Tikmēr valstī jau norisinās saspringta gatavošanās ārkārtas situācijai: 59 civilās aizsardzības (CA) komisijas valsts pilsētās un novados ir izstrādājušas detalizētus plānus rīcībai ārkārtas apstākļos; darbību saskaņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), Nacionālie bruņoties spēki (NBS), atbildīgās ministrijas, pašvaldības, kuru teritorijas atrodas bīstamajās zonās, un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS). Pagājušajā ceturtdienā notika LPS sarunas ar Aizsardzības ministriju un Iekšlietu ministriju par rīcības koordināciju šā pavasara plūdos.
Draudi plašāki nekā citos gados
No 48 plūdu apdraudētām vietām, kurās pašvaldības ir izstrādājušas plūdu novēršanas plānus, visapdraudētākās Daugavas baseinā ir Jēkabpils, Sala un Pļaviņas, Lielupes baseinā – Jelgavas pilsēta un Jelgavas novads – Staļģene un Valgunde. Īpaša situācija izveidojusies Rēzeknes novadā – tajā bīstamu situāciju rada Rāznas ezera plūdu draudi.
Lielupes baseinā var applūst pat 65% no Jelgavas pilsētas teritorijas. Lai novērstu plūdus, Lielupē ar ledlaužiem ir jāizlauž ledus no grīvas līdz Kalnciema tiltam. Sanāksmes dalībnieki bija vienisprātis, ka tas jāizdara līdz 26. martam. Sanāksmē tika nolemts, ka Lielupes baseina pašvaldības steidzami sagatavos kolektīvu vēstuli Ministru kabinetam, lūdzot no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ledus izlaušanai piešķirt šos 38,6 tūkstošus latu.
Pļaviņu novada pašvaldības komisija 17. martā pieņēma lēmumu spridzināt Daugavas ledu, lai mazinātu gaidāmo plūdu izraisītās sekas. VUGD priekšnieka vietnieks ģenerālis Aldis Lieljuksis uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi, lai pēc spridzināšanas ūdens atkal nesasaltu, tāpēc rūpīgi jāseko laika apstākļu prognozēm. Tās izvērtējot, spridzināšana varētu notikt marta beigās. Taču to var veikt tikai tikmēr, kamēr ledus ir monolīts. Pašvaldībai lēmums par ledus spridzināšanu jānosūta VUGD, kam savukārt spridzināšanas darbi jāsaskaņo ar citiem dienestiem. Spridzināšanu veiks Nacionālo bruņoto spēku (NBS) profesionālās spridzināšanas vienības.
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts apsolīja, ka pavasara plūdu novēršanā NBS iesaistīs deviņas spridzināšanas vienības, kuras nepieciešamības gadījumā varētu spridzināt ledu, trīs helikopterus ūdenskrātuvju novērošanai no gaisa, kā arī 2500 karavīru un zemessargu. Ļoti svarīgi šajā situācijā ir ievērot drošības pasākumus, lai spridzināšanas darbu laikā uz ledus nevarētu nokļūt nepiederošas personas. NBS pārstāvji paskaidroja, ka pašvaldību uzdevums ir iedzīvotājiem jau iepriekš darīt zināmu, ka notiks ledus spridzināšana, bet norobežojumu nodrošinās NBS karavīri un zemessargi sadarbībā ar Valsts policiju.
„Sadarbība pašvaldībās ar vietējo zemessardzi ir ļoti svarīga, bet jābrīdina, ka šogad mēs vairs nevaram atļauties samaksāt zemessargiem par laiku, ko viņi šādos darbos pavadīs. Līdz ar to tas tiešām kļūst par brīvprātīgu pienākumu,” sacīja J.Sārts.
