SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
07. maijā, 2009
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
3
8
3
8

Izmaiņas darba aizsardzības dokumentos

Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Šogad ir veiktas vairākas nozīmīgas izmaiņas darba aizsardzības normatīvajos aktos. Dažas no tām jau stājušās spēkā, bet daļa vēl atrodas sagatavošanā un izstrādes procesā. Kopumā to mērķis ir atvieglot administratīvo slogu darba devējam un panākt plašāku darba aizsardzības normatīvo aktu ievērošanu. Aktualitātes uzskaita un skaidro Labklājības ministrijas Darba departamenta direktora vietnieks Renārs Lūsis.

Darba aizsardzības speciālisti

Šā gada 24. martā Ministru kabinetā (MK) tika pieņemti MK noteikumi Nr. 246“Grozījumi Ministru kabineta 2003. gada 17. jūnija noteikumos Nr. 323 "Noteikumi par apmācību darba aizsardzības jautājumos"”. Noteikumi stājās spēkā ar šā gada 28. martu. Tie atceļ prasību pēc darba aizsardzības speciālista ar augstākā līmeņa zināšanām uzņēmumos, kuros nodarbināti 50 un vairāk nodarbinātie, ja uz uzņēmumu neattiecas Ministru kabineta apstiprinātie saraksti par komercdarbības veidiem, kuros darba devējam obligāti jāpiesaista kompetenta institūcija.

Savukārt uzņēmumos, uz kuriem attiecas MK apstiprinātie saraksti par komercdarbības veidiem, kuros darba devējam obligāti jāpiesaista kompetenta institūcija, personas, kas apguvušas pamatlīmeņa zināšanas darba aizsardzībā, ir tiesīgas veikt darba vides iekšējo uzraudzību un citus viņām noteiktos pienākumus darba aizsardzības jomā, izņemot darba vides risku novērtēšanu. R. Lūsis skaidro, ka tā ir pretimnākšana darba devējiem, jo bija paredzēts, ka no šā gada 1. janvāra darba aizsardzības riskus speciālisti bez augstākās izglītības vērtēt nevarēs.

Prakses standarts un citi jaunumi

Sagatavošanā ir Darba aizsardzības likums, kas MK sēdē izskatīts šā gada 28. aprīlī. R. Lūsis atklāj, ka tieši par šo likumu Ministru kabinetā noritēja vislielākās diskusijas, jo tas ievieš daudzas jaunas lietas. “Trīs no tām ir arī vērstas uz administratīvā sloga samazināšanu,” uzsver Labklājības ministrijas speciālists.

Pirmkārt, tas nodibina prakses standartu. Tas ir kādai konkrētai nozarei rakstīts dokuments, piemēram, būvniecībai vai darbam birojā. Dokumentā apvienotas visas attiecīgai nozarei adresētās darba aizsardzības prasības un norādes, kā tās praktiski piemērot šajā nozarē, piemēram, darba vides iekārtošanā, mikroklimata nodrošināšanā. Prakses standarts nav obligāts, taču var derēt kā palīgmateriāls darba devējam, jo tajā ir apvienoti visi viņa nozarei saistošie darba aizsardzību regulējošie normatīvie akti. “Ja darba devējs strādās pēc šīm prakses standarta normām, tad faktiski tiek arī uzskatīts, ka viņš ir izpildījis darba aizsardzības prasības,” prakses standartu ievērošanas lietderību pamato R. Lūsis.

"Ja darba devējs strādās pēc prakses standarta normām, tad tiek uzskatīts, ka viņš ir izpildījis darba aizsardzības prasības."

