FOTO: Freepik.
20. maijā stājas spēkā grozījumi Komercķīlas likumā, kas komercķīlas devējam, ņēmējam vai komercķīlas devēja pilnvarotai personai samazina administratīvo slogu, iesniedzot komercķīlas reģistrācijas pieteikumu. Turpmāk komercķīlas reģistrācijas pieteikumam, ja komercķīlas līgums satur būtiskos noteikumus par nodrošināto prasījumu un tā spēkā esību, vairs nevajag pievienot dokumentu, no kura izriet nodrošinātais prasījums.
Līdz šim Komercķīlas likums noteica, ka komercķīlas reģistrācijas pieteikumam ir pievienojams gan komercķīlas līgums, gan dokuments, no kura izriet nodrošinātais prasījums.
Turpmāk jebkurai fiziskajai personai, kura ir komercķīlas ņēmējs vai devējs (arī komercķīlas devēja pilnvarota persona), pieteikumam par komercķīlas reģistrāciju jāpievieno tikai komercķīlas līgums, ja komercķīlas līgumā ir iekļauti būtiskie noteikumi par nodrošināto prasījumu un tā spēkā esību.
Proti, stājoties spēkā izmaiņām, Komercķīlas likuma 13. panta pirmā daļa paredz, ka pieteikumam pievieno komercķīlas līgumu un dokumentu, no kura izriet nodrošināmais prasījums, ja komercķīlas līgums neietver būtiskus noteikumus par nodrošināto prasījumu un tā spēkā esību.
|
(1) Pieteikumam pievieno komercķīlas līgumu un dokumentu, no kura izriet nodrošināmais prasījums, ja komercķīlas līgums neietver būtiskus noteikumus par nodrošināto prasījumu un tā spēkā esību. (2) Ja komercķīla tiek reģistrēta uz tiesas sprieduma pamata (9. panta otrā daļa), pieteikumam pievieno arī tiesas sprieduma norakstu. (3) Ja komercķīla tiek nodibināta uz tiesas nolēmuma pamata (9. panta trešā daļa), pieteikumam komercķīlas līguma vietā pievieno tiesas nolēmuma norakstu un dokumentu, kas apliecina šā likuma 9. panta trešajā daļā noteiktos komercķīlas nodibināšanas priekšnoteikumus. |
Kā skaidrots Grozījumu Komercķīlas likumā anotācijā, atbilstoši līdzšinējai darījuma slēgšanas praksei samērā bieži komercķīlas līgums un aizdevuma līgums vai kredītlīgums tiek slēgti atsevišķi:
“Tādējādi komercķīlas reģistrācijas pieteikumam tika pievienots gan līgums, ar ko nodibina galveno saistību – prasījumu –, gan līgums, ar kuru nodibina ķīlas tiesību kā blakus tiesību.”
Vienlaikus aizdevuma līgumā kā saistību tiesību līgumā nereti iekļauj ne tikai tos noteikumus, kas ir būtiski trešajām personām un kuru esība jākonstatē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram, bet arī dažādu komisijas maksu apmaksas kārtību, aizdevuma izsniegšanas kārtību un citus tamlīdzīgus noteikumus, kuri neietekmē galvenās saistības spēkā esību.
Līdz ar to aizdevuma vai kreditēšanas līgumi mēdz būt ļoti apjomīgi, savukārt apjomīgu līgumu, kas nav sastādīti latviešu valodā, tulkošana un pievienošana komercķīlas reģistrācijas pieteikumam rada papildu administratīvo slogu pieteikuma iesniedzējam, norādīts anotācijā.
Tomēr Grozījumi Komercķīlas likumā noteic: gadījumā, ja tiek grozīts nodrošinātais prasījums, pieteikumam jāpievieno šā likuma 13. panta pirmajā daļā minētā komercķīlas līguma vai, ja tas ir attiecināms, tā dokumenta grozījumu teksts, kurā ietverti būtiskie noteikumi par nodrošināto prasījumu un tā spēkā esību.
|
(1) Pieteikumu par izmaiņām komercķīlu reģistra ierakstos paraksta komercķīlas ņēmējs un komercķīlas devējs, ja šajā pantā nav noteikts citādi. Pieteikumu noformē un iesniedz šā likuma 11., 13. un 14. pantā noteiktajā kārtībā. Ja tiek grozīts nodrošinātais prasījums, pieteikumam pievieno šā likuma 13. panta pirmajā daļā minētā komercķīlas līguma vai, ja tas ir attiecināms, tā dokumenta grozījumu tekstu, kurā ietverti būtiskie noteikumi par nodrošināto prasījumu un tā spēkā esību. [..] |
Respektīvi, ja komercķīla būs reģistrēta, iesniedzot vienīgi komercķīlas līgumu, pieteikumam varēs pievienot tikai komercķīlas līguma grozījumu tekstu.
“Iepriekš minētais neietekmē grozījumu izdarīšanu nodrošinātajā prasījumā attiecībā uz komercķīlām, kuras reģistrētas (arī pirms šo grozījumu stāšanās spēkā), iesniedzot komercķīlas līgumu un pamatlīgumu, – tādā gadījumā pieteikumam būs nepieciešams pievienot abus līgumus,” paskaidrots likumprojekta anotācijā.
