Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākais un nozīmīgākais notikums mūsu bērnu un jauniešu kultūras un mākslas dzīvē.
FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV
Atzīmējot Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku 50 gadu jubileju, kā arī novērtējot šīs tradīcijas lomu Vispārējo Baltijas dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un pārmantošanā, UNESCO šos svētkus, līdzās citiem pasaules kultūras šedevriem, iekļāvis savā svinamo dienu kalendārā 2010.–2011. gadam, pievēršot tiem plašu starptautisku uzmanību. Svarīgs aspekts UNESCO novērtējuma saņemšanai nenoliedzami ir Latvijas valsts politika un iesaiste šīs tradīcijas turpināšanā.
X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzskata par vienu no šā gada prioritātēm. Bet, lai svētki notiktu, ļoti būtisks ir finansējums. Saskaņā ar Ministru kabineta 22.10.2009. sēdes lēmumu (protokols Nr.73 62.§) un Likumu par valsts budžetu 2010.gadam ir atbalstīts finansējums X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku nodrošināšanai 1 461 190 latu apmērā.
Dziesmu un deju svētku likuma 9.pants nosaka: no valsts budžeta tiek nodrošināts finansējums Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanai un rīkošanai, arī svētku dalībnieku naktsmītņu un ēdināšanas izdevumu segšanai svētku laikā.
Kā skaidro Valsts izglītības satura centra vadītāja vietniece, X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku izpilddirektore Agra Bērziņa, piešķirtais finansējums ir paredzēts svētku dalībnieku izmitināšanai un ēdināšanai, svētku pasākumu māksliniecisko norišu nodrošināšanai (radošais un organizatoriskais personāls, telpu īre, apskaņošana, apgaismošana, scenogrāfiju izveide, vizuālais noformējums u.c.), svētku sagatavošanai: svētku dalībnieku atlases skates (telpu īre, apskaņošana, apgaismošana, žūrijas darba nodrošināšana), modelēšanas koncerti, kopmēģinājumi.
"UNESCO X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus, līdzās citiem pasaules kultūras šedevriem, iekļāvis savā svinamo dienu kalendārā 2010.–2011.gadam, pievēršot tiem plašu starptautisku uzmanību."
Diemžēl ar to nepietiek, lai nodrošinātu visus izdevumus, kas saistīti ar komunikācijas jautājumiem un reklāmu, ar drošības un neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu, ar dalībnieku atribūtikas nodrošināšanu, transporta pakalpojumiem, balvām, apdrošināšanu, arī ar māksliniecisko realizāciju, secina A. Bērziņa, norādot, ka lielu ieguldījumu svētku sagatavošanā sniedz pašvaldības, nodrošinot transportu nokļūšanai līdz Rīgai, rūpējoties par tērpiem u.c.
Svētku sarīkojumi plānoti no 2010.gada 2.jūlija līdz 11.jūlijam Rīgā, tie kā arvien notiks Mežaparka Lielajā estrādē, stadionā "Daugava", Ķīpsalas izstāžu kompleksā, LU Lielajā aulā un Rīgas Latviešu biedrības namā, kā arī Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā un citur.
Notiek sagatavošanās darbi
Svētku sagatavošana ir nepārtraukts process vairāku gadu garumā, stāsta A. Bērziņa, un gatavošanās tiem tika sākta jau 2006.gadā, gan domājot par svētku norišu māksliniecisko koncepciju izstrādi, gan organizējot starpsvētku pasākumus, skates un konkursus, gan nodrošinot svētku repertuāra atlasi un metodiskos ieteikumus tā apgūšanai, gan rīkojot pedagogu profesionālās pilnveides seminārus un kursus. Neraugoties uz finansējuma samazinājumu, nepieciešamie sagatavošanās darbi – plānošana, repertuārs, modelēšanas koncerti, kā arī skolēnu gatavošanās svētkiem – norit pēc plāna atbilstoši pieejamajiem finanšu resursiem.
X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku organizētāji ir IZM Valsts izglītības satura centrs sadarbībā ar X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Rīcības komiteju, kura ar Ministru kabineta 2009.gada 25.marta rīkojumu Nr.208 ir apstiprināta 15 cilvēku sastāvā un kuras priekšsēdētāja ir izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe.
Protams, svētki nevar notikt bez novadu un pilsētu pašvaldību izpratnes, gādības un atbalsta. Lai nodrošinātu svētku organizatorisko un māksliniecisko jautājumu koordinēšanu pašvaldībās un izglītības iestādēs, ir izveidota X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koordinatoru darba grupa.
