” ir diezgan sarežģīti uztverama terminoloģija attiecībā uz nodarbināto apmācību un instruktāžu, nav noteikti konkrēti jautājumi, par kuriem instruēt darbiniekus, kā arī nav noteiktas prasības instrukciju saturam un struktūrai. Vienlaikus instruktāžu nereti veic cilvēki bez pietiekamām zināšanām un izpratnes par darba aizsardzību.
Ņemot vērā minēto, izstrādāti jauni noteikumi Nr. 749 „Apmācības kārtība darba aizsardzības jautājumos”. Tie aizstās iepriekšminētos, šobrīd spēkā esošos noteikumus Nr. 323.
Jauno noteikumu mērķis ir pilnveidot kārtību, kādā veicama darba aizsardzības speciālistu, darba devēju, darbinieku un uzticības personu apmācība, noteikt darba aizsardzības koordinatoru apmācības kārtību, kā arī mazināt administratīvo slogu mazajiem uzņēmumiem.
Nodarbināto apmācība darba aizsardzības jautājumos
Noteikumos ir mainīta terminoloģija, padarot to skaidrāku un vienkāršāku. Lai novērstu pārpratumus attiecībā uz terminu „apmācība” un „instruktāža” lietošanu, jaunie noteikumi paredz, ka apmācība ietver sevī ievadapmācību, instruktāžu darba vietā un tematisko apmācību, norāda M. Vīksne.
Ievadapmācība, kurā darbiniekus iepazīstina ar darba aizsardzību uzņēmumā (būtiskākajiem darba vides riska faktoriem, to ietekmi uz drošību un veselību, darba kārtības noteikumiem, darba aizsardzības sistēmu u.c.), ir jānodrošina visiem nodarbinātajiem, neatkarīgi no viņu izglītības un darba stāža profesijā. To drīkst veikt kompetenta institūcija, kompetents speciālists, uzņēmuma darba aizsardzības speciālists vai cits cilvēks, kuru norīkojis darba devējs un kurš pārzina iepriekšminētos jautājumus. Pēc ievadapmācības notiek pārrunas ar darbinieku, kuru laikā apmācības veicējs pārliecinās par materiāla apguvi.
Kā jaunumu šajos noteikumos speciāliste min tematisko apmācību. Tiesa gan, ja ievadapmācība un instruktāža darba vietā ir obligāta, tad tematisko apmācību veic tikai nepieciešamības gadījumā. Piemēram, lai sīkāk pastāstītu par kādu konkrētu darba aizsardzības jautājumu, tostarp jaunu iekārtu, individuālo aizsardzības līdzekli vai darba vides faktoru. Darba devējs dokumentē tematiskās apmācības veikšanu izvēlētā, brīvā formā.
Instruktāža
Instruktāžā darbinieku iepazīstina ar veicamo darbu, profesijai paredzētajām darba aizsardzības prasībām darba vietā, kā arī darba drošības instrukcijām. Speciāliste uzsver, ka instruktāžai ir jābūt ne tikai teorētiskai, bet arī praktiskai, iepazīstinot ar drošiem darba paņēmieniem un metodēm.
Jaunajos noteikumos, tāpat kā līdz šim, instruktāža iedalās sākotnējā, atkārtotā, neplānotā un mērķa instruktāžā, informē M. Vīksne. Sākotnējo instruktāžu veic tad, kad darbinieki ir uzsākuši darbu, t.sk. mācību un prakses ietvaros, norīkoti citā darba vietā, ieradušies komandējumā vai arī veic darbus cita uzņēmuma teritorijā. To organizē individuāli vai arī darbinieku grupai, ja viņi veic viena veida darbu. Instruktāžas laikā darba aizsardzības speciālists vai cits darbinieks ar atbilstošu pieredzi attiecīgajā darbā, kompetenta institūcija vai kompetents speciālists darbiniekus instruē par vairākiem ar darba aizsardzību saistītiem jautājumiem. Piemēram, drošām darba metodēm, darba aprīkojuma un individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu, rīcību ārkārtas situācijās. Speciāliste norāda: ja pēc instruktāžas tiek atklāts, ka darbinieka zināšanas un praktiskās iemaņas ir neapmierinošas, darbiniekam ir aizliegts uzsākt darbu un instruktāža ir jāveic atkārtoti. Savukārt, ja instruktāža ir nokārtota sekmīgi, darbinieks (atkarībā no viņa stāža, pieredzes un darba rakstura) var uzsākt darbu pieredzējuša kolēģa uzraudzībā. Šādi viņš strādā, kamēr praktiski ir apguvis drošas darba metodes un nepieciešamās darba aizsardzības prasības.