Otrkārt, tiek paredzētas izmaiņas darba aizsardzības sistēmas organizēšanā. “Ir nelietderīga prasība uzņēmumos, kuros ir vairāk kā 50 darbinieki, ņemt divus darba aizsardzības speciālistus. Prakse rāda, ka daudzos uzņēmumos, tostarp valsts iestādēs, parasti nav vairāk par vienu darba aizsardzības speciālistu, pat ja darbinieku skaits ir virs 50. Sākotnējā doma, kāpēc likumā bija ietverta šāda prasība, nebija slikta – skaidri definēt, ka līdz 50 darbiniekiem nepieciešams viens darba aizsardzības speciālists, bet virs 50 darbiniekiem – darba aizsardzības speciālista pienākumus veic divi cilvēki. Bet prakse apliecina, ka darbinieku skaitam nav noteicošā loma – tikai tāpēc, ka uzņēmumā strādā 50 vai 60 darbinieki, automātiski nav jābūt diviem speciālistiem. Tāpēc likums paredz, ka mēs nenosakām skaitu, kurā brīdī vajag divus speciālistus. Atbildība nemainās – tā paliek. Galvenais, lai darbs tiek veikts – ievērotas darba aizsardzības prasības, ir veikts risku novērtējums, darba aizsardzības pasākumu plāns. Tāpēc darba devējiem pašiem ļaujam būt atbildīgiem un vērtēt – vai pietiek ar vienu darba aizsardzības speciālistu vai nepieciešams algot vairākus,” grozījumu iemeslu skaidro R. Lūsis.

Trešā izmaiņa, kas arī vērsta uz administratīvā sloga samazināšanu, attiecas uz bīstamo nozaru uzņēmumiem. MK noteikumu Nr. 99 "Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju" 1. pielikums nosaka komercdarbības veidus, kuros darba devējam darba aizsardzības sistēmas izveidē un uzturēšanā jāiesaista kompetenta institūcija. Darba aizsardzības likums paredzēs, ka, piesaistot kompetento institūciju, darba devējam pašam Valsts darba inspekcijai (VDI) vairs nebūs jāziņo par situāciju uzņēmuma darba aizsardzības jomā.

Tāpat R. Lūsis norāda, ka Darba aizsardzības likumā ir nostiprināta Darba vides institūta loma. Likums noteiks tā funkcijas.

Darbs ar optisko starojumu

Ministru kabinetā ir iesniegts jaunu MK noteikumu projekts par nodarbināto aizsardzību pret optiskā starojuma radīto risku. R. Lūsis stāsta, ka tas balstās galvenokārt uz Eiropas Savienības direktīvām, kas nosaka darba aizsardzības prasības darbā ar mākslīgo optisko starojumu – ultravioleto, infrasarkano starojumu un lāzerstarojumu – un nosaka ekspozīciju robežvērtības, kas nedrīkst tikt pārsniegtas, lai neatstātu ietekmi uz veselību. Precīzāk – tiek pārņemtas Direktīvas 2006/25/EK prasības.

Paredzēts, ka šie MK noteikumi varētu stāties spēkā aptuveni pēc gada – 2010. gada 27. aprīlī – tāpat kā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. “Negribējām spēkā stāšanās laiku likt ātrāk nekā to paredz direktīva, lai darba devēji gada laikā varētu sagatavoties, iepazīties ar normām un jaunajām prasībām,” saka R. Lūsis.

"Aizsardzības līdzekļi pret saules starojumu darbiniekiem jānodrošina jebkurā gadījumā – tas ir riska faktors, no kura darbinieks ir jāsargā."

Viņš arī piebilst, ka sākotnēji bija paredzēts ar optisko starojumu apzīmēt arī dabīgo optisko starojumu – saules starojumu. Taču šī norma no MK tika izņemta ārā. Viņš atgādina, ka saules starojums tāpēc nekur nepazūd, lai arī šajos MK noteikumos nav atrunātas normas. “Jāsaprot, ka saules starojums kā riska faktors jāvērtē jebkurā gadījumā, to nosaka MK noteikumi Nr. 660 "Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība”. Aizsardzības līdzekļi pret saules starojumu darbiniekiem jānodrošina jebkurā gadījumā – tas ir riska faktors, no kura darbinieks ir jāsargā,” uzsver R. Lūsis.

Nosaka darba kategorijas

Šā gada 28. aprīlī MK pieņēma “Noteikumus par darba aizsardzības prasībām darba vietās”. R. Lūsis stāsta, ka sākotnēji bija plānots izdarīt grozījumus jau esošajos MK noteikumos Nr. 125 "Darba aizsardzības prasības darba vietās", taču to bija tik daudz, ka bija nepieciešamība pēc jauniem noteikumiem, kas aizstās minētos MK noteikumus Nr. 125.