Mūsu Valsts prezidents Valdis Zatlers ir uzņēmies svētku patrona pienākumus, atbalstot un novērtējot mūsu skolēnu un pedagogu veikumu, kā arī nesot vēsti visai sabiedrībai par tautas nemateriālā kultūras mantojuma un tradīciju saglabāšanas un pilnveidošanas nozīmīgumu ne tikai Latvijas valstī, bet Eiropas un pasaules kultūras telpā.
Kolektīvi repertuāru apguvuši labi un godprātīgi
Par svētku norišu māksliniecisko kvalitāti rūpējas X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Mākslinieciskā padome 19 cilvēku sastāvā, un tās priekšsēdētājs ir komponists Raimonds Pauls.
2007.gadā tika rīkoti svētku galveno māksliniecisko norišu koncepciju konkursi, kuru rezultātā tika apstiprinātas šādas koncepcijas: deju svētku lielkoncerta stadionā "Daugava" koncepcija "Dejas koks" (autore Baiba Šteina), idejas no Ginta Ceplenieka iesniegtā konkursa darba "Skaņu kods" koru koncerta koncepcijai Mežaparka Lielajā estrādē.
Pēc Valsts izglītības satura centra rīcībā esošās informācijas 2008./2009.mācību gadā Dziesmu un deju svētku procesā bija iesaistījušies 142 224 bērni un jaunieši vispārējās, speciālās, profesionālās, pirmsskolas un interešu izglītības iestādēs un 5346 pedagogi.
Lai arī ekonomiskā un finanšu situācija valstī ir atstājusi būtisku ietekmi uz interešu izglītības finansējumu (īpaši 2009.gada pēdējos četros mēnešos), varam teikt, ka šobrīd svētkiem gatavojas vairāk nekā 100 000 skolēnu, bet Rīgā 2010.gada jūlijā plānots, ka piedalīsies apmēram 30 000 dalībnieku, norāda A.Bērziņa.
2009.gada pavasarī tautas deju kolektīvu repertuāra pārbaudes skatēs visos 36 republikas rajonos un pilsētās piedalījās 973 deju kolektīvi ar aptuveni 19 500 dalībniekiem. Deju kolektīvi obligāto repertuāru apguvuši labi un godprātīgi, vēl tikai uzmanība jāvelta dejas tehniskajam izpildījumam un – atsevišķos kolektīvos – dejotāju vizuālajam izskatam.
Aizvadītā gada pirmajā pusgadā 396 zēnu kori, 5.–9.klašu kori, jauktie kori un vidusskolu meiteņu kori ar 14 238 dalībniekiem apguva svētku repertuāru un aprīlī, maijā piedalījās 38 rajonu un pilsētu koru repertuāra pārbaudes konkursos.
Vizuālās un lietišķās mākslas bērnu un jauniešu darbos tika aktualizēts X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku logo "Vilciņš". Notika bērnu un jauniešu vizuālās un lietišķās mākslas konkurss "Ar vilciņu Rīgā braucu...", kurā iesaistījās vairāk nekā 3000 dalībnieku. Konkursa gaitā tika pētītas senās rotaļlietas, to nosaukumi, formas, krāsas un rotājumi, cenšoties atrast savam novadam raksturīgo un meklējot jaunas, oriģinālas idejas.
Sakomponēts dziesmu cikls ar Māras Zālītes vārdiem "Manas mājas"
Par īpašiem notikumiem X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesā kļuva svētku modelēšanas koncerti.
Tautas deju lielkoncerta modelēšanas koncertā "Treju upju vidiņā deju jostu izrakstīju" Bauskas Pilskalna estrādē piedalījās 87 deju kolektīvi ar 1800 dejotājiem. Tika izdejotas 24 deju svētku repertuāra dejas un pieci deju uzvedumi. Starp šo svētku deju autoriem – horeogrāfiem – ir mūsu tautas dejas vecmeistari – H.Sūna, M.Lasmane, Z.Zeltmate, U.Žagata u.c., kā arī šodien labi pazīstamie un praktizējošie deju pedagogi: B.R.Šteina, O.Freiberga, D.Adviljone, S.Jonaite, A.Daņiļevičs u.c. Deju uzvedumu autori ir A.Melnalksne "Vai Rīga jau gatava?" (Rīga), G.Baumanis un A.Skrastiņa "Linu ceļš" (Zemgale), I.Buša un L.Freimane "Sadancošana Pētertirgū" (Kurzeme), I.Mistre un L.Skutāne "Zaļā daba" (Vidzeme) un I.Dreļs "Zynu, zynu tāva sātu" (Latgale).
Skolu pūtēju orķestru modelēšanas koncertos Gulbenē un Talsos tika prezentētas novadu programmas. Koncertos tika atskaņotas latviešu tautas dziesmas, komponista G.F.Hendeļa skaņdarbi, dzīvespriecīgi un skanīgi mūsdienu latviešu un ārzemju autoru darbi.
"Koncerta programmas pamatnoskaņa ir pozitīvi uzlādējoša, liriska, patriotisma jūtām caurstrāvota un emocionāli saviļņojoša, apliecinot mūsu tautas garīgās un ētiskās vērtības, kultūras bagātības un vēsturisko pieredzi."
Rēzeknē Latvijas bērnu un jauniešu folkloras kopu nacionālajā sarīkojumā tika modelēta folkloras kopu līdzdalība lielo svētku norisēs. Daudzveidīgi un interesanti sarīkojuma dalībnieki apspēlēja izvēlēto tēmu "Mežs". Folkloras kopu sniegums būs vērojams un klausāms svētku laikā Rīgā koncertu norises vietās un Vērmanes dārzā.
2009.gada 15.oktobrī Rīgas Latviešu biedrības namā notika koru koncerta Mežaparka Lielajā estrādē modelēšanas koncerts, kuru noklausījās 365 skolu koru diriģenti. Pirmo reizi svētkos līdzās pieredzes bagātajiem svētku virsdiriģentiem A.Platperam, M.Sirmajam, J.Erenštreitam, M.Klišānam, R.Vanagam, E.Grāvītim kopkori diriģēs četri jaunie virsdiriģenti: L.Celma, J.Ustinskovs, G.Ceplenieks un K.Ādamsons. Koncerta programmas pamatnoskaņa ir pozitīvi uzlādējoša, liriska, patriotisma jūtām caurstrāvota un emocionāli saviļņojoša, apliecinot mūsu tautas garīgās un ētiskās vērtības, kultūras bagātības un vēsturisko pieredzi.
Runājot par kora dziesmu repertuāru, koncertā izskanēja gan latviešu tautas dziesmas, gan latviešu kora dziesmu klasika, gan jaunatnes vidū iemīļotie un pazīstamie mūsdienu autoru darbi, gan pirmatskaņojumi. Svētkiem jaundarbus uzrakstījuši vairāki komponisti. R.Pauls sadarbībā ar J.Peteru radījis trīs jaunas kora dziesmas. Ē.Ešenvalds uzrakstījis dziesmu ciklu "Manas mājas" ar M.Zālītes vārdiem. Koncertā izskanēja divas I.Kalniņa dziesmas ar B.Martuževas vārdiem un A.Maskata dziesma ar I.Zanderes vārdiem. Koncerta noslēgumā koris kopā ar solistu R.Kauperu izpildīja R.Kaupera dziesmu ar I.Cipes vārdiem "Mana dziesma".
Videi draudzīgi un atmiņu mantojuma svētki
X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku izpilddirektore A. Bērziņa teic, ka svētkiem gatavojas daudzi Latvijas bērni un jaunieši, taču ne visiem būs iespēja nokļūt Rīgā uz svētku kulminācijas pasākumiem, tādēļ ir iecerēts X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku zīmē organizēt vairākus projektus, tā nodrošinot izdevību pēc iespējas vairāk skolēniem iekļauties kopīgajā veikumā un justies piederīgiem svētkiem.
Pirmo reizi ir plānots organizēt videi draudzīgus dziesmu un deju svētkus. Skolēni, gatavojoties svētkiem, ir aicināti veikt kādu praktisku darbu vides labā. Tas var būt tuvākās apkārtnes vai dziesmu svētku procesam nozīmīgas vietas sakopšana, labiekārtošana, koku stādīšana, putnu būrīšu gatavošana, enerģijas taupības pasākumi, atkritumu samazināšana un savākšana u.c. videi draudzīgi darbi pēc kolektīvu izvēles. Kolektīvi aicināti sadarboties ar sava novada vides izglītības pulciņiem un entuziastiem kopīgu projektu realizēšanā. Par vidi tiks domāts arī svētku organizācijas procesā (atkritumu šķirošana svētku norises un dalībnieku naktsmītņu vietās, videi draudzīga svētku atribūtika, iepakojuma materiāli, transporta organizēšana).
Tā kā X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir saistīti ar svētku pastāvēšanas piecdesmitgadi, tiks īstenots projekts ar mērķi saglabāt atmiņu mantojumu no jau notikušajiem svētkiem un dokumentēt svētkos iesaistīto personu (dalībnieku, vecāku, šoferu, pavāru, aculiecinieku, policistu, mediķu u.c.) atmiņas, kā arī veikt skolēnu zinātniski pētniecisko darbību par dziesmu svētku norisi Latvijā daudzu gadu garumā, par šo svētku nozīmi pagasta, skolas un ģimenes dzīvē.
Profesionālās izglītības iestāžu jauniešiem tiek organizēti "Amatnieku svētki 2010". 300 jaunieši no šīm izglītības iestādēm Vērmanes dārzā "tematiskajās ielās" (kokizstrādājumu izgatavošana, automehāniķi, būvdarbi, ēdināšanas un viesnīcu pakalpojumi, metālapstrāde, sekretariāta un biroja darbs u.c.) demonstrēs meistarstiķus izvēlētajās profesijās.
No marta līdz maijam – skates
2010.gada pavasarī (martā–maijā) notiks svētku dalībnieku atlases skates un konkursi novados. Žūrijas komisija dosies uz novadiem, lai pārliecinātos par skolēnu un pedagogu veikumu, svētku repertuāra apguvi un sniegtu nepieciešamos norādījumus, lai iecerētie svētku pasākumi Rīgā kļūtu par neaizmirstamu notikumu gan svētku dalībniekiem, gan organizatoriem, gan viesiem un visai sabiedrībai.
Kas būtu nepieciešams tradīcijas saglabāšanai
Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem ir īpaša nozīme Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku radošā potenciāla un ilgmūžības veidošanā. Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki kopā ar Lietuvas un Igaunijas Dziesmu un deju svētkiem 2003. gadā ir pasludināti par Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) mutvārdu un nemateriālās kultūras meistardarbu. Šie svētki ir nacionālās identitātes simbols un mūsu nācijas unikāls kultūras fenomens.
Dziesmu svētku mazās enciklopēdijas priekšvārdā “Dziesmas nebeidzamais ceļš" Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Valdis Rūmnieks raksta: “Mēs, protams, neesam izgudrojuši dziedāšanu un dziedāšanas svētumu, bet mēs esam vieni no retajiem, kuri sapratuši dziesmu svētku nebeidzamību. (..) Dziesmu svētki radīja latviešu klasisko mūziku, izveidoja augsti profesionālu diriģentu skolu, mūzikas kritiku, attīstīja instrumentālo mūziku un deju, tautas garamantu pēctecību. Dziesmu svētki veidoja latviešu patstāvības un spītības garu. Dziesmu svētki radīja latviešu nāciju un beidzot – mūsu vienīgo Tēvzemi, kura ir skaistākā visā pasaulē."
Mūzikas mācību priekšmeta neiekļaušana Vidējās izglītības standartā mazina kora dziedāšanas prasmi jauniešu vidū. Ministru kabineta noteikumi Nr.715 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem" paredz, ka mākslas jomas izglītības programmu obligāto saturu veido mūzika vai vizuālā māksla. Tāpat problēmas rada motivētu pedagogu trūkums interešu izglītībā un vienotas metodikas neesamība mūzikā un citās svētku tradīcijas jomās. Arī – nelīdzsvarots un nepietiekams atalgojums māksliniecisko kolektīvu vadītājiem (pedagogiem). Bet to izglītības iestāžu koru diriģentu un māksliniecisko kolektīvu vadītāju darbs, kuri iesaista bērnus un jauniešus dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā, ir regulārs, profesionāls un bieži nav mērāms stundās, un to var teicami īstenot harismātiskas personības un profesionāli savas jomas speciālisti. Diemžēl, ja darbs netiek adekvāti apmaksāts, nevaram gaidīt, ka izglītības iestādēs paliks strādāt izcilības.
Iepriekšējā valdībā tika apstiprināta Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programma 2008.–2013.gadam, kas paredzēja atbalstīt koru regulāro darbību un bērnu dziedātprasmes attīstību, ja nepieciešams, arī mainot izglītības mācību programmas. Savukārt Valsts prezidents Valdis Zatlers sabiedrībā rosināja diskutēt par kora dziedāšanas tradīcijas saglabāšanu vispārizglītojošās skolās. Nu viss apstājies, jo valstī tam nav finansējuma. Kopumā programmas īstenošanai no valsts budžeta būtu nepieciešami 24 048 423 lati.
Hronoloģija
Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētki I Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētki 1960 II Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētki 1967 III Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētki 1972 IV Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētki 1979 V Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētki 1984 VI Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētki 1989 VII Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētki 1995 VIII Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētki 2000 IX Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētki 2005 X Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētki 2010