"Instruktāžai ir jābūt ne tikai teorētiskai, bet arī praktiskai, iepazīstinot ar drošiem darba paņēmieniem un metodēm."
Atkārtotā instruktāža ir nepieciešama, lai atgādinātu darbiniekiem darba aizsardzības instrukciju prasības, kā arī pārbaudītu un paaugstinātu viņu zināšanas. To organizē darba gaitā, bet ne retāk kā reizi gadā. Ja darbinieki strādā ar bīstamām iekārtām, kā arī paaugstinātas bīstamības darbos, to veic ne retāk kā reizi sešos mēnešos.
Savukārt neplānoto instruktāžu veic, ja darbiniekiem mainās darba apstākļi, darba vietā ir noticis nelaimes gadījums, kādam darbiniekam ir konstatēta arodslimība vai arī darbinieks ilgāk par 60 vai 45 dienām (darbā ar bīstamām iekārtām) pārtraucis darbu.
Mērķa instruktāžu pirms darba uzsākšanas organizē tiem darbiniekiem, kuri ir iesaistīti avārijas vai katastrofas seku likvidēšanā, veic vienreizēju darbu (nav saistīts ar tiešajiem pienākumiem) uzņēmumā vai arī ārpus tā teritorijas, kā arī izpilda darbu, kura veikšanai nepieciešams norīkojums (atļauja).
M. Vīksne norāda, ka personām, kas veic ievadapmācību un instruktāžu darbavietā, ir jābūt kompetentām par ievadapmācībā un instruktāžā iekļaujamajiem jautājumiem.
Instrukcija
Lai palīdzētu sagatavot kvalitatīvākas instrukcijas, noteikumiem ir pievienots pielikums „Darba aizsardzības instrukcijas satura un struktūras paraugs”. Tajā uzskaitīti tie pamatjautājumi, kuriem ir jābūt iekļautiem instrukcijā. Tas nekādā ziņā nenozīmē, ka visi pielikumā minētie punkti ir obligāti katrā instrukcijā un noteiktajā secībā, uzsver speciāliste. Piemēram, ja uzņēmumā ir sagatavota atsevišķa instrukcija par pirmās palīdzības sniegšanu, tad, protams, atkārtot to visās pārējās instrukcijās nav nepieciešams. Tas ir tikai ieteicamais paraugs, kādai jāizskatās instrukcijai. Speciāliste atgādina, ka instrukcijas darba devējam ir jāglabā, kamēr tās ir aktuālas un trīs gadus pēc tam, kad ir izstrādātas jaunas instrukcijas un iepriekšējās zaudējušas spēku. Tās ir jāuzrāda pēc Valsts darba inspekcijas amatpersonu lūguma.
"Jaunie noteikumi paredz, ka apmācība ietver sevī ievadapmācību, instruktāžu darba vietā un tematisko apmācību."
Tāpat jaunajos noteikumos, salīdzinājumā ar iepriekšējiem, veiktas izmaiņas „Darba aizsardzības ievadapmācības” (3. pielikums) un „Darba aizsardzības instruktāžas darba vietā” (4.pielikums) reģistrācijas dokumentu paraugos. Tie ir papildināti ar aili, kurā jāiekļauj informācija arī par ārvalstnieku, respektīvi, viņa darba atļaujas numurs, ja nav personas koda. Tāpat nedaudz precizēta dokumentos lietotā terminoloģija un iekļaujamā informācija.