Ko dara glābšanas un militārie dienesti, un pašvaldības
A.Lieljuksis norādīja: „Likuma par pašvaldībām 15. pants un Civilās aizsardzības likums pašvaldībām uzliek pienākumu veikt pretplūdu pasākumus. Savukārt VUGD pamatuzdevums ir ātrā reaģēšana un plūdu seku likvidēšana. Līdz ar to preventīvie pasākumi, kamēr plūdi sākas, ir pašvaldību ziņā: sagatavošanās cilvēku evakuācijai un tās organizēšana, nodrošināšana ar uzturlīdzekļiem, medicīnas pakalpojumiem utt.
Esam apbraukājuši visas tās vietas, kur gaidāma vissarežģītākā situācija. Esam tikušies ar Nacionālo bruņoto spēku un pārējo iesaistīto uzņēmumu – „Latvenergo”, „Latvijas gāze” – vadību. Ir pārrunāta iespējamā rīcība un ar šiem dienestiem ir izveidoti kontakti ārkārtas situācijas gadījumā. Mūsu dienestā izveidots operatīvais štābs, kurā būs iesaistītas konkrētas personas no VUGD, Valsts policijas, Valsts robežsardzes un NBS, lai varētu koordinēt rīcību resursu izmantošanā un noteikt veicamo darbu prioritātes.
Līdzīgi notiek pašvaldībās. Piemēram, Rēzeknes pilsētā ir izstrādāts ļoti precīzs plāns, sadalot pilsētu pa kvadrātiem un nosakot, kas par ko ir atbildīgs. Arī Jelgavā krīzes situācijas vadības pasākumi ir izplānoti ļoti pamatīgi, izkalkulējot visu resursu izmantošanu.
"No 48 plūdu apdraudētām vietām visapdraudētākās Daugavas baseinā ir Jēkabpils, Sala un Pļaviņas, Lielupes baseinā – Jelgavas pilsēta un Jelgavas novads – Staļģene un Valgunde."
Pasākumā iesaistījušās arī pārējās ministrijas: Satiksmes ministrija – ceļu uzraudzībai un nodrošināšanai ar operatīvo un smago tehniku, kā arī ceļu remonta materiāliem - granti, smiltīm. Savukārt Vides ministrijai līdz 15. martam bija jāapkopo dati par bīstamo vielu glabātuvēm – vai tās neatrodas iespējamo plūdu teritorijā. No organizatoriskā viedokļa, manuprāt, pašlaik problēmu nav.
Kopā ar NBS esam izstrādājuši algoritmu detalizētai rīcībai, ja būs nepieciešami spridzināšanas darbi. Pašlaik jau iezīmējas divas vietas – Pļaviņas un Ķekava. Katrā šādā gadījumā ir jāizvērtē lietderības apstākļi, kāpēc tas nepieciešams, kādi ir līdzekļi, ar ko to darām un kāds ir vismazākais iespējamais kaitējums apkārtējai videi. Esam tikušies ar Vides ministrijas speciālistiem, un viņi neiebilst pret kūdras kaisīšanu uz ledus.
Pastāv četri varianti – uz Daugavas kaskādes hidroelektrostacijām ūdens līmeņa regulēšana, ledus zāģēšana, spridzināšana un izzāģēšana, ko mēģina darīt Ogres novada pašvaldība. Problēma šobrīd ir sarežģījusies ar Lielupes baseinu, jo tas plešas vairāku pašvaldību teritorijā. Un nav noregulēts jautājums, kā vajadzētu koordinēt to darbību un finanšu ieguldījumus plūdu novēršanas pasākumos.”
Kam un cik daudz jāmaksā par ledus laušanu
Pašvaldības, jo īpaši tās, kuru teritorijas atrodas pie Lielupes un Gaujas, uztrauc lielie tēriņi saistībā ar ledus laušanu gan upēs, gan pie upju ietekām jūrā. Jo arī tie ir preventīvie plūdu novēršanas pasākumi, kuru izdevumi pēc likuma jāuzņemas pašvaldībām. Pašvaldību vadītāji uzskata, ka šādā situācijā par pašvaldību pienākumiem būtu nepieciešams skaidrāks regulējums.
