Skola, kuras sinonīms ir mūzika
Liels ir tikšanās prieks. No sirsnīgajiem apkampieniem kņud pleci un šķiet – tu spēj lidot pāri gadu tālēm, skatoties uz pagājušiem notikumiem un mīļiem cilvēkiem ar to dienu brīnuma acīm. Kad esam mazi, mums gribas ātrāk izaugt lieliem, bet jau pieaugušiem – atgriezties vēlreiz, kaut vai uz brītiņu, savā bērnības zemē, kur „zāle zaļāka un debesis augstākas”.
Skolas 50 gadu jubilejas svinīgajā pasākumā Dailes teātra Lielajā zālē direktore Maija Leipciga uzsvēra: „Mūsu skolas vērtības ir četras - mūzika, skolēni, skolotāji, vecāki.”
Skola dibināta 1960. gadā uz Rīgas 1. bērnunama bāzes kā Rīgas 3. internātskola. Pēc septiņiem gadiem tā sāk specializēties padziļinātā mūzikas apguvē, bet 1977. gadā tiek reorganizēta par vidusskolu. Mūzikas novirziena dibinātāja skolā ir ilggadējā kora „Vaidelote” diriģente Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta zīmes kavaliere Helēna Lazarēviča.
1990. gada 7. februārī skolu pārdēvē par Rīgas Mūzikas internātskolu, bet 2002. gada 7. martā – par Rīgas Mūzikas internātvidusskolu. Pašreizējās skolas dibinātājs ir Rīgas dome.
Par savu ēku Kalnciema ielā 118 (arhitekts R.Šmēlings, 1912. g.) diendienā sauc 70 skolotāji (skolotāju skaits salīdzinoši liels ir tāpēc, ka skolā darbojas internāts un ilgstoši slimojošo bērnu mācību centrs). Tās ir otrās mājas arī 320 skolēniem. Internātvidusskolas labā slava gadu desmitiem piesaistījusi bērnus arī no attālākiem Latvijas pagastiem. Te uzņem audzēkņus bez priekšzināšanām mūzikā: viņi nav gājuši mūzikas skolā, bet viņiem ir dabas dots talants un viņi ļoti vēlas attīstīt un sevi pilnveidot mūzikā.
Cik savādi – atmiņā saglabājies vienīgi labais un gaišais, lai gan bijušas taču arī raizes un nedienas, atceras absolventi. „Skolā mēs dzīvojām nedēļām. Kā vienā lielā ģimenē.” Vienlaikus viņi arī vēlas pateikt: „Šodien, kad daudzu ģimeņu materiālie apstākļi nav viegli, valstī ir jābūt šādām skolām. Tā ir iespēja izaugt un izmācīties ne vienam vien „Latvijas zelta talantam”.”
"Valstī ir jābūt šādām skolām. Tā ir iespēja izaugt un izmācīties ne vienam vien „Latvijas zelta talantam”."
Papildus vispārizglītojošai pamatizglītības programmai un vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programmai, ko īsteno RMIVS, skolēni padziļināti apgūst mūziku – mācās kāda instrumenta spēli (iecienītākās ir klavieres – tās atrodas katrā klasē), dzied (kora dziedāšana ir atsevišķs mācību priekšmets stundu sarakstā), apgūst mūzikas literatūru un teoriju. Audzēkņiem ir izstrādātas individuālās kāda mūzikas instrumenta apguves programmas, un trīs reizes gadā jākārto eksāmens instrumenta spēlē. Brīvajā laikā skola piedāvā nodarbības 16 interešu izglītības pulciņos.
RMIVS darbojas dažādu vecuma grupu kori, kas bieži koncertē ārvalstīs un tepat Rīgā: jauktais koris „Vaidelote” (diriģenti M.Klišāns, E.Vētra), 5.-9. klašu meiteņu koris (diriģente A.Šelegovska), zēnu koris (diriģents D.Soste), 2.-4. klašu koris (diriģente A.Pakalne-Stārka) un 1. klases koris (diriģente I.Bērziņa). Tie ilgstoši ir labāko republikas koru skaitā, bet skolas pedagoģiskā darba un muzikālās audzināšanas rezultāts ir jauktais koris „Vaidelote” – vairāku Skolēnu dziesmu un deju svētku I pakāpes laureāts.
Mūzikas internātvidusskolas kori ir tie, kas pirmie valstī izdzied Dziesmu svētku repertuāru, pirms tas tiek nodots plašākam sabiedrības vērtējumam, ar prieku teic IZM Valsts izglītības satura centra vadītāja vietniece X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku izpilddirektore Agra Bērziņa.
Šīs skolas beidzēji Rīgas Mūzikas internātvidusskolas kolektīvam novēl: viņiem vienkārši ir jādzied! Līdzīgi kā to saka I.Ziedonis: „Es jums saku: dziediet! Dziediet, kad jums ir labi. Bet visvairāk dziediet, kad jātiek pāri nejēdzībai. Dziediet acīs tam, kas jūs lamā. Gavilējiet savā pārākumā, kad jūs sit.”