M. Vīksne norāda: ja uzņēmumos iepriekšējie ievadapmācības un instruktāžas žurnāli ir iesākti un vēl nav aizpildīti, tos var turpināt, papildinot ar nepieciešamajām ailītēm un informāciju no jaunā parauga. Tas nozīmē, ka 1. oktobrī uzņēmējam nevajadzēs likvidēt iepriekšējos žurnālus un ieviest jaunus. Nodarbināto apmācību apliecinošie reģistrācijas dokumenti darba devējam ir jāglabā piecus gadus.
Darba aizsardzības koordinatori
Šajos noteikumos pirmo reizi ir iekļauta darba aizsardzības koordinatoru apmācība, kas līdz šim nebija. Speciāliste uzsver, ka šādiem speciālistiem ir jābūt tikai būvniecībā, kad būvobjektā ir vairāki uzņēmēji, lai koordinētu viņu savstarpējo darbību no darba aizsardzības viedokļa un neveidotos situācijas, kad darbi tiek veikti savstarpēji nekoordinēti. Piemēram, 2. stāvā tiek veikti mūrēšanas darbi, bet 1. stāvā tajā pašā laikā tiek ierīkota elektrība. Katrā ziņā par to, lai būvobjektos būtu darba aizsardzības koordinatori, ir atbildīgs pasūtītājs. Protams, pasūtītājs šo pienākumu var deleģēt kādai citai personai ar atbilstošu izglītību un pieredzi. Prasības koordinatoru darbībai ir iekļautas specifiskos Ministru kabineta noteikumos Nr. 92 „Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus”.
"1. oktobrī uzņēmējam nevajadzēs likvidēt iepriekšējos žurnālus un ieviest jaunus."
Noteikumi par apmācības kārtību paredz, ka darba aizsardzības koordinatoriem ir jābūt ar 50 stundu apmācību darba aizsardzībā. Jaunums ir noteikumu pielikumā pievienotais apliecības paraugs par apmācības programmas apguvi darba aizsardzības jautājumos 50 stundu apjomā, kas nepieciešama darba aizsardzības koordinatoriem un arī uzticības personām. Lai gan līdz šim arī notika darba aizsardzības koordinatoru apmācība, katra mācību firma izsniedza sava veida apliecību par mācību beigšanu. Lai novērstu šo apliecību dažādību, sagatavots vienots apliecības paraugs, kas jāņem vērā visām apmācību firmām.
Darba aizsardzības speciālistu tiesības
Lai gan atšķirībā no šobrīd spēkā esošajām prasībām jaunajos noteikumos nav noteiktas darba aizsardzības speciālistu tiesības atkarībā no iegūtā zināšanu līmeņa darba aizsardzībā, izmaiņas tomēr ir arī šajā jomā, atzīst M. Vīksne. Proti, no šā gada 1. oktobra darba aizsardzības speciālisti ar pamatlīmeņa (160 stundu) izglītību darba aizsardzībā varēs veikt darba vides risku novērtēšanu visos uzņēmumos, kuros nav vairāk par pieciem nodarbinātajiem, arī tad, ja uzņēmums nodarbojas ar bīstamiem komercdarbības veidiem, kuros darba devējam būtu jāpiesaista kompetenta institūcija.
Līdz šim to varēja veikt vecākais darba aizsardzības speciālists ar augstāko izglītību darba aizsardzībā. Šobrīd no citiem noteikumiem, proti, „Noteikumiem par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju un šīs iesaistīšanas kārtība”, izriet, ka uzņēmumos, kuri nodarbojas ar kādu bīstamu komercdarbības veidu, ja tajā ir vairāk nekā pieci nodarbinātie, ir jāpiesaista kompetenta institūcija vai jānodarbina vecākais darba aizsardzības speciālists. Līdz 2012.gada 1.janvārim šajos uzņēmumos var nodarbināt arī darba aizsardzības speciālistu ar augstāko izglītību dabaszinātnēs, inženierzinātnēs, veselības aizsardzības jomā vai tiesību zinātnēs un vismaz piecu gadu darba pieredzi attiecīgajā profesijā vai darba aizsardzībā, ja viņš ir ieguvis darba aizsardzības pamatlīmeņa izglītību darba aizsardzībā 160 stundu apmērā. Pārējos uzņēmumos visus darba aizsardzības speciālista pienākumus var veikt speciālists ar pamatlīmeņa izglītību darba aizsardzībā.