Pirmkārt, jaunie noteikumi nosaka darba kategorijas no viens līdz trīs, klasificējot darbu bez fiziskas piepūles, vidēji smagu un smagu darbu. Kāpēc tas ir vajadzīgs? R. Lūsis skaidro, ka atkarībā no iedalījuma kategorijās mainās darba vietas mikroklimata prasības. Piemēram, viens ir strādāt telpā pie datora, pavisam kas cits – veikt fiziski smagu darbu, kad darbinieks svīst un viņam komfortablāka ir cita gaisa temperatūra.

Otrkārt, jaunos MK noteikumus papildina jauni pielikumi, kas paredz mikroklimatu, gaisa temperatūru, gaisa kustības ātrumu, kādam jābūt vasarā, ziemā atkarībā no darbinieku fiziskās slodzes. Tāpat tajā ir divi pielikumi par apgaismojumu telpās un ārpus tām. Vēl viens pielikums nosaka prasības darbam aukstumā – salā, mīnus grādu temperatūrā. Šis regulējums nosaka, cik ilgi darbiniekam būs pieļaujams strādāt konkrētās temperatūrās. Ja viņš ir aprīkots ar darba aizsardzības līdzekļiem – nevis strādā vienkāršā ziemas jakā, bet ir, piemēram, nodrošināts ar termoveļu – darbinieks salā var strādāt ilgāk.

“Šie pielikumi tika izstrādāti darba grupās, normas aizgūtas no Eiropas standartiem un citu valstu piemēriem. Paredzēts, ka noteikumi stāsies spēkā ar 2010. gada 1. janvāri,” stāsta R. Lūsis. Viņš uzsver būtisku niansi – lai samazinātu pārmērīgu administratīvo slogu uzņēmējiem un neapgrūtinātu tos darba devējus, kas savus uzņēmumus jau ir izveidojuši, viņiem nebūs obligāti ar nākamā gada pirmo janvāri jāveido jauna ventilācijas sistēma, siltināšana vai jāpilda citi nosacījumi, lai, piemēram, pielāgotu mikroklimatu veicamā darba kategorijai. Darba devējiem, kuru uzņēmumi jau darbojas, šīs prasības ir rekomendējošas un jātuvojas to izpildei. Nebūs tā, ka tie darba devēji, kuriem tās nebūs izpildītas, tiks sodīti, mierina R. Lūsis. Bet viņš arī akcentē: “Ja uzņēmums tiks nodibināts pēc 2010. gada 1. janvāra, darba devējam jau būs bijušas visas iespējas veidot tādu darbavietu, kas atbilst šīm normām. Tāpēc tiem pielikumu prasības būs obligātas.”

Nelaimes gadījumi darbā

R. Lūsis informē, ka ir sagatavoti jauni MK noteikumi par nelaimes gadījumu darbā izpētes kārtību un uzskaiti, izmeklēšanu. Patlaban tie atrodas saskaņošanas procesā un varētu stāties spēkā no 2010. gada 1. janvāra. Lai gan tos varētu ieviest arī ātrāk, kavējošais faktors saistīts ar nelaimes gadījumu darbā pašreizējo uzskaiti – Valsts darba inspekcija gada vidū nevar lauzt šo sistēmu, jo tad rezultāti par gadu nebūs vairs reprezentatīvi. Tāpēc šie MK noteikumi stāsies spēkā no nākamā gada 1. janvāra, skaidro R. Lūsis.

Ja patlaban nelaimes gadījumi darbā par tādiem tiek klasificēti no pirmās darbnespējas dienas, tad nākotnē tie par tādiem tiks uzskatīti, ja darbspēju zaudējums darbiniekam būs vismaz uz trim dienām. Tikai tad par šo nelaimes gadījumu darba devējam būs jāraksta akts. Vairs nebūs jāreģistrē VDI nelaimes gadījumi, kas nepārsniedz trīs dienu darbnespēju. Tāpat šie MK noteikumi paredz atvieglotu izmeklēšanu ceļu satiksmes negadījumiem, kā arī ārzemēs notikušiem nelaimes gadījumiem. Tajos ir precizēta izmeklēšana nāves gadījumos darbā. Un noteikts, ka vieglos nelaimes gadījumus mikrouzņēmumos (tajos strādā mazāk par pieciem cilvēkiem) VDI turpmāk neizmeklēs.

"Vieglos nelaimes gadījumus mikrouzņēmumos Valsts darba inspekcija turpmāk neizmeklēs."