Skolas spēks ir absolventos
„Izglītību ieguvu Rīgas Mūzikas internātvidusskolā!” – tā par sevi var teikt šīs skolas absolventi Operas solisti: Sergejs Jēgers, Gvido Grišāns, Baiba Gaure, Kristīne Jukse, Imants Erdmanis; citi solisti: Aivars Brīze, Andris Skuja, Artūrs Duboks; koru diriģenti: Oskars Tillers, Dzintra Grabovska, Guna Antule, Kristīne Užbale, Jana Lāce, Nora Vītiņa, un ne tikai viņi. Tā saka visi, kas no tuvām un tālākām Latvijas vietām ieradušies uz savas skolas jubilejas pasākumu. Viņiem pievienojas Latvijas Mūzikas akadēmijas studenti Didzis Soste, Dainis Skutelis un Roberts Lapiņš un vēl daudzi jo daudzi citās augstskolās studējošie.
Un, kaut arī ne visi absolventi savu dzīvi ir saistījuši ar mūziku, mūzika neapšaubāmi veidojusi viņus par spilgtām individualitātēm. Skolā iegūtā sirdsizglītība daudzviet palīdzējusi dzīvē, atzīst pirmā vidusskolas izlaiduma absolventes, kas ceļu uz Rīgu mērojušas no visas Latvijas. Viņas atceras: „Skolā kā galvenais instruments bija jāspēlē klavieres. Izbaudīju Mocartu, Bahu un citu komponistu skaņdarbus, etīdes, fūgas, kā arī mūsu pašu tautasdziesmas...”
"Rīgas Mūzikas internātvidusskolas pedagoģiskā darba un muzikālās audzināšanas rezultāts ir jauktais koris „Vaidelote”."
RMIVS lepojas ar absolventiem, kuri pēc skolas beigšanas šeit atgriezušies kā pedagogi. Absolventu salidojuma organizatora pienākumus bija uzņēmies skolotājas H.Lazarēvičas skolnieks, jauktā kora „Vaidelote” diriģents Egils Vētra. Vairāki no viņiem ar savu dziedātprasmi nesuši skolas vārdu plašākā sabiedrībā – šova „Latvijas zelta talanti” uzvarētājs latgalietis Dainis Skutelis, grupas „A-Eiropa” solists Artūrs Duboks un citi.
Jācer – pēc dažiem gadiem arī 8. klases skolnieks Kaspars Ulmanis, kas koncertā uzstājās kopā ar pagaidām vienīgo Latvijas kontrtenoru Sergeju Jēgeru, arī šīs skolas absolventu, ar lepnumu sacīs: „Šī ir arī mana skola!”
Tā ir mana tauta, kas dzied
„Latvija ir labākā valsts pasaulē un labākā vieta, kur dzīvot. Tā ir, es to zinu,” sacīja Valsts prezidents Valdis Zatlers, šā gada februārī viesojoties Rīgas Mūzikas internātvidusskolā.
Divdesmit gadu laikā Latvijas valsts no komandpolitikas un komandekonomikas ir pārvērtusies galēji materiālā sabiedrībā. Šajā straujo pārmaiņu laikā, šķiet, visvairāk apjukuši jūtas jaunieši, zaudējuši ideālisma ceļu, aizstādami to ar dažādām pseidovērtībām. Skolas misija ir palīdzēt viņiem virzīties atpakaļ uz vērtību dzīvi.
Būtu naivi iedomāties, ka mūzika un dziesma ir visvarenas, taču topošās personības dvēseli pozitīvā virzienā tās spēj ietekmēt. Latvijas neatkarības deklarācijas pasludināšanas svētku noskaņās izskanējušais koncerts bija apliecinājums tam, ka Rīgas Mūzikas internātvidusskolas pedagogu kolektīvs godam pilda savu misiju, saglabājot un kopjot savas tautas mūzikas tradīcijas un tās iedzīvinot jaunatnē.
Koncerta noslēgumā Renāra Kaupera dziesma „Mana dziesma” vienoja skatītājus zālē un izpildītājus uz skatuves un izvērtās par daudzbalsīgu un vienojošu tautas kopkori. „Tie ir vārdi no manas tautas /un dziesma man arī no tās, /Un es zinu, neviens manā vietā /To nedziedās,” atbalsojās zālē un iekrita sirdīs.
Anna Brigadere 1931. gadā rakstīja: „Tauta kļūst par nāciju ar savu garīgo atmodu. Bez tādas tā ir tikai ļaužu pūlis. Bet garīgā atmoda ir savas īpatnības un savu sevišķo uzdevumu apzināšanās. (..) Savas īpatnības un savu sevišķo uzdevumu apzināšanās, lūk, pamats visai audzināšanai. Tikai no tādas apzināšanās var izaugt pašcieņa. Sava individuālā un savas nācijas pašcieņa.”