Iekšlietu ministre Linda Mūrniece pašvaldību vadītājiem ieteica sanākt kopā un izspriest, kā tēriņus savā starpā sadalīt, un pēc tam, kad ledus būs izlauzts, daļu līdzekļu valsts varētu atlīdzināt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Pašvaldību vadītāji uz to paļauties nevēlas, norādot, ka Lielupe un jūra nav uzskatāma tikai par viņu atbildības zonu un tik lielas naudas šādiem darbiem neesot. Tādēļ arī tapa iepriekš minētā vēstule Ministru kabinetam par finansējuma piešķiršanu plūdu novēršanas pasākumiem.
Te gan jāuzsver arī tas, ka pašvaldības, gaidot kritisko situāciju, spēkus patiešām apvieno. Piemēram, Jēkabpils pilsētas, Salas, Krustpils un Jēkabpils novada pašvaldības izveidojušas ārkārtas situāciju komiteju, lai rīcība būtu vienota un sadarbība ar valsts dienestiem skaidrāka un vienkāršāka.
Par to sanāksmē runāja arī Zemessardzes komandieris Juris Zeibārts: „Zemessardzes vienības ir izveidotas pēc garnizonu teritoriālā principa, kas ne vienmēr saskan ar jauno pašvaldību teritorijām. Tādēļ mūsu lūgums pašvaldībām ir ņemt vērā Zemessardzes bataljonu izvietojumu un kooperēties savā starpā, jo citādi tas, ko, piemēram, piedāvājām bijušajam Valmieras vai Valkas rajonam, ir viens un tas pats resurss. Jēkabpils piemērs ir ļoti labs, kā ir kooperējušās vairākas pašvaldības.”
To atzinīgi vērtēja arī VUGD priekšnieks ģenerālis Ainars Pencis: „Mums ir līgums ar LBS par sadarbību dabas katastrofu seku likvidēšanā, bet apsveicami, ja ir arī tiešā sadarbība, kā Jēkabpilī, kur bāzēts Zemessardzes bataljons. Viņiem ir tehnika un iespējams veikt pat saimnieciskās darbības, piegādājot ūdens ieskauto māju iedzīvotājiem ēdienu, aizvedot bērnus uz skolu un tamlīdzīgi. Ja būs kas nopietnāks, tad par to lems pilsētas civilās aizsardzības komisijā, un tad pieslēgsies mūsu dienests. Par visām apdraudētajām vietām ir plāns, kur piesaistām savus līdzekļus, un sarežģījumus pašlaik neredzu. Kaut gan papildu problēmas šādās situācijās var rasties vienmēr.”
Likumu radītās neskaidrības
Problēmas var rasties kaut vai ar formalitāšu kārtošanu spridzināšanas sākšanai. A.Lieljuksis norādīja, ka ļoti sarežģīti ir Ministru kabineta noteikumi attiecībā uz spridzināšanu, jo nepieciešami ārkārtīgi daudzi saskaņojumi. „Šogad attiecīgās izmaiņas normatīvajos aktos veikt nepaspēsim, bet tas ir jāizdara, lai citugad būtu vieglāk.”
Pašvaldību vadītāji arī aicināja veikt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, nosakot, ka pašvaldības ierosina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam ārkārtas situācijas izsludināšanu un to arī valsts Krīzes vadības padome operatīvi izsludina. Pašlaik nav noteiktas procedūras ārkārtas situācijas izsludināšanai.
Piemēram, kā informē LPS, Rēzeknes novada dome jau 10. martā nosūtīja Ministru prezidentam vēstuli par ārkārtas situācijas izsludināšanu, bet vēl 18. martā uz šo vēstuli nebija saņēmusi nekādu atbildi.
L.Mūrniece bilda, ka Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs brīdinājis - ja pienāks kritiskais brīdis, viņš Jēkabpilī izsludinās ārkārtas situāciju. „Vienojāmies, ka es ļoti ātri sasaukšu Krīzes vadības padomi un ļoti operatīvi iegūsim MK lēmumu par krīzes situācijas izsludināšanu.”
