Ja tā notiktu, Lietuvas budžets vismaz uz kādu laiku zaudētu daļu savu ienākumu, jo tagad "PKN Orlen" aptuveni divas trešdaļas savas produkcijas izved, izmantojot "Klaipedos nafta" termināli. Lietuvas valdība, kura ir minētā uzņēmuma īpašniece, jau aptuveni gadu atvaira poļu piedāvājumu pirkt "Klaipedos nafta".
Poļu draudi par sadarbību ar latviešiem (pirkt vai būvēt jaunus termināļus) jau sāk atgādināt šantāžu. "Jau agrāk poļi draudēja pārdot Mažeiķu uzņēmumu krieviem, bet tagad draud ar produkcijas novirzīšanu uz Latviju. Man šķiet, ka vairāk tiek runāts, nekā reāli tiks arī darīts. Poļiem ir svarīgi pārņemt "Klaipedos naftas" pārvaldi. Tas būtu izdevīgi, jo nevajadzētu maksāt par naftas produktu izvešanu. Slikti, ja privāts uzņēmums sāk komandēt valsti," tā šo poļu paziņojumu avīzē "Respublika" komentē "Klaipedos nafta" pārstāvis Eugēnijs Viļūns un atzīst, ka tādā gadījumā nāktos meklēt citus klientus. Tie varētu būt Krievijas un Baltkrievijas naftas pārstrādes uzņēmumi. Lietuvas valdība Klaipēdas termināli uzskata par stratēģiski svarīgu objektu.
"Slikti, ja privāts uzņēmums sāk komandēt valsti."
Savukārt "Orlen Lietuva" preses pārstāvis Jaceks Komars mālē pavisam drūmu "Klaipedos nafta" nākotnes perspektīvu: uzņēmums zaudēšot visus savus ienākumus, ja nu ne visus uz reizi, tad pamazām gan.
Tu – man, viņš – tev
Eksperti tomēr tic, ka poļu vārdu karš ar Lietuvu beigsies bez solītā rezultāta. Runas par "Klaipedos nafta" nākotni sākās jau pagājušā gada sākumā. Tad Lietuvā tika apsvērti divi varianti: iespēja pārdot poļiem nelielu daudzumu akciju, dodot tiesības piedalīties uzņēmuma pārvaldē, vai arī pārdot lielāku akciju skaitu. Vēlāk valdība atteicās no šiem abiem variantiem un tika nospriests nepārdot neko. Kā izteicās Lietuvas enerģētikas ministrs Arvīds Sekmoks, "Lietuva nevar upurēt savu enerģētisko un nacionālo drošību". Pēc šī Lietuvas valdības paziņojuma poļu presē vairākkārt parādījās ziņas, ka par "Orlen Lietuva" pirkšanu interesējas krievi. No pēdējā laikā minētiem potenciāliem pircējiem tiek nosaukti "Lukoil" un TNK BP.
Pagājušajā nedēļā Klaipēdas ostā izkrāva 10 miljonus litru benzīna, ko sabiedrībai "Lukoil Baltija" atveda tankkuģis no Zviedrijas. Tas izraisīja poļu satraukumu – iespēja Lietuvā importēt benzīnu caur valstij piederošu termināli ir signāls, ka tirgū pieaug konkurence un poļu produkcijas cena varētu kristies.
"Lietuva nevar upurēt savu enerģētisko un nacionālo drošību."
Avīze "Atgimimas" atzīst, ka Krievija nav atteikusies no nodoma pirkt "Orlen Lietuva". Tieši benzīna imports varētu būt viens no "ietekmes ieročiem". Avīze min, ka savu interesi par uzņēmuma pirkšanu bez diviem minētajiem Krievijas uzņēmumiem pēdējā laikā izrādot arī "Gazprom" un "Rosneft". Dzirdamas runas, ka krievi savukārt šantažējot poļus, draudot slēgt remontam otro naftas vada "Družba" atzarojumu.
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite pēc tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu Helsinkos, Baltijas jūras rīcības samita laikā, aģentūrai "Reuters" paziņojusi, ka Krievija apsverot iespējas pirkt no poļiem "Mažeiķu naftu". "V. Putins to apstiprināja," teica D. Grībauskaite.
* "Orlen Lietuva" ietilpst kopš 1980. gada strādājošā naftas pārstrādes rūpnīca (bijusī "Mažeiķu nafta"), Būtiņģes terminālis, kas nodots ekspluatācijā 1999. gadā, un Biržu naftas produktu vads.
