Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
MK noteikumi "Darba aizsardzības prasības darbavietās” paredz nodarbināto drošības un veselības aizsardzības prasības darbavietās – kādam jābūt apgaismojumam, mikroklimatam, temperatūrai u.c.
FOTO: Aiga Dambe, LV portāls
Darba aizsardzība darbavietā
Pats svarīgākais darbavietā ir nodarbināto drošība un veselības aizsardzība, ko garantē Darba aizsardzības likums. Šī likuma 27.pants noteic, ka darba devējs ir atbildīgs par nodarbināto drošību un veselību darbā. Ministru kabineta (MK) izdotie noteikumi "Darba aizsardzības prasības darbavietās" paredz nodarbināto drošības un veselības aizsardzības prasības darbavietās – kādam jābūt apgaismojumam, mikroklimatam, temperatūrai u.c. MK izdevis arī noteikumus, kas jāievēro dažādās nozarēs strādājošajiem. Piemēram, noteikumi par darba aizsardzības prasībām, pārvietojot smagumus, noteikumi par darba aizsardzības prasībām, strādājot ar displeju un citi.
Nodarbinātajam ir tiesības pieprasīt, lai darba vide būtu droša un tiktu novērsti darba vides riska cēloņi. Ir jāseko līdzi, lai šīs prasības tiktu ievērotas. Darba vietas iekārtojums, darba aprīkojums ir jāpielāgo indivīdam. Darbiniekiem, kuri veic vienmuļu darbu un darbu ar iepriekš noteiktu ritmu, tas ir jāatvieglo, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz veselību. Darba vietā jāņem vērā tehnikas, higiēnas un medicīnas attīstība. Tāpat ir jāveic darba aizsardzības pasākumi – darbinieki par tiem ir jāinformē un jāveic apmācība.
Valsts darba inspekcijas (VDI) Darba aizsardzības nodaļa vadītāja Sandra Zariņa stāsta: "Darba devējam jāuzņemas atbildība par nodarbināto drošību un veselību darbā, nodrošinot drošus darba apstākļus, gādājot, lai nodarbinātajiem būtu nepieciešamās zināšanas darba veikšanai un pieejami attiecīgie individuālie un kolektīvie aizsardzības līdzekļi, darba aprīkojums, drošības ierīces. Lai nodarbinātais varētu veikt savus darba pienākumus, darba devējs viņa rīcībā nodod darba aprīkojumu, transportu, citus ražošanas līdzekļus un viņam, tos lietojot, ir jāievēro apmācībās un instruktāžās saņemtie norādījumi. Darba devējam ir jākontrolē, kā savus pienākumus veic nodarbinātie."
Darba vietā jābūt darba aizsardzības speciālistam, kura pienākums ir organizēt un kontrolēt darba aizsardzības pasākumus un veikt darba vides iekšējo uzraudzību. Šim darbiniekam jābūt apmācītam saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem "Apmācības kārtība darba aizsardzības jautājumos". Ja uzņēmumā ir ne vairāk kā 10 nodarbināto un darba devējs ir apmācīts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, viņš pats var veikt darba aizsardzības speciālista pienākumus.
Drošība pirmajā vietā
Ja darba veikšana rada risku nodarbinātā vai citu personu drošībai un veselībai, nodarbinātajam ir tiesības atteikties veikt šādu darbu. Gadījumos kad nodarbinātais atsakās veikt darbu, par to nekavējoties ir jāziņo tiešajam darba vadītājam vai darba aizsardzības speciālistam, vai darba devējam. VDI speciāliste S.Zariņa stāsta, ka likumā noteiktās tiesības atteikties veikt darba pienākumus nodarbinātie neizmanto, jo baidās pazaudēt darbu, kā arī vieglprātīgi izturas pret savu dzīvību un veselību.
Arī pašiem nodarbinātajiem ir jārūpējas par savu drošību un veselību. Tas nozīmē – jāstrādā tā, kā ir apmācījis darba devējs, jālieto izsniegtie individuālie aizsardzības līdzekļi, jāievēro drošības zīmes. Nodarbinātā pienākumus nosaka Darba aizsardzības likuma 17.pants. Darbiniekiem, kuri neievēro darba aizsardzības prasības, darba devējs ir tiesīgs piemērot disciplinārsodus. VDI pieredze rāda, ka nodarbinātie paši bieži vien atslēdz uzstādītās aizsargierīces, tās noņem, kā arī veic neapdomīgas un neloģiskas darbības, piemēram, lec no sastatnēm, mēģina labot neapstādinātas iekārtas, darbavietā lieto alkoholu. Visu šo neapdomīgo darbību rezultātā rodas nelaimes gadījumi. S.Zariņa piezīmē: "Šeit arī parādās darba devēja attieksme – ja viņš to redzot, pieļauj, ka nodarbinātie tā strādā, rezultāts var būt bēdīgs. Protams, ka katram visu laiku blakus darba devējs nestāvēs, bet uzraudzība un kontrole ir nepieciešama."
Valsts darba inspekcijas apkopotā informācija rāda, ka šobrīd par darba aizsardzības jomas jautājumiem inspekcija ir saņēmusi 143 iesniegumus. No tiem 61 iesniegumā paustās sūdzības apstiprinājās, pārējās – nē. Inspekcija sūdzības visbiežāk saņem par neizmeklētiem nelaimes gadījumiem. Ir gadījumi, kad darba devējs ir apsolījis naudas summu, lai nodarbinātais klusē un stāsta, ka negadījums noticis mājās, bet pēc tam solījumu aizmirst, tāpēc cietušais ziņo inspekcijai. Tāpat tiek ziņots par neatbilstošu darba vietu iekārtošanu – par nepiemērotu mikroklimatu, par atpūtas un higiēnas telpu neesamību, kā arī par neiepazīstināšanu ar darba vides riska faktoriem.
"Darba devējs ir atbildīgs par nodarbināto drošību un veselību darbā."
Darba drošības neievērošanas gadījumā un citu faktoru iespaidā darba vietās mēdz notikt nelaimes gadījumi. VDI statistika uz septembra vidu liecina, ka ir izmeklēti 1005 nelaimes gadījumi, no tiem ir 133 smagi un 11 letāli. Visvairāk letālie gadījumi notikuši lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zivsaimniecībā (3 gadījumi) un apstrādes rūpniecībā (2 gadījumi).
Ziņot par pārkāpumiem darbavietās, tajā skaitā nelaimes gadījumiem, var arī anonīmi, zvanot uz Valsts darba inspekcijas tālruni 67312176. Inspekcija lūdz norādīt informāciju precīzi – uzņēmuma adresi, nosaukumu un konkrētus pārkāpumus.
Arodslimība – darbspēju zudums
Ir profesijas, kurās nodarbinātie ir pakļauti lielākam riskam saslimt ar kādu no arodslimībām. Pēdējā desmitgadē Latvijā arodslimību skaits ir strauji palielinājies. Kā informē Rīgas Stradiņa universitātes Aroda un vides medicīnas katedras profesore Maija Eglīte, palielinājumam par iemeslu ir fakts, ka ir uzlabojusies diagnostika. Profesore piezīmē, ka saslimstība pēdējos gados ir stabilizējusies.
Katru gadu Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centrā uz pirmreizēju konsultāciju ierodas aptuveni 1000 personas. Aizvadītajā gadā kā pirmreizējie arodslimnieki tika atzītas 812 personas. Tas nozīmē, ka šīm personām ir traucētas darbspējas vai arī tās vispār vairs nespēj veikt iepriekšējos darba pienākumus.
"Ziņot par pārkāpumiem darbavietās VDI var arī anonīmi."
Darbavietas faktoru izraisītās slimības tiek iedalītas vairākās grupās: ķīmisko faktoru izraisītās akūtās un hroniskās slimības; bioloģisko faktoru izraisītās slimības; fizikālo faktoru izraisītās slimības; ārstniecības līdzekļu izraisītās slimības; pārslodžu izraisītās slimības; rūpniecisko aerosolu izraisītās slimības; alerģiskās arodslimības. Šo faktoru izraisītās slimības ir uzskaitītas Ministru kabineta izdoto noteikumu "Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība" pielikumā.
Arodslimības visbiežāk izraisa fizikālie faktori – nemehanizēta smaguma celšana, monotonas kustības, darbs ar paceltām rokām virs plecu līmeņa, piespiedu darba pozas, vibrācija, troksnis. Kā informē Aroda un radiācijas medicīnas centrā, nodarbinātie galvenokārt griežas ar sūdzībām par sāpēm mugurā, rokās, kājās, kas traucē strādāt un ir par iemeslu ilgstošai darba nespējai. Ar arodslimībām visbiežāk slimo fiziskā darbā noslogoti cilvēki, piemēram, šoferi, krāvēji, šuvējas. Biežākās slimības ir karpālā kanāla sindroms, deformējošas osteoartrozes, vibrācijas slimība, vājdzirdība.