Krīzes situācijā jebkurā diennakts laikā ir nepieciešama maksimāli viena stunda, lai sasauktu valdības sēdi un izsludinātu ārkārtas stāvokli, apgalvoja iekšlietu ministre.
A.Pencis skaidroja - kas izsludina ārkārtas situāciju, tas arī par visu maksā. „Mēs neiebilstam, ka pašvaldības savā teritorijā to varētu izsludināt, bet tad pašiem arī jāmaksā.”
Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune savukārt informēja: „Novadā ir vairāki desmiti tūkstošu hektāru polderu platību. Nupat saņēmām vēstuli no zemkopības ministra Dūklava, ka no 1. aprīļa sakarā ar finanšu trūkumu tiek atslēgtas visas polderu sūkņu stacijas. Tādējādi zem ūdens nonāks Līvbērzes ciemats un vēl citas apdzīvotas vietas. Polderu staciju uzturēšanai valstij gadā vajagot 450 tūkstošus latu. Valsts ar Meliorācijas likuma grozījumiem noteikusi, ka no 1. jūlija par to jāmaksā zemes īpašniekiem. Valsts, manuprāt, vēl nav gatava ne administrēt, ne iekasēt šo maksājumu. Bet tas ir neiedomājami šajos apstākļos, kad ir tik daudz sniega, plūdu bīstamība, izslēgt sūkņus.”
Arī Babītes novadā Salas pagastā ir tāda pati situācija, norāda domes priekšsēdētājs Andrejs Ence. Pašvaldību vadītāji uzsvēra, ka polderu sūkņu staciju apturēšanas izraisītie plūdi nodarītu desmitiem miljonu lielus zaudējumus, kas ir daudz lielāka summa nekā vajadzīga polderu sūkņu staciju uzturēšanai.
"Pavasara plūdu novēršanā NBS iesaistīs deviņas spridzināšanas vienības, trīs helikopterus ūdenskrātuvju novērošanai no gaisa, kā arī 2500 karavīru un zemessargu."
Iekšlietu ministre apņēmās aicināt Zemkopības ministriju šo jautājumu atrisināt.
Saistībā ar plūdiem 18. marta sarunās izskatīja arī jautājumu par pilsētu un rajonu ārkārtējo situāciju jeb civilās aizsardzības (CA) komisiju sadarbību ar NBS avāriju seku likvidācijas, ugunsdzēšanas un glābšanas darbu organizācijā. A.Pencis informēja, ka Latvijā ir 59 CA komisijas, kuru darbība kopumā pārklāj Latvijas teritoriju. Bet pašlaik spēkā esošie MK noteikumi nosaka - CA komisijai ir jābūt katrā pašvaldībā. Tomēr tie pašvaldībām neaizliedz veidot apvienotās CA komisijas.
Pašvaldības ierosināja izdarīt izmaiņas Civilās aizsardzības likuma 4. pantā, paredzot, ka CA komisijas var darboties arī ārpus savas administratīvās teritorijas robežām, jo apdraudējums, piemēram, plūdi, neievēro administratīvās robežas: upe tek cauri daudzām pašvaldībām.
Jēkabpils, Salas un Pļaviņu pašvaldības jau ir labs piemērs, kā kopīgi strādāt plūdu apdraudējuma novēršanā. CA komisijās ietilpst gan pašvaldību, gan VUGD pārstāvji, un VUGD vadība atzina, ka dienests ar saviem speciālistiem nespētu nodrošināt 118 CA komisijas (ja tās tiktu izveidotas katrā pašvaldībā).
Vēl pašvaldību vadītāji aicināja precizēt Civilās aizsardzības likumu, piešķirot pašvaldību CA komisijām atbilstošu varu, lai to lēmumi būtu saistoši fiziskām un juridiskām personām.
