Tomēr tas nenozīmē, ka Igaunijā viss norisinās gludi un raižu nav nekādu. Lielveikali sākuši diktēt savus noteikumus; daži parlamenta deputāti uzskata, ka valsts ārējais parāds tomēr ir pārāk liels, bet jau tā mazās valsts iedzīvotāju skaits arvien samazinās.
No veikaliem pazūd Igaunijā ražotā svaigā gaļa
Veikalos vairs nevar nopirkt Igaunijā ražotu svaigo gaļu, ievērojis laikraksta „Eesti Ekspress” korespondents. Veikali ir kļuvuši augstprātīgi un šobrīd diktē, kas ražotājam būtu jāpiegādā un par kādu cenu jāpārdod. Uzņēmējiem nav citas iespējas, kā pakļauties veikalu prasībām. Par to liecina arī nesenais zviedru īpašumā esošo „Rimi” veikalu lēmums izbeigt Igaunijā ražotās svaigās gaļas tirdzniecību. Veikalos ir gan atrodama marinēta vietējā gaļa, šķiņķis, desas un sardeles, bet ne svaigā gaļa.
"Atrisinājums slēpjas tirgotāju alkatībā, jo rietumvalstīs gaļu var iepirkt lētāk."
„Šī situācija man ir nepatīkama. Saprotu, ka banāni nāk no Ekvadoras vai Panamas, ka mango tiek ievesti no Peru, ka laša izcelsme ir Norvēģija un tunča konservu - Siāma, nerunājot par Austrālijas vai Čīles vīniem. Bet, kad gadās redzēt no Āfrikas ziemeļiem ievestos svaigos kartupeļus vai arī no Īrijas importētas ribiņas, manī rodas neizpratne,” raksta V.Krūsers. „Kāpēc gan tāds lēmums? Ātri aptvēru, ka tam nevarētu būt nekādas saistības ar kvalitāti. Bet, piemēram, gaļas imports no Polijas prasa daudz ilgāku laiku nekā gaļas piegāde no Igaunijas.”
Izrādās, atrisinājums slēpjas tirgotāju alkatībā, jo rietumvalstīs gaļu var iepirkt lētāk. „Rimi” veikalu ķēde ražotājiem izvirzījusi ultimātu: kamēr jūs cenas nepazemināsiet, mēs Igaunijas gaļu netirgosim.
"Igaunijai nepietiktu naudas ārējā parāda segšanai pat tad, ja valsts pārdotu visu tās ekonomiskajā telpā esošo īpašumu."
Taču pircējam rietumvalstu izcelsmes gaļa neiznāk lētāka, jo „Rimi” cenas ir pietiekami augstas. No šādas politikas cieš Igaunijas gaļas pārstrādātāji un iznākumā - ražotāji.
Ārējā parāda segšanai nepietiktu pat ar visu Igaunijas īpašumu pārdošanu
Kā raksta laikraksts „Äripäev”, pēc parlamenta (Riigikogu) finanšu komisijas locekles Ināras Luigas domām, Igaunijai nepietiktu naudas ārējā parāda segšanai pat tad, ja valsts pārdotu visu tās ekonomiskajā telpā esošo īpašumu. Tad valsts un iedzīvotāji paliktu ar tukšām rokām, bet parāds paliktu vēl 100 miljardu Igaunijas kronu (4,49 mljrd. latu) apjomā.
31.12.2005 |
31.12.2006 |
31.12.2007 |
31.12.2008 |
31.12.2009 |
|
Ārējais parāds kopā |
151332,5 |
201900,1 |
271303,9 |
298100,7 |
272396,7 |
Parāda pieprasījumi |
119192,4 |
144934,8 |
183206,4 |
200236.8 |
193265.0 |
Neto ārējais parāds |
- 32140.1 |
- 56965.3 |
- 88097.5 |
- 97863.9 |
-79131.7 |
*EEK 1/LVL 0,04 (LB kurss 06.05.2010.)
Avots: Igaunijas Banka
I.Luigas turpina: „Īpašumi mums ir Igaunijā un arī ārzemēs un saskaņā ar bankas datiem Igaunijas ārējais parāds sasniedzis 300 miljardus Igaunijas kronu (13,47 mljrd. latu).”
"Pērn iedzīvotāju skaits ir samazinājies par vairāk nekā 17 tūkstošiem cilvēku (2008. gadā šis skaitlis bija 16 tūkstoši)."
Par šiem apgalvojumiem savu viedokli izsaka laikraksts „Eesti Ekspress”: „Būtībā Ināra Luigas operē ar novecojušiem datiem, kas ir saistīti ar 2008. gada Igaunijas ārējo parādu. Jau 2009. gada beigās Igaunijas neto ārējais parāds bija samazinājies līdz 80 miljardiem Igaunijas kronu.”
Iedzīvotāju skaits arvien samazinās
Laikraksts „Eesti Ekspress” publicējis statistikas datus par Igaunijas precizēto iedzīvotāju skaitu. Laikraksts uzskata, ka iedzīvotāju skaita samazināšanās galvenais iemesls ir to izbraukšana no valsts. Pērn iedzīvotāju skaits ir samazinājies par vairāk nekā 17 tūkstošiem cilvēku (2008. gadā šis skaitlis bija 16 tūkstoši). Tas nozīmē, ka gada laikā no Igaunijas ir izbraukuši aptuveni 1000 cilvēku. Igaunijas iedzīvotāju skaits 2009.–2010. gada 1. janvārī:
