Mājīgajās telpās, kur ikdienā tiek apgūtas vispārējās izglītības programmas un kur jau otro gadu sekmīgi darbojas bērnu pieskatīšanas istaba „Čiepiņa”, šoruden mājvietu atradusi arī Yamaha mūzikas skola.
Interesanto piedāvājumu komentē pilsētas 37. vidusskolas direktore Lolita Semjonova: „Šī sadarbība piešķir skolai jaunas funkcijas – pieaugušo izglītošanu un pirmsskolas vecuma bērnu mācīšanu un audzināšanu. Ceru, nākotnē tas būs labs papildinājums mūsu skolas saimei. Vispārizglītojošā skola plānveidīgi pārtop par sociālās un kultūras ievirzes centru, kas balstās tieši uz iedzīvotāju vajadzībām.”
Skoliņa bērnu un vecāku priekam
Yamaha skolu vēsture aizsākusies Japānā 20. gadsimta 50. gados. Laika gaitā radīts vesels apmācības tīkls visā pasaulē. Piemēram, mūsu kaimiņvalstī Lietuvā šīs skolas sekmīgi attīstās jau kopš 1993. gada (šobrīd ir ap 70).
"Agrīnajā bērnībā ir periodi, kad bērniem attīstās noteiktas spējas – valoda, uzvedība, arī muzikalitāte. Vēlāk šīs spējas vairs nevar attīstīt tādā kvalitātē, kādā tas iespējams, sākot apmācību pareizajā laikā."
Latvijā Yamaha mūzikas skola kā jauna, alternatīva mūzikas (un ne tikai) apmācības metode ir pierādījusi, ka bērnus var mērķtiecīgi attīstīt un izglītot jau krietni agrāk, nekā tas iespējams mūsu valstī, respektīvi, jau no dzimšanas, jo izziņas process sākas jau mātes miesās, kur mazulis sāk dzirdēt un klausīties. Latvijā labākajā gadījumā bērnu muzikālā attīstība sākas bērnudārzā 1,5–2 gadu vecumā, kaut vispārzināms, ka agrīnajā bērnībā ir periodi, kad bērniem attīstās noteiktas spējas – valoda, uzvedība, arī muzikalitāte. Vēlāk šīs spējas vairs nevar attīstīt tādā kvalitātē, kādā tas būtu iespējams, uzsākot apmācību pareizajā laikā.
Alternatīvā mūzikas apmācība Latvijā kļūst aizvien populārāka. Yamaha skolas un klases ir Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Jēkabpilī, Daugavpilī. Rīgā pat vairākas, un to atrašanās vietu var apskatīt mājaslapā http://www.yamahaskola.lv/
Mūzika kļūst par otro valodu
Mācības Yamaha mūzikas skolā maksas programmā „Robis” sākas no četru mēnešu vecuma un notiek nelielās grupiņās (6–8 bērni). Četrdesmit piecas minūtes bērnu un vecāku uzmanības lokā ir mācību programmas galvenais tēls – ronītis Robis. Balts un pūkains, viņš prasās, lai to apmīļotu un spēlētos ar to. Pedagoga vadībā māmiņas/tēti un viņu mazuļi mācās savienot mūziku, valodu un kustības. Mūzikas pavadījumā tie apgūst pirmās pašapkalpošanās iemaņas – celšanos, mazgāšanos, zobu tīrīšanu u.c. Notiek savstarpēja komunicēšanās, kuras ikdienā tik bieži pietrūkst vecāku un bērnu attiecībās.
Krāsains, apļveidīgs paklājs, uz kura ērti izvietojušies nodarbības dalībnieki, rada telpiskuma un vienotības sajūtu. Nodarbības vadītāja Lillija Kirsanova izmanto krāsainus lakatiņus, bumbiņas un citus mācību palīglīdzekļus. Skan dažādu stilu mūzika, bērni kopā ar vecākiem dzied, kustas, klausās mūziku. Ir ļoti vērtīgi, ka mācību programmā iekļauta klasiskā mūzika – J. Brāmsa „Šūpuļdziesma”, P. Čaikovska mūzika no baleta „Gulbju ezers”, E. Grīga „Solveigas dziesma” un citi skaņdarbi.
"Vispārizglītojošā skola plānveidīgi pārtop par sociālās un kultūras ievirzes centru, kas balstās tieši uz iedzīvotāju vajadzībām."
Mācību līdzekļus, ar kuriem strādā Yamaha skolas pedagogi, tulkojušas un Latvijas sabiedrībai un izglītībai adoptējušas pazīstamās mūzikas pedagoģes un metodistes, vairāku mūzikas mācību grāmatu autores J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asociētā profesore Irēna Nelsone un mūzikas metodiķe Ligita Rozenberga. Mācību komplektā ietilpst grāmata ar 11 dažādām tēmām un informāciju vecākiem par bērnu attīstības psiholoģiju, kā arī CD ar dziesmām no grāmatas un dažādu stilu mūzikas klausīšanās piemēriem. Vecākiem ir iespēja iegādāties šos materiālus un turpināt nodarbības ar bērniem arī mājās.
Ieguldījums ilgtermiņā
Par muzikālās izglītības lomu personības veidošanā, šķiet, liela daļa sabiedrības nebūtu jāpārliecina. Agrīnā saskarsme ar mūziku, vēlāk pāraugot patstāvīgā muzicēšanā, stiprina bērnu izziņas un sociālās spējas. Tas patiešām ir ilgtermiņa ieguldījums bērnu izglītošanā un attīstībā, vienlaikus stiprinot arī tautas kultūras pamatus un nododot mūzikas prasmes nākamajām paaudzēm.
"Tas ir ilgtermiņa ieguldījums bērnu izglītošanā un attīstībā, vienlaikus stiprinot arī tautas kultūras pamatus un nododot mūzikas prasmes nākamajām paaudzēm."
Mūzikas skolotāja L. Kirsanova stāsta: „Pēc metodes iepazīšanas es mācījos kursos Lietuvā, Viļņā. Mans secinājums: ja strādā ar mazuļiem no četriem līdz septiņiem mēnešiem, ir ļoti lielas iespējas attīstīt viņiem absolūto dzirdi un izcilu muzikalitāti. Par to esmu pārliecinājusies, audzinot savus bērnus. Abām meitām ir absolūtā dzirde.”
Tiešām laba programma
Māmiņas ar bērniem šurp nāk ar prieku. Viņas saka – tāda jauka kopābūšana. Bērniem ļoti patīk un viņām arī. Nodarbību laikā tiek mainīti ritmi, apgūti arī jauni, bet kā mūzikas instrumenti izmantoti grabulīši.
Ilze, Aleksandras mamma: „Mums patīk mūzika. Te ir ļoti labi. Meitiņa kļūst drošāka, vairāk ieklausās.”
Inga, Undīnes mamma: „ Nodarbības apmeklējam no četru mēnešu vecuma. Par tām uzzinājām no Māmiņu kluba. Tā kā meitiņa ir ļoti emocionāla, pēc nodarbībām viņa kļūst līdzsvarotāka. Arī mājās mēs klausāmies un dziedam šīs pašas dziesmiņas.”
Agita, Gabriela mamma: „Esam pirmoreiz. Pirmās dienas iespaidi ir ļoti jauki.”
Laila, Esteres mamma: „Bērnudārzā rinda tik gara, ka maz cerību iekļūt tajā no pusotra gada. Bet varbūt tā ir mūsu iespēja – šobrīd palikt ar bērniem mājās, jo arī te mēs varam viņiem daudz dot.”