Kam taisnība – Švarcam vai Masteiko
Šī prasība īpaši aktuāla ir Rēzeknes novadam, kur šogad izveidojusies īpaša situācija. Novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs informēja: „Sarežģījumus mēģinām atrisināt jau kopš pagājušā gada jūlija. Esam griezušies Vides ministrijā un Zemkopības ministrijā. Ja mēs pašvaldībā veicam kādu darbību, tai jābalstās uz normatīvajiem aktiem, tātad jābūt likumīgai. Bet novada domes varā nav likumīgi panākt, lai Rāznas ezera nomnieka SIA „EKO punkts” valdes priekšsēdētājs Ēriks Masteiko nodrošinātu ezera ūdenslīmeņa regulēšanu hidrobūvē, kas ir stratēģiskais civilās aizsardzības objekts."
Šobrīd nav tiesiskā regulējuma, kas noteiktu, kam jāregulē un jākontrolē ūdens līmenis Rāznas ezerā, bet Ē.Masteiko to atsakās darīt, jo ezera līmenis neesot viņa problēma. Tieši tādēļ pašvaldība neredz citu iespēju, kā lūgt valdību izsludināt novadā ārkārtas situāciju, kas saskaņā ar Civilās aizsardzības likumu ļautu ierobežot juridiskās un fiziskās personas tiesības un tikt pie ūdens līmeņa regulēšanas, izmantojot viņa īpašumā esošās slūžas.
M.Švarcs portālam LV.LV stāstīja: „Daudzi vienkārši nesaprot šo sistēmu: ir Rāznas ezers, no tā iztek Rēzeknes upe, uz kuras atrodas šīs pirmās slūžas, kas pieder privātai personai, pēc tam pusceļā ir Spruktu HES ar savu ūdenskrātuvi, un tālāk ir pilsēta. Spruktu HES kaskādes ekspluatācijas noteikumi pieprasa regulārus ezera līmeņa mērījumus, un tie arī tiek veikti. Saskaņā ar minētajiem noteikumiem Rāznas ezera līmenim šobrīd vajadzēja būt samazinātam, lai šo ūdenstilpi sagatavotu palu laikam. Rāznas ezera līmeņa regulēšanas grafiks nosaka, ka no 1. janvāra līdz 15. februārim ezera līmenis bija jāsamazina līdz atzīmei 163,5 metri.
"Likuma par pašvaldībām 15. pants un Civilās aizsardzības likums pašvaldībām uzliek pienākumu veikt pretplūdu pasākumus. Savukārt VUGD pamatuzdevums ir ātrā reaģēšana un plūdu seku likvidēšana."
Šobrīd ezera līmenis ir par 18 centimetriem augstāks, un mūsu dati liecina, ka katru gadu, iestājoties palu laikam, ezera līmenis ceļas no 20 līdz pat 60 centimetriem. Tad rodas jautājums – cik augsts būs ezera līmenis, ja tas nav sagatavots palu sagaidīšanai? Sākotnēji tas var apdraudēt teritoriju pie ezera, applūdināt ceļus. Bet, ja palu laikā nebūs iespēja Rāznas ezera slūžas turēt ciet un nelaist ūdeni uz Spruktu HES ūdenskrātuvi, tad HES slūžas šo ūdens masu nespēs noturēt, lai tā neietu uz Rēzeknes pilsētu.
Lūk, tāda bīstamība. Laikam jāsagaida plūdu laiks, lai ciniskā kārtā tiktu skaidrībā, kam taisnība – slūžu īpašniekam, kurš vainojis M.Švarcu nepamatotas panikas celšanā, vai novada pašvaldības vadītājam.
Katrā ziņā tikšanās reizē 18. marta sanāksmes dalībnieki vienojās pēc tam, kad iespējamo plūdu dienas būs aizvadītas, atkal nākt kopā, un šoreiz ar gūto mācību – kādas likumu normas jāmaina, lai strādāt būtu vieglāk.
Te gan gribas atcerēties L.Mūrnieces jautāto – bet šie taču nebūs pirmie un vienīgie plūdi un vienīgā pieredze. Vai kaut ko nevarēja darīt jau agrāk pēc iepriekšējo gadu pieredzes?