Ja nodarbināto skārusi arodslimība
Personai, kurai ir konstatētas noteikumu "Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība" pielikumā minētās slimības vai to pazīmes un kura tiek vai ir tikusi pakļauta darba vides kaitīgajiem faktoriem, ir jāgriežas pie sava ģimenes ārsta. Ja izmeklējumu rezultātā ģimenes ārsts konstatē veselības traucējumus, kurus, iespējams, izraisījuši darba vides faktori, persona diagnozes precizēšanai tiek nosūtīta pie arodveselības un arodslimību ārsta. Gadījumā kad arodslimība vai tās pazīmes ir konstatētas pacientam obligātās veselības pārbaudes laikā, ārsts pievieno izmeklējumu rezultātus un konsultanta atzinumus un nosūta pacientu pie ģimenes ārsta. Savukārt ģimenes ārsts personu nosūta konsultācijai uz Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centru.
Situācijās, kad nelaimes gadījums noticis darbā un par to sastādīts akts, bet tūlītēja darba nespēja nav iestājusies, bet ar darbā notikušo nelaimes gadījumu saistītā infekcijas slimība ir diagnosticēta vēlāk, ģimenes ārsts arī nosūta personu konsultācijai pie arodveselības un arodslimību ārsta vai uz Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centru.
"Personām, kam konstatēta arodslimība, ir iespēja saņemt kompensāciju."
Aroda un radiācijas medicīnas centra ārstu komisija pēc visas nepieciešamās informācijas un dokumentu saņemšanas divu mēnešu laikā pieņem lēmumu, vai attiecīgā slimība ir arodslimība. Arodslimības konstatēšanas gadījumā personai izsniedz atzinumu, kurā norāda laiku, kad atkārtoti jāierodas uz medicīnisko apskati pie arodslimību ārsta, kā arī informē par to ģimenes ārstu.
Slimniekiem, kuriem konstatēta arodslimība, kas ir arodslimību sarakstā, ir iespēja saņemt kompensāciju. Šeit gan jāatceras, ka pašnodarbinātie nav apdrošināti arodslimību gadījumos un nevar saņemt atlīdzību no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA). Sociāli apdrošināts arodslimnieks no VSAA var saņemt apdrošināšanas atlīdzību, ja tam ir pārejoša darba nespēja vai darbspēju zaudējums, tāpat ir tiesības saņemt atlīdzību par ārstēšanās un rehabilitācijas izdevumiem.
Pret savu veselību nevajadzētu attiekties vieglprātīgi. Pat tad, ja šķiet, ka darba vietā ir izskausti arodslimības izraisoši faktori, ir jāatceras par ikgadējo veselības pārbaudi. Kārtību, kādā veicama ikgadējā veselības pārbaude, nosaka Ministru kabineta noteikumi.
Ergonomiska darbavieta
Ergonomika nozīmē apkārtējās vides pielāgošanu darba procesam. Par ergonomiku darbavietās sāka runāt jau pagājušā gadsimta sākumā. Piemēram, jau Pirmā pasaules kara laikā karavīriem ekipējums tika pielāgots, ņemot vērā viņu fiziskās īpašības. Lai nodrošinātu nodarbinātajiem ergonomisku darba vietu, tā tiek rekonstruēta, modernizēta un iekārtota tā, lai pēc iespējas samazinātu nodarbināto fizisko slodzi. Kā arī vērā tiek ņemti vides apstākļi – temperatūra, trokšņi, apgaismojums un dažādi organizatoriska rakstura aspekti.
Ergonomikas uzdevums ir darba procesa un darba vides piemērošana cilvēka psihiskajām un fiziskajām iespējām, lai nodrošinātu efektīvu darbu, kas neizraisa draudus cilvēka veselībai. Ergonomikas prasības ir atkarīgas no veicamā darba, dažādu profesiju cilvēkiem tās atšķiras.
"Ergonomika – apkārtējās vides pielāgošana darba procesam."
Ir svarīgi, lai darbinieka darba vieta būtu ērta, tāpēc tā maksimāli jāpielāgo katram nodarbinātajam individuāli. Darba devējam ir izdevīgi darba vietā ievērot ergonomikas principus, jo pieaug darba ražīgums, darbinieki ir motivēti strādāt daudz labāk. Ergonomikas principu ievērošana samazina nelaimes gadījumu, arodslimību, darba nespēju skaitu, personāla mainību un darba kavējumus. Latvijas Ergonomikas biedrība informē, ka Latvijā ergonomisko risku izraisītās slimības (muskuļu, skeleta un saistaudu sistēmas slimības), tai skaitā muguras lejasdaļas sāpes, roku un kakla, muskuļu vai cīpslu sastiepumi, kā arī locītavu slimības, veido gandrīz pusi no visiem arodslimību gadījumiem valstī. Šis fakts liecina, ka ergonomikas principu ievērošanu darba vietā nevajadzētu pamest novārtā. Nodarbinātajiem der atcerēties ievērot pauzes un, ja iespējams, pavingrot.
Turpmāk vēl.