Administratīvā sloga atvieglošanai paredzēta vienkāršota nelaimes gadījuma akta forma (viena lappuse). Salīdzinājumā – patlaban darba devējam jāaizpilda astoņas lapas. R. Lūsis pieļauj, ka, iespējams, šī saīsinātā nelaimes gadījuma akta forma vairāk mudinās darba devējus par tiem ziņot. Viņš ieskicē, ka nedaudz tālākā nākotnē būs arī iespēja sūtīt šo aktu elektroniski (ar elektronisko parakstu). Vairs nebūs jāiet uz pastu vai VDI.

Labklājības ministrijas speciālists atzīst, ka jauninājumi ietekmēs statistiku par nelaimes gadījumiem darbā. Taču nelaimes gadījumu skaits, kuros darbiniekiem ir darbspēju zaudējums uz vienu vai divām dienām, nav vairākums, turklāt, iespējams, šo skaitu izlīdzinās gadījumi, par kuriem darba devēji būs izlēmuši paziņot VDI, jo astoņu lappušu vietā būs jāaizpilda nelaimes gadījuma akta forma tikai uz vienas lappuses.

Individuālie darba aizsardzības līdzekļi

Šā gada 30. aprīļa Valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināti grozījumi MK noteikumos Nr. 372 "Darba aizsardzības prasības, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus". Labklājības ministrija informē: lai darba devējiem samazinātu administratīvo slogu, nosakot darba vides riska faktorus un tiem nepieciešamos individuālos aizsardzības līdzekļus, plānots viņus atbrīvot no papildu dokumentu sagatavošanas. Darba devēji šādi varēs rīkoties, ja aizsardzības līdzekļu lietošana būs noteikta darba vides risku novērtējumā vai darba aizsardzības pasākumu plānā.

Noteikumu projektā secīgi aprakstīts, kā veikt darba vides risku novērtējumu un izvēlēties aizsardzības līdzekļus. Paredzēts arī papildināt darbu sarakstu, kurus veicot ir jālieto individuālie aizsardzības līdzekļi, piemēram, galvas aizsardzības līdzekļu lietošana, strādājot augstāk par trīs metriem.

 

Uzticības personas

Maijā Valsts sekretāru sanāksmē plānots izsludināt grozījumus MK noteikumos Nr. 427 “Uzticības personu ievēlēšanas un darbības kārtība”. Portālā „LV.LV” tos plašāk skaidrojām šā gada 30. aprīļa publikācijā “Uzticības personas – aizsargs nihilismam pret likumu”.

Nebūs otrā pielikuma

Darba grupās notiek darbs pie grozījumiem MK noteikumos Nr. 99 “Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju”. R. Lūsis skaidro: lai samazinātu administratīvo slogu darba devējiem, paredzēts izņemt laukā šo MK noteikumu 2. pielikumu, pārskatīt un aktualizēt 1. pielikumā minētos komercdarbības veidus. Lai to izdarītu, tiks vērtēti pēdējo gadu statistikas dati par nelaimes gadījumiem darbā. Jaunajā klasifikācijā tiks noteikts, kuru nozaru uzņēmumiem būtu jāpaliek šajā pielikumā, kuras jāpievieno un kuras – jāizņem.

R. Lūsis pieļauj, ka, salīdzinot statistiku, visticamāk, no šī pielikuma tiks svītrota tekstilrūpniecība, jo šajā nozarē pēdējos gados nelaimes gadījumu skaits darbā nav tik augsts.

Par elektrodrošību

Darba grupās notiek izstrāde arī jauniem MK noteikumiem par elektrodrošību. “Latvijā ir vajadzīgi šādi noteikumi, bet šī joma nav tikai kādas vienas ministrijas pārziņā. Lai gan tajos nebūs ietverti tikai darba aizsardzības jautājumi, to izstrādi uzņēmās Labklājības ministrija, par pamatu ņemot “Latvenergo” LEK 025 standartu, kas tajā jau darbojas,” norāda R. Lūsis.

Obligātā veselības pārbaude

Šā gada 10. martā tika pieņemti MK noteikumi Nr. 219 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude". Tie aizstāja iepriekšējos MK noteikumus Nr. 527, un ir spēkā no šā gada 1. aprīļa. Tuvākā mēneša laikā portālā „LV.LV” tiks publicēts plašāks normatīvā akta skaidrojums.

Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI