Kvalitatīva skolotāju izglītošana ir aktuāla visās Eiropas un pasaules valstīs, kas rūpējas par ilgtspējīgu attīstību. Ne jau tikai ekonomikas līdzsvarota attīstība, saudzīga attieksme pret apkārtējo vidi, stabila sociālā aizsardzība vien spēj nodrošināt valstu un tautu ilgu un mērķtiecīgu izaugsmi. Tam pamatā ir cilvēks ar savām zināšanām, prasmēm, attieksmēm un spējām atbildīgi pieņemt lēmumus, izmantot zināšanas praktiskajā darbībā, sadarboties ar citiem cilvēkiem visās cilvēkdarbības jomās.
Pirmās konferences dienas ievadreferātus lasīja Latvijas Rektoru padomes sekretārs, LU prof. A.Rauhvargers, kurš pievērsa uzmanību Boloņas mērķu sasniegšanai – cik tālu mēs esam tikuši 2010. gadā, jo Eiropa ir tik dažāda ar ļoti bagātu kultūras un ideju izpratni, atšķirīgu pieredzi skolotāju izglītošanā. Savukārt Mičiganas Universitātes prof. M.Vinovskis iepazīstināja ar augsti kvalificēta skolotāja izpratni ASV sabiedrībā. Bet LU prof. I.Žogla atgādināja klātesošajiem par skolēnu un studentu sasniegumu savstarpējās izvērtēšanas un pašizvērtēšana pedagoģisko vērtību.
Nākamajā dienā konference turpinājās deviņās darba grupās, kur diskutēja par izglītības programmu mērķiem, saturu, to īstenošanas metodēm, pedagogu profesionālās kompetences un psiholoģiskās kompetences attīstību, izglītības procesa rezultātiem un pētniecisko prasmju veidošanos, pirmsskolas skolotāju izglītošanu, iekļaujošo skolu, mūzikas pedagoģiju un pedagoģijas vēsturi.
"Skolotājs mūsdienu skolā kļuvis ne tikai par palīgu, partneri un ceļvedi zināšanu atlasē un apguvē, mācīšanās procesā, bet arī pats ir tas, kas mācās."
Skolotāja loma skolēnu izglītošanā mūsdienu sabiedrībā ir mainījusies. Skolotājs mūsdienās nav vienīgais zināšanu avots, kas kontrolē tās zināšanas, ko apgūst skolēns, jo informācijas tehnoloģiju attīstība ienes būtiskas korekcijas un paplašina informācijas un zināšanu ieguves iespējas. Tagad daudzveidīga informācija un zināšanas ir pieejamas ne tikai mācību grāmatās. Zināšanas ir ieguvušas citu saturisku nozīmi. Tās ne tikai atspoguļo sabiedrības vēsturisko kultūrattīstību, bet ir arī vērstas uz sabiedrības dzīvotspējas un ilgstošas attīstības nodrošināšanu. Izšķir četrus zināšanu veidus:
- faktu zināšanas, kas ir sistematizētas un viegli pārnesamas uz praksi;
- zināšanas, kas nodrošina zinātnisku izpratni par objektiem un procesiem;
- zināšanas par to, kā veikt noteiktus uzdevumus;
- zināšanas par cilvēku, tā spējām, rīcības likumsakarībām.
Skolotājs mūsdienu skolā kļuvis ne tikai par palīgu, partneri un ceļvedi zināšanu atlasē un apguvē, mācīšanās procesā, bet arī pats ir tas, kas mācās. Daudzi pētījumi rāda, ka skolotāji arvien vairāk laika izmanto, lai paši mācītos un sagatavotos mācību stundu vadīšanai. Skolotājam ir nemitīgi jāpapildina savas zināšanas un prasmes par skolēnu spēju attīstību un mācīšanās vadību, problēmu izvērtēšanu un risināšanu pedagoģiskajā praksē.
Konferences diskusijās izskanēja doma, ka skolotājam ir uzmanīgi jāseko informācijas tehnoloģiju attīstībai un šai jomā savas prasmes visu laiku jāpapildina, lai neatpaliktu no skolēna mūsdienu tehnoloģiju lietojuma ziņā. Skolotājs „režisē” skolēnu zināšanas, tās it kā kolekcionējot noteiktā sistēmā ar tematisku vienotību. Te tiek izmantotas arī interneta lappušu iespējas, tās pašiem veidojot un izmantojot mācību procesā. Skolotājs mūsdienu pedagoģiskajā vidē ir kļuvis par zināšanu producentu, režisoru. Skolotājs veido ar mūsdienu tehnoloģijām nodrošinātu klases telpu, piesaista līdzekļus, lai to nodrošinātu ar skolēniem nepieciešamo aprīkojumu (datori, datorprojektori, interaktīvās tāfeles u.c.). Viņš ir it kā kļuvis arī par uzņēmēju, biznesmeni, jo tehnoloģiju izmantošana mācību procesā ļauj dažādot problēmu risināšanas iespējas mācību stundās. Tā arī skolotājs rod iespēju apliecināt savu radošumu un talantus.
Arvien nozīmīgāka kļūst skolotāja psiholoģiskā kompetence, jo viņš savā darbā sastopas ar visdažādākajām pedagoģiskajām situācijām. Mēs diskutējam par iekļaujošās skolas būtību un perspektīvām, kas saistītas ar globalizācijas procesiem un multikultūru vides attīstību, bet skolotājam ir jābūt profesionāli kompetentam, lai jaunajā izglītības vidē pildītu savu galveno uzdevumu – palīdzētu bērnam augt labam. Tas prasa jaunu skatījumu uz skolotāja izglītošanu un viņa mūžizglītības nodrošinājumu.
"Šodien pasauli satricinājusi ne tik daudz ekonomiskā krīze, cik vērtību, morālā krīze."
Parādās jauna problēma skolotāja darbībā - viņa profesionālās identitātes apzināšanās. Kas ir skolotājs mūsdienu sabiedrībā, kur ir viņa vieta, kāda ir viņa autoritāte, kāda ir sabiedrības attieksme pret skolotāja darbu, kā viņš sevi saskata sabiedrisko vērtību sistēmā. Tie ir jautājumi, uz kuriem pāris dienu diskusijās nevar rast tikai viennozīmīgas atbildes, bet pārdomas un pirmie secinājumi izskanēja konferences referātos un diskusijās.
Konferences dalībnieki nobeigumā secināja, ka skolotāju izglītības kvalitātes nodrošināšanā ir notikusi vērtīga domu un pieredzes apmaiņa, kas ļauj izvērtēt jau paveikto un pilnveidot skolotāju izglītošanu, ņemot vērā mūsdienu sabiedrības kultūrvēsturisko un sociālekonomisko attīstību.
Pētījumi, meklējumi un diskusijas turpināsies. Un nākamā gada lielajā Eiropas Skolotāju izglītotāju asociācijas konferencē 2011. gada augustā, kas atkal notiks Rīgā, pedagogi un pedagoģijas zinātnieki tiksies, lai dalītos savās atziņās, secinājumos un kopā meklētu ceļus un veidus, kā palīdzēt esošajiem skolotājiem un topošajiem skolotājiem būt profesionāļiem, kompetentiem ne tikai savos mācību priekšmetos, bet vispirms jaunās paaudzes audzināšanā, sabiedrības nākotnes veidošanā, jo šodien pasauli satricinājusi ne tik daudz ekonomiskā krīze, cik vērtību, morālā krīze.
